Galvenā lapa - Arhīvs - 2010


08.06.2010   Jakova Plinera intervija laikrakstā SestDiena

 

 

SestDiena turpina sarunu sēriju ar politisko partiju līderiem pirms šoruden gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.

 

JAKOVS PLINERS

 

* Dzimis 1946.gada 27.decembrī Rēzeknē.

 

* Precējies — sieva Tamāra Plinere (skolotāja).

 

* 2 bērni — Elāna un Galīna. Mazdēls Marks.

 

* Beidzis Rēzeknes 2. vidusskolu.

 

* 1970.gadā beidzis DPI, Ķīmijas un bioloģijas fakultāti, gadu vēlāk ieguvis pedagoģijas zinātņu doktora grādu Latvijas Universitātē.

 

* 1970–1975 — skolotājs, direktora vietnieks, direktors Talsu rajona Virbu vispārizglītojošā skolā.

 

* 1975–1983 — Talsu RIK tautas izglītības nodaļas vadītājs.

 

* 1993 — kļuvis par dibinātāju un vadītāju vispārizglītojošajā koledžā Evrika.

 

* 1997 — kļuvis par Latvijas čempionu senioriem svara bumbu celšanā.

 

* Aizraujas ar pedagoģijas problēmām saistītu publicistiku, aptuveni 30 grāmatu un brošūru autors.

 

* Patīk sports — futbols, hokejs un olimpiskās spēles.

 

* Labprāt klausās Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Pētera Čaikovska un Antonio Vivaldi mūziku.

 

* Azartisks — patīk derības, bet uz kazino neiet.

 

 

Pēcvēlēšanu kombinācijās nebūs nekā vienkārša, jo tikpat labi 10.Saeimā Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) var būt pozīcijā, bet Saskaņa — opozīcijā, stāsta PCTVL līdzpriekšsēdētājs Jakovs Pliners.

 

Sportā Jakovam Plineram labāk padevušās tās disciplīnas, kurās rezultāts sasniedzams ar dažām precīzām kustībām, — svarcelšana, bokss, galda teniss, taču politikā pašreizējais partijas PCTVL līdzpriekšsēdētājs gatavs iet, kā pats izteicies, garu un nogurdinošu ceļu. Šobrīd izskatās, ka viņa ilgstošā atrašanās «politiski spitālīgo» nometnē beidzot sākusi nest augļus — PCTVL frakcijas piecas balsis ir kā zelta akcija, kas palīdz stutēt Valda Dombrovska mazākumvaldību. Akcijas turētāju ieraugām, kad Jēkabielas malā pie Ķuzes kafejnīcas, kur esam piesēduši pirms intervijas sākuma, piestāj melns auto, un, izslēdzis mašīnā skanošo tehnomūziku, no tās kā sirms gulbis izkāpj baltā uzvalkā tērpies Pliners.

 

Laipns un asprātīgs, runādams te latviski, te krieviski, PCTVL līdzpriekšsēdētājs daudz neskumst nedz par partijas neseno izgāšanos Rīgas domes vēlēšanās, nedz par to, ka šogad viņi atstumti no runāšanas 9.maija pasākumā. Ja bites iekļūs nākamajā Saeimā, par ko Pliners ir pārliecināts, varot iznākt arī tā, ka viņi ir pozīcijā, bet opozīcijā paliek otrs krievvalodīgo vēlētāju aizstāvis Saskaņas centrs, kuram Pliners pārmet liekulību — atšķirībā no SC, kurš krievu vēlētājiem solot vienu, bet latviešiem otru, PCTVL Plinera personā skaidri deklarē, ka tur, kur minoritāšu ir vairāk nekā 20 procentu (tātad visās Latvijas lielākajās pilsētās), krievu valodai būtu jābūt oficiālajai, krievu valodas nezināšana latvietim Latvijā nākot par sliktu un vispār cittautiešu kaitināšana varot vēsturiski atspēlēties.

 

Vai PCTVL iekļūs 10.Saeimā?

 

PCTVL kā partija eksistēja, eksistē un eksistēs. Tātad Saeimā mēs būsim noteikti.

 

 Un cik vietu jūs dabūsiet?

 

Diemžēl tauta nelasa programmas, un tādēļ daudz kas atkarīgs no finanšu līdzekļiem, PR iespējām un no tā, cik daudz partija parādās masu informācijas līdzekļos. Vēlēšanas, manuprāt, ir sacensības. Taču ne ideju, programmu un personību, bet naudas sacensības. Dzīve parādīs, cik deputātu vietu mums būs — domāju, kādas 7 — 9 vietas iegūsim.

