Galvenā lapa - Arhīvs - 2010


05.03.2010   Latvijā paši bargākie sodi par dalību masu nekārtībās

Atbildot uz frakcijas PCTVL deputātu jautājumu,  Ārlietu ministrija ir veikusi apkopojumu par sankcijām, kas draud masu nekārtību dalībniekiem 13 Eiropas Savienības valstīs.

Izrādījās, ka Latvijā šie sodi ir paši bargākie un paši neelastīgākie. Latvijā soda sankcija par aktīvu dalību masu nekārtībās paredz sodu no 8 līdz 15 gadiem brīvības atņemšanas, kas ir pat bargāk nekā bijušās LPSR kriminālkodeksā. Kā zināms šis sankcija var tik piemērota attiecībā uz 46 pagājušā gada janvāra nemieru dalībniekiem. Nosodot jebkādus vandālisma un huligānisma aktus, frakcijas PCTVL deputāti tomēr uzskata, ka zemākais soda slieksnis - 8 gadi, kas pie tam neparedz nosacītu atbrīvošanu no soda, ir neadekvāti bargs sods par izdauzītiem stikliem, nozagtām alkoholisko dzērienu pudelēm un citiem sabiedriskās kārtības traucējumiem. Frakcija jau iesniedza atbilstošu likumprojektu piedāvājot samazināt zemāko soda slieksni, taču Saeimas vairākums šo iniciatīvu neatbalstīja.

Uz pārējo Eiropas Savienības valstu fona Latvija diemžēl izskatās kā īstena totalitāro režīmu mantiniece, nevis kā mūsdienīga Eiropas demokrātija, kurā masu protesti ir kļuvuši par neatņemamu demokrātiskā procesa sastāvdaļu.

Saskaņā ar Ārlietu ministrijas sniegto informāciju

 

Austrijas Krimināllikuma 269.p. nosaka, ka sods par dalību masu nekārtībās ir brīvības atņemšana līdz 3 gadiem. Ja šāds kriminālnoziegums ir veikts paaugstinātas bīstamības apstākļos (piemēram, apdraudot citas personas dzīvību), sods ir brīvības atņemšana no 6 mēnešiem līdz 5 gadiem.

Bulgārijas Krimināllikuma 325 .p. par smagiem pārkāpumiem pret sabiedrisko kārtību, atklāti izrādot necieņu pret sabiedrību, personai paredz sodu par huligānismu ar brīvības atņemšanu līdz 2 gadiem vai nosacīti, vai rājienu. Ja šīs darbības veiktas, nepakļaujoties varas pārstāvjiem vai sabiedrības pārstāvjiem, kas rūpējas par kārtību, paredzēts sods ar brīvības atņemšanu līdz 5 gadiem.

Čehijas Krimināllikumā nav lietots termins „aktīva dalība masu nekārtībās", bet paredzēti sodi par noziedzīgiem nodarījumiem, kas veikti to laikā. Piemēram, par vandālismu paredzēts sods ar brīvības atņemšanu līdz 3 gadiem, par vardarbību pret varas pārstāvjiem paredzēts sods ar brīvības atņemšanu līdz pat 15 gadiem, ja tā veikta sevišķi atbildību pastiprinošos apstākļos (izraisot varas pārstāvja nāvi).

Francijas Krimināllikuma 431.p. par dalību grautiņos un nepakļaušanos varas pārstāvjiem paredz sodu ar brīvības atņemšanu līdz 1 gadam un naudas sodu 15000 EUR apmērā. Papildus tiek piemēroti sodi par atbildību pastiprinoši apstākļu  iestāšanos, piemēram, dalība masu nekārtībās ar ieroci ir sodāma ar brīvības atņemšanu uz  laiku līdz 3 gadiem un 45000 EUR naudas sodu.

Igaunijas Krimināllikums par masu nekārtību organizēšanu, sagatavošanos tām un aicinājumu piedalīties masu nekārtībās ar lielu dalībnieku skaitu, ja šādu nekārtību rezultātā notiek apgānīšana, postīšana, dedzināšana vai citas līdzīga veida darbības, paredz sodu ar brīvības atņemšanu no 3 līdz 8 gadiem.

Lietuvas Krimināllikums par grautiņu organizēšanu paredz sodu ar brīvības atņemšanu līdz 5 gadiem, bet par dalību grautiņos - sodu ar brīvības atņemšanu līdz 6 gadiem.

Nīderlandes Krimināllikumā nav lietots termins „aktīva dalība masu nekārtībās", bet paredzēti sodi par noziedzīgiem nodarījumiem, kas veikti to laikā. Piemēram, par vardarbīgu izturēšanos sabiedriskā vietā paredzēts sods ar brīvības atņemšanu līdz 4.5 gadiem vai naudas sods 11500 EUR apmērā.

Polijas Krimināllikuma 254.p. par aktīvu dalību masu nekārtībās, ja tā iekļauj vardarbību pret personām vai īpašumu, paredz sodu ar brīvības atņemšanu līdz 3 gadiem. Ja šādas darbības rezultātā iestājusies cilvēka nāve vai nodarīti smagi miesas bojājumi, paredzēts sods ar brīvības atņemšanu no 3 mēnešiem līdz 5 gadiem.

Portugāles Krimināllikums par dalību grautiņos paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem vai alternatīvu naudas sodu, kas atbilst 240 dienām ieslodzījumā. Par nepakļaušanos varas pārstāvjiem paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu vai alternatīvs naudas sods, kas atbilst 120 dienām ieslodzījumā. Par nepakļaušanos varas pārstāvjiem, kas saistīta ar vardarbību - brīvības atņemšana līdz 5 gadiem.

Rumānijas Krimināllikuma 369.p. par personas dalību neatļautā publiskā demonstrācijā, tās laikā veicot vardarbības aktus pret citām personām vai citu personu īpašumu, paredz sodu ar brīvības atņemšanu no 3 mēnešiem līdz 1 gadam, vai arī naudas sodu.

Spānijas Krimināllikuma 557.p. par tādu darbību grupā, kas vērsta uz sabiedriskā miera traucēšanu, rīkojoties pret publisko kārtību, nodarot kaitējumu personām, radot zaudējumus īpašumam, nosprostojot publiskos ceļus vai pieeju tiem, tādējādi apdraudot to izmantotājus, iebrūkot būvēs vai ēkās, paredz sodu ar brīvības atņemšanu no 6 mēnešiem līdz 3 gadiem ar iespēju papildināt ar sodiem, kas noteikti arī citos Krimināllikuma pantos.

Ungārijas Krimināllikums par plašu pret sabiedrību vērstu vardarbīgu uzvedību, kas izraisa protestus vai satraukumu citos cilvēkos, ja vien šādas uzvedības laikā nav veikts smagāks noziedzīgs noziegums, paredzēts sods ar brīvības atņemšanu līdz 2 gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Vācijas Krimināllikumā nav lietots termins „masu nekārtības" un nav paredzēts sods par sabiedrisko nepakļaušanos. Par dalību grautiņos, apdraudot sabiedrisko mieru, 125.pantā paredzēts sods, sākot no naudassoda līdz brīvības atņemšanai uz 3 gadiem.

Komentāri


Осталось символов:  4124124