Galvenā lapa - Arhīvs - 2010


29.04.2010   PCTVL deputāti apspriež likumprojektu „Grozījums Zinātniskās darbības likumā”

 



J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Pirmkārt, es gribu jums paziņot, ka PCTVL frakcijas deputāti kopumā atbalsta Zinātniskās darbības likumu un piedāvātos grozījumus.

Otrkārt, es lūdzu deputātus piekrist izteikt 11.panta 5.daļu šādā redakcijā: „Promocijas darbu var iesniegt valsts valodā vai svešvalodā, pievienojot izvērstu promocijas darba kopsavilkumu tulkojumu valsts valodā.

Promocijas darba publiskā aizstāvēšana var notikt valsts valodā vai svešvalodā pēc vienošanās ar autoru un ar attiecīgās doktora zinātniskā grāda piešķiršanas padomes akceptu.”

Mūsuprāt, šis priekšlikums sekmēs valsts izglītības sistēmas prestižam vai prestiža paaugstināšanai, palielināšanai, aktivizēs mazākumtautību pārstāvju darbību zinātnes jomā, sekmēs Latvijas tautas integrācijai. Mūsu priekšlikums nekādā gadījumā nesamazinās valsts valodas nozīmi un lomu mūsu valstī.

Tāpēc aicinu balsot „par”.

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

 

Vladimirs Buzajevs



Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi!

 

PCTVL priekšlikums ir saprotams – atgriezt nelielam skaitam Latvijā saglabājušos krievu zinātnieku iespējas iesniegt un aizstāvēt disertācijas dzimtajā valodā. Atgriezt to iespēju, kuru Saeima bezkaunīgi bija atņēmusi pirms pusotra mēneša.

Starp citu, PCTVL frakcijā 60 procentiem  deputātu ir piešķirti zinātniskie grādi, un, liekas, es esmu vienīgais krievu deputāts, kurš saņēma šo grādu dabaszinātņu jomā un vēl padomju laikos.  Saņēmu nevis Rīgā, bet Maskavā, kas ir sava veida papildu kvalitātes sertifikāts. Saņēmu zinātnisko grādu par dažiem pētījumiem, kas tika veltīti Latvijas pilsētu ūdensapgādei. Divi mani pētījumi darbojas. Tā ir Daugavpils ūdensapgāde un aizsargjosla apkārt Baltezeram.

Man bija tas gods arī pirmajā otrās Republikas desmitgadē pastrādāt zinātnes laukā, un es rakstīju savus darbus tikai krievu valodā. Pēc tam mēs, mocīdamies, tulkojām visu tekstu uz valsts valodu, nosaukdami to par šifrēšanu, lai liels skaits ārvalstu konkurentu to nespētu izlasīt.

 

Dāmas un kungi!

 

Atņemdami krieviem tiesības lietot dzimto valodu zinātniskajā darbībā, Jūs gribējāt mūs pazemot, bet pirmām kārtām pazemojāt paši sevi. Tā rīkojas cilvēki, kuri baidās no konkurences. Un Jūsu bažas ir pamatotas. 

Kā piemēru minēsim Rīgā dzimušo PSRS Zinātņu Akadēmijas prezidentu un padomju kosmisko programmu vadītāju Mstislavu Keldišu. Visa mūsdienu Latvijas Zinātņu akadēmija pat tūkstoš gadu laikā nespētu izdarīt to, ko bija izdarījis šis zinātnieks. Pat viņa darbu tulkošana uz latviešu valodu vien aizņemtu Valsts Valodas centram vismaz 100 gadus, pie tam pirmie piecdesmit no tiem tiktu veltīti tās terminoloģijas izstrādei, kuras nav latviešu valodā.

Jūs tā aizrāvāties ar okupācijas seku likvidāciju, ka pat piemirsāt arī par to, ka Latvijas Zinātņu akadēmija  tika dibināta 1946. gadā. Jūs baidāties no godīgas konkurences. Jo šajā gadījumā profesors Šadurskis, kas ir 4. marta netīrā valodas grozījuma autors, staigātu par manu asistentu.

Es ar lielu cieņu izturos pret tādiem latviešu zinātniekiem, kā Pauls Lejiņš, Jānis Peive, Karlis Plaude, Aleksandrs Mālmeistars, Bruno Puriņš, Jānis Lielpēters, Jānis Stradiņš, Juris Ekmanis.

Diemžēl, aizvien mazāk kļūst tādu izcilu zinātnieku, kāds bija Augusts Kirhenšteins, bet aizvien vairāk rodas „Melno Kārļu”.

Aicinu balsot «par».

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124