 

ZZS līderis Raimonds Vējonis SestDienai teica, ka mazākumvaldības apstākļos PCTVL kļuvusi par šīs Saeimas zelta atslēgu turētājiem.

 

Ja mūs neaicinās koalīcijā, atbalstīsim tos lēmumus, kuri, mūsuprāt, ir vajadzīgi Latvijai un Latvijas tautai.

 

Valdošo partiju pārstāvji meklē pie jums atbalstu pirms svarīgiem balsojumiem?

 

Jā.

 

Naudu par kādu balsojumu jums ir piedāvājuši?

 

Domāju, ka ne.

 

Domājat?

 

Zinu. Mums nekad nav piedāvājuši.

 

Šī valdība nostrādās līdz vēlēšanām?

 

Mēs nepalīdzēsim to gāzt, jo tādā gadījumā Latvijai būs vēl sliktāk. Cits jautājums, ka ne tuvu neatbalstām visu, ko tā dara.

 

Nejūtaties kā mūžīgie opozicionāri, kuriem nekad nav izredžu tikt pie varas?

 

(Vairākas reizes nopūšas.) Ja skatās mūsu balsojumus, tad esam ļoti konstruktīva opozīcija. Ja šobrīd mums ir gandrīz vai zelta balss, tad nākamajā Saeimā tā var kļūt par zelta balsi!

 

Ko darīsiet, ja neiekļūsiet Saeimā?

 

Iekļūsim. Var iznākt tā, ka nākamajā Saeimā esam pozīcijā, bet Saskaņa ir opozīcijā. Jo tagad vairs nav krievi pret latviešiem, tagad ir oligarhi pret tiem, kuri ir pret oligarhiem.

 

Jūs gribētu būt kopā ar Vienotību?

 

Jā. Mēs jau strādājam kopā ar Jauno laiku un visos jautājumos, kas skar pretkorupcijas lietas, balsojam kopīgi. Nākamajā Saeimā ceram uz mūsu un Vienotības koalīciju.

 

Tiešām nopietni domājat, ka viņi ies ar jums kopā?

 

Daudzi bieži publiski saka: «Ar PCTVL kopā neiesim nekad.» Taču vienlaikus tas viņiem visiem, ieskaitot tēvzemiešus, netraucē ar mums sadarboties — gan Rīgas domē, gan Daugavpils un Rēzeknes pašvaldībās esam bijuši kopā ar varas partijām.

 

Vai varēsit sadarboties, piemēram, ar Ģirtu Valdi Kristovski, kurš pozicionē sevi kā diezgan nacionāli orientētu politiķi?

 

Viņiem būs jāizšķiras — strādāt ar oligarhiem vai nestrādāt. Un, ja viņi atkal izvēlēsies strādāt kopā ar vecajām partijām, tad visa bļaušana par godīgu Latviju aizies vējā.

 

Kāpēc izgāzāties pēdējās pašvaldību vēlēšanās?

 

Uz pašvaldību vēlēšanām mums kā saraksta pirmais numurs gāja Natālija Jolkina, labs darbarūķis, nopietna sieviete, taču ne spilgta oratore. Arī naudas bija maz. Mums bija iekšējas kļūdas, organizējot priekšvēlēšanu kampaņu.

 

Kādas ir jūsu ekonomiskās nostādnes? Daudziem jūs asociējaties ar komunistiem un galēji kreisajiem.

 

Masu informācijas līdzekļi, jo sevišķi latviešu, par mums raksta nepatiesību. Kādreiz organizēju protesta akcijas pret skolu reformu, un mediji rakstīja, ka iestājos pret valsts valodu, pret Latvijas neatkarību un tā tālāk. Tie visi bija melni meli.

 

Kurš tad rakstīja, ka iestājaties pret Latvijas neatkarību?

 

Tam na nas vešaļi vseh sabak*… Arī šodien daļa latviešu sabiedrības domā — ja mēs nāksim pie varas, pārdosim Latviju Krievijai, skriesim ar sarkaniem karogiem un latviešiem izdarīsim kaut ko sliktu. Tā nebūs.

