Galvenā lapa - Arhīvs - 2010


11.03.2010   PCVTL deputāti apspriež likumprojektu „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā



V.Buzajevs

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi!

 

Kaut gan saka, ka no dziesmas vārdus neizsvītrosi, bet priekšlikums izsvītrot no Ministru kabineta iekārtas likuma vārdkopu “to atklāto daļu” pelna visa veida ievērību un atbalstu.

Mani bijušie kolēģi no Nacionālās drošības komisijas, kuri iesniedza šo priekšlikumu, ir pieraduši strādāt slepenības režīmā, un tādēļ pat anotāciju likumprojektam nav uzrādījuši. Tomēr šī priekšlikuma būtība ir skaidra – ieviest atklātības režīmu valdības slēgtajās sēdēs. Ja ne mums, tad vismaz pēcnācējiem. Priekšlikuma pieņemšanas gadījumā grozījums tika ieviests ne tikai likumā, bet nāksies vēl grozīt arī  Ministru Kabineta Kartības Rulli. Ministru kabineta slēgto sēžu ieraksti, kas agrāk ļoti līdzinājās PSKP CK Politbiroja sēdēm, tiks protokolēti. Kaut gan arī no Politbiroja sēdēm ir palikuši daži protokoli.

Parlamentārisma vēsturē bezprecedentais aizliegums pielaist mani valsts noslēpumam netraucēja man pērngada sākumā izmeklēt kādas Ministru kabineta slēgtās sēdes gaitu, un es esmu gatavs dalīties ar Jums ar izmeklēšanas rezultātiem. Sēdes vadītājam vēlos iepriekš paziņot, ka šie rezultāti kalpo par lielisku konceptuālo pamatojumu apspriežamajam likumprojektam.

Tātad, pašreiz tiesības pasludināt sēdes par slēgtām pieder vienīgi Ministru Prezidentam. Šādu sēžu audioieraksti vai citi protokolēšanas veidi netiek veikti. Tomēr mūsu valdība nekādā ziņā nav kaut kāda laupītāju banda, un tādēļ slēgtās sēdes protokolā šādas tādas ziņas par sēdi tomēr tiek atainotas. Un proti, darba kārtība, uzstājušos personu saraksts, balsošanas rezultāti gadījumos, ja lēmums netika pieņemts ar konsensusu, kā arī pats pieņemtais lēmums.

Tāpēc, dāmas un kungi, mēs pēc Ministru kabineta pērnā gada 24. februāra slēgtās sēdes protokola numur 78 –k varam spriest par ļoti daudz ko. 

Pirmkārt, pēc Kārtības Ruļļa, sēdi par slēgtu varēja pasludināt tikai toreizējais premjers un partijas LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ivars Godmanis. Bet kādēļ tas viņam bija nepieciešams, Jūs drīz uzzināsiet.

Otrkārt, ir zināms arī šīs sēdes temats - Par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā "Andrejeva pret Latviju". Šis Lielās palātas spriedums, kurā Latvija zaudēja man ar rēķinu 16pret 1 lietu par nepilsoņu pensijām, tika pieņemts pirms sešām dienām, un ministri vēl nespēja apjēgt tā tekstu angļu valodā 100 lappusēs.

Treškārt, zināms, ka debatēs uzstājās tikai četri cilvēki – ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, Latvijas pārstāve starptautiskajās institūcijas Inga Reine, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers un ministru prezidents Ivars Godmanis.

Nu, pirmajiem diviem, kas uzstājās, sēdes tematika atbilst tā teikt viņu dienesta pienākumiem, bet ko interesanti varēja pastāstīt klātesošajiem pārējie divi? Diemžēl audioieraksta nav, un mēs par viņu uzstāšanām varām spriest tikai izejot no sēdes rezultātiem.

Saskaņā ar protokolu, rezultāts ir sekojošs: „Labklājības ministrijai sadarbībā ar Ārlietu ministriju trīs mēnešu laikā izstrādāt un labklājības ministram iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabineta likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 1. punkta grozījumus saskaņā ar iesniegtā informatīvajā ziņojumā minēto otro piedāvāto risinājumu Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2009. gada 18. februāra sprieduma izpildei.”

Tagad mums ir zināms, kas tad tas ir par otro variantu - atņemt arī vēlētājiem tās tiesības, kuras nebauda nepilsoņi. Šo likumprojektu Saeima bija konceptuāli atbalstījusi augustā, un kopš tā laika tas bez virzības atrodas Sociālo un darba lietu komisijā.

Lēmums tika pieņemts konsensuāli, kas nepārprotami liecina par sekojošo. Godmaņa u Šlesera kungi tomēr spēja pārliecināt kolēģus, ka labāk pilsoņiem visu atņemt, nekā dot kaut ko nepilsoņiem. Un nav jau nekāds brīnums, jo Godmaņa pirmās valdības politika, kas tika īstenota vienīgi, lai sagrautu Latvijas tautsaimniecību, izrietēja no tiem pašiem motīviem.

Ja tā patiesi ir taisnība, tad valsts galvenajam buldozeram un priežu cirtējam ir nekavējoties jāaizmirst krievu valoda un jācenšas parādīties tikai tajos valsts nostūros, kur nav neviena krieva. Bet sēdes audioieraksta nav, un Ainārs ar viņam piemītošo iedzimto bezkaunīgumu, pat aci nepamirkšķinādams, varēs apgalvot, ka viņi kopā ar draugu Ivaru visiem spēkiem līdz balss aizsmakumam centās pārliecināt savus klusējošos kolēģus palīdzēt nepilsoņiem. Bet pēc tam viņi abi ieskatījās pārējiem ministriem acīs, un saprata, ka pārliecināt tos neizdevās, tādēļ arī nobalsoja, kā pārējie.

 

Dāmas un kungi!

 

Tas, ko Jūs dzirdējāt, kalpotu par labāko pierādījumu tam, ka nepieciešams protokolēt Ministru kabineta slēgtās sēdes, ja nebūtu kāda būtiska apstākļa.

Saeimas sēdes taču tiek protokolētas. Arī tagad, ne tikai žurnālisti mani klausās, bet arī simtiem radioklausītāju. Vēl vairāk, par protokolu numur 78 – К es stāstu Jums jau piekto reizi. Iepriekšējās reizes bija pērngada 25. maijā,  4. jūnijā, 16. jūlijā un 27. augustā.

Un nevienas rindiņas nevienā preses izdevumā par šo tematu tā arī neparādījās. 

Tad nu izejot no šā apstākļa, varētu vispār pārstāt protokolēt gan Ministru kabineta, gan Saeimas sēdes, un pasludināt tās visas par slēgtām. 

Slēgta valsts, slēgta vergturu sabiedrība, kurā vārdi par to, kas un kā ņirgājās par Eiropas Tiesas spriedumiem un par pašmāju nepilsoņiem, tā arī nekad nekļūs pieejami plašai publikai.

 

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124