Galvenā lapa - Arhīvs - 2010


11.03.2010   PCTVL deputātu runas aizstāvot priekšlikumus likumam par bezdarbniekiem

 

V.Buzajevs

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi!

 

PCTVL piedāvā papildināt likumā ieviešamo antidiskriminācijas normu ar aizliegumu diskriminēt pēc pilsonības pazīmes, tai skaitā nosakot bezdarbnieka pabalsta apmēru. Atgādināsim, ka pati šī norma tiek ieviesta likumā nevis brīvprātīgi, bet gan zem Eiropas Komisijas spiediena, kura uzsāka pret Latviju lietu par nevēlēšanos pārņemt ES antidiskriminācijas normas. Iespējama nepatīkama tiesāšanās Eiropas Kopienu tiesā ar tai sekojošām soda sankcijām. 

Tā vien liekas, izpildi starptautiskās normas un dusi mierīgi. Bet veselā saprāta izpausmēm par šķērsli ir kļuvis vēsturiskais faktors. Visu to tautu apziņā, kuras vismaz 200 gadus bija nodzīvojušas Krievijas Impērijas sastāvā, ir izveidojies noturīgs stereotips, ka jādzīvo nevis vadoties pēc likumiem, bet gan pēc taisnīguma. Cits šī paša stereotipa formulējums ir frāze – Krievijas likumi ir bargi un tikai to hroniskā nepildīšana mīkstina dzīvi. 

Vai nu pašreiz Latvija formāli ir neatkarīga, vai nu tā arī būtu sadalīta trijās guberņās, attieksme pret likumiem, kas tiek „nolaisti” no augšas, nemainās. Cik daudz antidiskriminācijas direktīvu ES arī nebūtu pieņēmusi, mēs tos krievus esam diskriminējuši, diskriminējam un arī turpmāk diskriminēsim!

Pabalsta apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža. Bet šis stāžs, ja tas padomju laikos ir uzkrāts ārpus Latvijas, pilsoņiem tiek ieskaitīts, bet nepilsoņiem – nē. Tā ir diskriminācija tīrā veidā, kura ir aizliegta ar Satversmes 91. pantu, kā arī ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. pantu kopsakarā ar Pirmā protokola 1.pantu. Pēdējais tiek pierādīts ar pērnā gada februārī Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā izsludināto spriedumu. Latvija tur zaudēja ar rēķinu 16pret 1, un liekas, ka tam vajadzētu kļūt par kaut kādu mācību. Tomēr gads pagāja, bet Latvija tā neko arī neizdarīja sprieduma izpildei.

 

Dāmas un kungi!

 

Tikai nav vērts šeit mums stāstīt pasaciņas, it kā priekšlikumu mēs bijām iesnieguši ne tam likumam, un ka mēs visu darām nepareizi. Kādiem gan likumiem mēs šo priekšlikumu nebijām tik iesnieguši! Pēdējo reizi decembrī, budžeta paketes ietvaros, likumam par valsts pensijām, kurā šī nepilsoņus diskriminējošā norma ir iekļauta tieši.

5. martā Jūsu pazemīgais kalps, eksperimentāli pierādīdams likumdošanas priekšlikumu neefektivitāti, bija spiests, kā publiski bija solījis debašu laikā Saeimā, iesniegt konstitucionālu sūdzību četru nepilsoņu vārdā, kuri bija izgājuši visas iekšējās tiesas instances.

PCTVL pēc apspriežamā likumprojekta pieņemšanas trešajā lasījumā radīsies argumentētas iespējas apelēt pie Eirokomisijas ar prasību turpināt lietu par antidiskriminācijas direktīvu pārkāpumu. Ievērojiet, dāmas un kungi, ka mēs bijām izdarījuši visu iespējamo, lai izlemtu šo lietu Latvijas iekšienē. Tādēļ Latvijai kaunpilnās tiesas prāvas nav mūsu, bet gan vienīgi un tikai Jūsu – valdošās koalīcijas - izvēle.

Aicinu balsot  «par».

 

J.Pliners

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi!

 

Nav vērts aizmirst, ka valdības likumprojekta mērķis ir formāla atbilde uz Eiropas Kopienu komisijas argumentētu atzinumu pārkāpuma lietā numur 2006/2527.

Un kaut gan šajā vēstulē Eirokomisija pieprasa ieviest likumdošanā duskriminācijas aizliegumu tikai pēc dzimuma pazīmes, valdība, negaidīdama, kad pret Latiju tiks ierosināta vēl viena pārkāpuma lieta, pēc pašu iniciatīvas piedāvā papildināt likumu ar diskriminācijas pēc rases un etniskās pazīmes aizliegumu. Diemžēl, Saeima un valdība grasās novērst diskrimināciju tikai uz papīra vien, un visi iepriekšējie PCTVL priekšlikumi, kas likumā tika iesniegti gan pagātnē, gan šogad, tika noraidīti.

Pārsvarā šie priekšlikumi reducējās uz to, lai visus pasākumus bezdarba novēršanai vai samazināšanai rīkotu tajā valodā, kuru šie bezdarbnieki labāk saprot. Mēs savos priekšlikumos otrajam lasījumam pat nosaucām šo valodu. 

Bet ja jau kolēģiem pat vārds «krievu» izsauc alerģiju, tad, lūdzu, Jums  priekšlikumi bez šī vārda.

Mēs piedāvājam rīkot iepriekšminētos pasākumus, protams, līdzās ar latviešu valodu, vēl arī tajā valodā, kādā tās vai citas kategorijas bezdarbnieku vairākums bija ieguvuši izglītību. Tiek piedāvāts sadalīt kategorijas divās grupās – pēc teritoriālās pazīmes, piesaistot pie tās vai citas Valsts nodarbinātības aģentūras filiāles, vai arī pēc oficiāli izdalītām bezdarbnieku problēmgrupām.

Attiecīgā pētījuma rezultāti tika apkopoti tabulā trijās lappusēs un nodoti atbildīgajā komisijā. Komisijas sēdē savu viedokli par atbalstu priekšlikumam 60 nevalstisko organizāciju vārdā pauda Krievu Sabiedrības Latvijā domes priekšsēdētāja Tatjana Favorska.

Konkrēti, mūsu priekšlikuma pieņemšanas gadījumā speciāli pasākumi jāievieš VNA Daugavpils, Jūrmalas, Krāslavas, Ludzas, Rēzeknes un Rīgas reģionālās filiālēs, kā arī starp ilgstošiem bezdarbniekiem, no ieslodzījuma atbrīvotām personām un pirmspensijas vecuma personām. Visos šajos rajonos un grupās bezdarbnieku skaits, kuri bija ieguvuši izglītību krievu valodā, sastāda absolūto vairākumu.

Mūsu priekšlikuma iespēju ierobežo Izglītības likuma 9.panta sestā daļa, kurā ir rakstīts: „Kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšanās, kas tiek finansēta no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, notiek valsts valodā.” Tomēr šajā gadījumā  Bezdarbnieku atbalsta likums ir speciālais likums, un tieši tas darbosies jebkurā gadījumā.

 Turklāt, bezdarbnieku atbalstam nozīmīgāko daļu līdzekļu piešķir Eiropas Savienība, un uz šo līdzekļu izmantošanu nekādi valodas ierobežojumi nedarbojās.

Aicinu atbalstīt PCTVL priekšlikumus.

Komentāri


Осталось символов:  4124124