 

Taču mēs nemelojam, mēs sakām: pilsonības, valodas un izglītības jautājumos PCTVL aizstāv krievus un krieviski runājošos cilvēkus. Savukārt ekonomiskajiem un sociālajiem jautājumiem nav tautības, PCTVL nekad nav iestājusies pret valsts valodu un valsti. Cits jautājums, ka Latvijai būtu izdevīgi draudzēties un meklēt noieta tirgus kā rietumos, tā austrumos.

 

Bet tomēr — kādi ir jūsu ekonomiskie uzskati? Esat liberāli, centriski, kreisi?

 

Viennozīmīgi to nevaru pateikt. Šodien vairs nav tīru kreiso vai tīru labējo. Jācīnās ar korupciju, nedrīkst dot virsroku oligarhiem, jābūt daļēji regulējamai ekonomikai un jāpalīdz tiem, kuri nevar: bērniem, invalīdiem, pensionāriem. Savukārt caur nodokļu sistēmu jādod iespēja tiem, kuri var. Latvijai vairāk jāatbalsta mazais un vidējais bizness, jāpanāk, lai visi godīgi maksātu nodokļus, un jāmaina nodokļu sistēma. Mēs nepalielinātu nodokļus — ne PVN, ne IIN. Gluži otrādi, mēs tos nedaudz samazinātu.

 

Kur tad jūs ņemtu tos aptuveni 500 miljonus latu, kuru iztrūkst nākamā gada budžetā?

 

Mēs iekasētu vairāk naudas. Jāpanāk, lai nodokļus maksātu visi, Latvijā ēnu ekonomika tuvu 50 procentiem. Varbūt mazajam un vidējam biznesam jānosaka nodokļu kvotas. Ja kādam ir maza frizētava, šodien viņš slēpj ieņēmumus, lai nebūtu jāmaksā nodokļi. Tāpēc šādiem uzņēmējiem jānosaka gada nodokļa fiksētā likme.

 

Bet kur jūs grieztu?

 

Mēs nerietu kā mazs sunītis uz lielo ziloni Krieviju, un Latvijā būtu gan investīcijas, gan darba vietas.

 

Vai taisnība, ka PCTVL notiek paaudžu maiņa un jūs tiekat bīdīts malā, lai dotu ceļu Jurim Sokolovskim?

 

Tas ir dabīgs process, man ir 63 gadi, un Sokolovskis ir manas jaunākās meitas vecumā. Varbūt man ir lielāka dzīves pieredze, bet viņam ir asāks skats. Kā partija izlems, tā būs pareizi.

 

Kāpēc esat nevis Saskaņā, bet PCTVL?

 

Ilgus gadus bija Saskaņas centra biedrs. Uzskatīju, ka no visiem politiskajiem ļaunumiem tas ir pats mazākais. Līdz 2003.gadam mēs bijām kopā — Tautas saskaņas partija, Līdztiesība un Sociālistiskā partija. Jānis Jurkāns, Tatjana Ždanoka un Alfrēds Rubiks, visi startēja zem PCTVL brenda. Taču uzreiz pēc 8.Saeimas vēlēšanām Jurkāns pateica, ka vajag šķirties un šķelties.

 

Ko viņš gribēja atšķelt?

 

Teica, ka nevar būt kopā ar Rubiku, ka viņam nepatīk Ždanokas raksturs. Biju pret šķelšanos, Līdztiesības ideoloģija man bija tuva, visiem teicu, ka šķelšanās pie nekā laba nenovedīs, taču daudzi manī neieklausījās. Tāpēc nolēmu, ka taisnīgi būtu glābt PCTVL un saglabāt mūsu brendu. To arī izdarīju.

 

Tiek uzskatīts, ka Saskaņa nacionālajos jautājumos ir mērenāka nekā jūs. Tā ir?

 

Nevienā mūsu dokumentā neviens neatradīs nevienu pret Latviju, latviešiem vai latviešu valodu vērstu vārdu. Bet citu partiju sponsoriem ir vajadzīgs, lai Latvijā ir sliktie krievi, kas esam mēs, un labie krievi, kas ir viņi. Pēc tautības esmu ebrejs, Sokolovskis ir latvietis, tātad nevaram būt krievu šovinisti.

