Galvenā lapa - Arhīvs - 2010


15.04.2010   V.Buzajevs – par izmaiņām Elektronisko mediju likumā

 

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi!

 

Nespēju iedomāties to iemeslu, kādēļ Elektronisko mediju likumā bija nepieciešams iestiprināt melīgu integrācijas koncepciju – veicināt sabiedrības integrāciju uz latviešu valodas pamata, īstenojot Valsts valodas likuma prasības, sekmēt latviešu valodas kā Latvijas valsts valodas saglabāšanu un lietošanu.” Krieviski šādu integrācijas koncepciju varētu rakturot vienīgi ar tādiem vārdiem, kādus nav iespējams atrast latviešu valodā, jo tās leksika nav bagāta ar mata epitetiem. Tādēļ, lai nenokļūtu „Providusa” ķetnās, es labāk lietošu latīņu terminu «asimilācija», tas nozīmē, ka viena sabiedrības daļa vai vesels etnoss zaudē savas atšķirīgās pazīmes un aizvieto tās ar pazīmēm, kuras aizgūtas no cita etnosa daļas. Vispār, tā ir etnokulturāla novirze noteiktās sociālās grupas pašapziņā, kura pirms tam pārstāvēja citu kopumu valodas, reliģijas un kultūras ziņā.

Par laimi, runa ir tikai par elektroniskajiem medijiem, tas ir tikai par virtuālo asimilāciju. Televīzijas un radio ietekme uz masu apziņu ir milzīga, bet vēl pastāv arī audzināšana ģimenē, vēl ir grāmatas, Pareizticīga baznīca, galu galā. Mēģinājums asimilēt krievu kopienu, kuras pārstāvju skaits pseidodemokrātijas laikos samazinājās par 30%, pie tam, kad latviešu skaits bija samazinājies tikai par 3%, tomēr nav iesējams.

Bet ja abstrahēties no emocijām, kas man izdodas ar grūtībām, tad derētu piezīmēt, ka apspriežamais pants attiecas ne tikai uz sabiedriskajiem medijiem, kas izpilda valsts pasūtījumu, kuru ne mēs esam noformulējuši, tas attiecas arī uz privātajiem medijiem. Bet šajā ziņā ir Satversmes Tiesas 2002. gada spriedums, kas šādas lietas kategoriski neapsveic. Diemžēl Cilvēktiesību komisijai ir sarežģītas attieksmes ar Satversmi, bet ar prieku esmu gatavs atzīmēt, ka tieši sadaļā par sabiedriskajiem masu medijiem daudzums radikālo ksenofobu priekšlikumu pieder pie daļēji atbalstīto skaita, bet tekstā, kuru atbalstīja komisija, šī atbalsta pēdas nav redzamas. 

Politika, galu galam, ir kompromisa māksla. Tāpēc, lūkojoties uz likuma galīgo tekstu, varētu nospiest podziņu «par». Bet es tomēr balsošu „pret”.

Komentāri


Осталось символов:  4124124