 

Lūk, paklausieties, kas par divkosību! (Pliners vēršas pie kabinetā sēdošā PCTVL frakcijas konsultanta Andreja Tolmačova un lūdz parādīt kādu iepriekšējo vēlēšanu priekšvēlēšanu videoklipu. Tolmačovs demonstrē klipu, kurā, fonā esot Jāņa Urbanoviča un Nila Ušakova attēliem, diktors krieviski stāsta, ka Saskaņas centrs ir par oficiālā statusa piešķiršanu krievu valodai un pilsonību visiem.) Lūk, tāpēc krievi par viņiem balso! Un tagad paklausieties, ko Urbanovičs saka latviešiem. Paklausieties, kas par liekulību! (Tolmačovs atskaņo fragmentu no audio intervijas, kurā Urbanovičs latviski saka, ka diskusija par otru valsts valodu ir nevajadzīga un viņš atsakās runāt par to, ka vēl kādai valodai varētu būt valsts valodas statuss.) Viņi latviešiem saka vienu, krieviem otru un izliekas, ka ir mēreni. Uzaiciniet mani uz latviešu auditoriju, un es runāšu to pašu, ko runāšu krievu auditorijai.

 

Esat par vienu valsts valodu?

 

Bez šaubām par vienu, tas ir pareizi un taisnīgi.

 

Par kuru esat? Latviešu vai krievu?

 

Latviešu. Taču ir viens «bet». Uzskatām, ka vietās, kur dzīvo 20 un vairāk procentu minoritāšu, krievu valoda varētu būt oficiālā valoda. Tās, bez šaubām, ir visas lielās pilsētas.

 

Latvijā dzīvo daudz baltkrievu. Tas nozīmē, ka arī baltkrievu valoda varētu iegūt oficiālo statusu?

 

Saderēsim, ka 99,7 procentiem cittautiešu ģimeņu valoda ir krievu. Vienkāršajiem latviešiem tas neko sliktu neizdarītu. Tas skartu tikai ierēdņus, kuriem nāktos pieņemt dokumentus arī krievu valodā. Ja 75 gadus vecai krievu vecenītei virtuvē tek krāns un viņa namu pārvaldei iesniegumu uzraksta krievu valodā, valsts valoda no tā necieš.

 

Bet ko lai dara latvietis, kurš nezina krievu valodu? Viņš nevarētu strādāt šajās pašvaldībās?

 

Statistika rāda, ka 96 procenti latviešu pārzina krievu valodu. Viņiem, protams, būtu tiesības pašvaldībā griezties ar iesniegumu arī valsts valodā. Tas atvieglotu dzīvi minoritātēm, nepasliktinot dzīvi latviešiem.

 

Jums nav taisnība par tiem procentiem, daudzi jaunieši nepārvalda krievu valodu. Vai tas neizslēgtu viņus no darba tirgus?

 

Tā ir liela bēda, ka viņi nezina krievu valodu. Reformējot skolas, pazemojot krievus un nemācot skolēniem krievu valodu, Latvijas valsts patiesībā ir diskriminējusi latviešus. Krievija vienmēr paliks mūsu kaimiņš, mums vienmēr būs ekonomiskās attiecības, šeit dzīvo liela daļa klientūras, kurai ērtāk ar pārdevēju runāt krieviski, un arī firmas meklē darbiniekus, kuri pārzina abas valodas.

 

Latvietim, dzīvojot Latvijā, ir tiesības nezināt krievu valodu?

 

Tiesības ir. Bet viņam no tā būs sliktāk.

 

Latvijā ir daudz krievvalodīgo, kuri te nodzīvojuši visu dzīvi, bet nezina latviešu valodu. Jums šķiet, ka tas ir normāli?

 

Valsts valoda ir jāzina visiem. Vajadzētu ieviest pozitīvo diskrimināciju — zinot tikai krievu valodu, cilvēks saņem vienu algu, bet, zinot arī latviešu valodu, viņa mēneša ienākumi ir, teiksim, par 30 latiem lielāki. Ja kāds sešdesmitgadīgais nevar vai negrib to valodu mācīties, viņš nenervozējot var nostrādāt līdz pensijai. Bet tie, kuriem ir 25 gadi, parēķinās, cik daudz naudas dzīves laikā pazaudēs valodas nezināšanas dēļ, un paši aizskries mācīties. Ja es būtu pie varas, tāda sistēma tiktu ieviesta.

 

Mums nav izveidojusies divkopienu valsts?

 

Diemžēl ir. Bet tur nav nekā briesmīga, ja mēs cienīsim viens otru, tad tur nekā briesmīga nav.

 

Jums ir kādas idejas, ko darīt tālāk, kā esošo situāciju risināt?

 

Mēs izdarījām kļūdu, sadalot tautu pilsoņos un nepilsoņos, pieņēmām diskriminējošu valsts valodas likumu, pieņēmām muļķīgu izglītības likumu, un jau toreiz varēja paredzēt, ka Latvija nebūs vienkopienas valsts.

 

Jūs vēl aizvien esat par pilsonības nulles variantu?

 

Es maksimāli atvieglotu naturalizācijas procesu.

 

Piemēram, Rīgas mērs Ušakovs, kurš arī ir naturalizējies, saka, ka tas eksāmens esot elementārs. Ko tur vēl atvieglot?

 

Vienkārši ir čurāt pirtī, pirtī pat peldbiksītes nevajag novilkt. Kārtot šādus eksāmenus ir morāli grūti. Varbūt tas eksāmens ir vidēji viegls, taču nervu sistēma cilvēkiem ir dažāda. Daudzi ir vietējie, daudzu vecāki guļ Latvijas kapos, un tāpēc kārtot šādus pārbaudījumus ir dubulti aizvainojoši.

 

Ko darījāt Atmodas laikos?

 

Nebiju ne Tautas frontes, ne Interfrontes loceklis. Jau toreiz paredzēju daudz netaisnību, taču nolēmu, ka cīnīties ar latviešiem viņu zemē ir amorāli. Varbūt piekritu Interfrontes idejām, bet atbalstīt šo organizāciju negribēju un nevarēju.

 

Okupāciju atzīstat?

 

Nedrīkst iet uz priekšu ar atpakaļ pagrieztu galvu. Pat ja Krievija atzīs Latvijas okupāciju, es no šāda soļa tomēr atturēšos.

 

Kāpēc?

 

Ja atzīst okupāciju, tad visi cittautieši, vairāk nekā pusmiljons cilvēku, kļūst par pilsoniskajiem okupantiem. Un tad viņiem ir vai nu jābrauc prom, vai jākrīt ceļos un jāpateicas latviešiem par atļauju šeit dzīvot. Pēc tā laika likumiem viss bija kārtībā, deputāti nobalsoja par Latvijas uzņemšanu PSRS, Kārlis Ulmanis pateica: «Es palieku savā vietā, jūs palieciet savējā.» (Domā.) Domāju, ka bija vai nu aneksija, vai inkorporācija.

 

Turklāt, ja bija okupācija, tad jāsoda kolaboracionisti. Tad jāsoda, piemēram, Anatolijs Gorbunovs, kurš bija partijas ideoloģiskais sekretārs. Tad jāsoda visi, kuri ieņēma augstāku amatu par rajona sekretāru. Ja pasaka A, jāpasaka arī B.

 

Sakāt, ka nevajag skatīties pagātnē. Bet 9.maija svinēšana taču arī ir skatīšanās pagātnē.

 

Vēsture ir jāzina. Iekšēji smejos, kad notiek runas par zaudējumu piedzīšanu no Krievijas. Aprēķināsim, ka Krievija nodarīja mums ļaunumu, piemēram, 7 miljardu latu apmērā. Bet Krievija atstāja mums ceļus, ostas, dzelzceļa sliedes un tāpēc pateiks, ka esam viņiem parādā 37 miljardus. Tas ir smieklīgi un muļķīgi.

 

Vasilijs Kononovs bija jātiesā par kara noziegumiem?

 

Konrāds Kalējs bija jātiesā? Es toreiz nedzīvoju un šo lietu tik dziļi nezinu. Taču toreiz bija citi likumi.

 

Nevienā laikā un nevienā valstī likumi nav ļāvuši slepkavot grūtnieces, sievietes un bērnus.

 

Bez šaubām. Bet, ja tiem cilvēkiem bija ieroči, tad viņi varēja būt tikai šucmaņi. Nezinu visus apstākļus, bet pēc tās informācijas, kura ir manā rīcībā, neuzskatu, ka Kononovs ir vainīgs.

 

Par jūsu partiju balso arī latvieši?

 

Pirmkārt, mūsu partijā ir latvieši. Taču no visiem mūsu vēlētājiem diemžēl tikai kādi divi procenti ir latvieši.

 

Ir iespējams, ka kādreiz atkal būsiet kopā ar Saskaņu?

 

Domāju, viņu sponsori šobrīd to negrib.

 

Kuri ir tie sponsori?

 

Atvainojiet. Varu iedomāties, bet precīzi nezinu.

 

Ko jūs varat iedomāties?

 

KNAB mājas lapā sponsorus var redzēt, par pārējo varu tikai domāt.

 

Domājat viņu iespējamo saistību ar oligarhu Oļegu Stapanovu?

 

Ja arī tā domātu, es to tagad neteiktu. Nekomentēšu.

 

PCTVL kādreiz ir saņēmusi finansējumu no Krievijas?

 

Paskatieties, cik citas partijas, tajā skaitā Saskaņas centrs, iztērēja pirms pagājušajām vēlēšanām, un sapratīsiet, ka mēs neesam Maskavas roka. (SC izdevumi bija 320 542,96, bet PCTVL — 208 051,38 Ls lieli — red. piez.)

 

Tad Saskaņa ir Maskavas roka?

 

Tas ir jautājums viņiem.

 

Un kā jums šķiet?

 

Negribu zīlēt. Viņi ir daudz bagātāki par mums.

 

Kā skatāties uz Krievijas karodziņiem pie automašīnām?

 

Tā ir cilvēku personīgā lieta. Pirms 9.maija pats staigāju ar Georgija lentīti pie krūtīm, taču tas nenozīmē, ka esmu Latvijas ienaidnieks. Tas nozīmē, ka mēs atceramies, cienām un lepojamies. Savukārt tiem, kuri staigā ar Krievijas karogu, tas vairāk ir protests.

 

Pret ko viņi protestē?

 

Pret apspiešanu. Pret pazemošanu.

 

Esat jutis, ka, piemēram, jūs kāds apspiež un pazemo?

 

Man pie mašīnas nav nekādu karogu. Atsevišķos svētkos aplieku šlipsi Latvijas karoga krāsās un ar to lepojos.

 

Ja Krievija anektētu vai okupētu Latviju, jūs pretotos vai sadarbotos?

 

(Domā). Ļoti grūts jautājums. Ja uzskatītu, ka viņi uzbrūk, tad ņemtu rokās ieroci. Esmu vecs, bet, kad nav vēja, esmu vēl tīri tā nekas.

 

Latvija ir neatkarīga, tas ir labi un pareizi, ceru, ka neviens mums neuzbruks. (Domā.) Taču nevaram paredzēt, kas notiks pēc 50 gadiem, no šī viedokļa skatoties, mūsu sabiedrībai jābūt draudzīgai. Iedomāsimies situāciju, ka pēc 70 gadiem Krievija ir liels lācis un tomēr uzliek savu ķepu uz Latvijas. Latvietis būdams, es padomātu par saviem mazbērniem. Viena lieta, ja cittautieši pateiks: rokas nost, mēs dzīvojam ar latviešiem blakus, draudzējamies un kopā strādājam. Taču pavisam cita, ja viņi pateiks: sitiet viņus, viņi mūs pazemoja. Taču tas ir sliktākajā, fantastiskajā variantā, kura nekad nebūs.

 

Kā jums šķiet, ko vairums cittautiešu darītu?

 

Līdz 30 procentiem uzskata, ka ir nepamatoti «apbižoti». Bet nezinu valsti, kura mūs apdraudētu.

 

Kādā valodā runājat ikdienā?

 

Vienmēr dodu cilvēkam iespēju runāt tajā valodā, kurā viņam ir ērtāk. Ja jūtu, ka cilvēks mokās krieviski — laipni lūdzu, runājam latviski. Arī veikalā runāju tā, kā pārdevējam ērtāk.

 

Esat latviešus kādreiz saucis par gansiem vai fašistiem?

 

Domāju, ka nekad. Domāju, ka nekad.

 

Latvijas valsts vēl ir neatkarīga?

 

Politisko neatkarību pazaudējām, iestājoties Eiropas Savienībā un NATO. Finansiālo neatkarību zaudējām, kad aizņēmāmies lielo naudu.

 

Kas tad pārvalda Latviju?

 

Ģeņgi pravit mirom! Čji ģeņgi?** Man nav viennozīmīgas atbildes.

 

Jaunībā aizrāvāties ar sportu. Vēl sportojat?

 

Padomju laikos biju labs amatieru līmeņa sportists — svarcelšanā, galda tenisā un boksā. Bez šaubām, man nebija tādu rezultātu kā Viktoram Ščerbatiham, taču 157,5 kilogramus uzgrūst varēju. Tagad vairs diemžēl aktīvi nesportoju, taču joprojām varētu pacelt kilogramus 130.

 

Kad hokejā, futbolā vai basketbolā spēlē Latvija pret Krieviju, kam jūtat līdzi?

 

Ja Latvija spēlē pret Krieviju, man ir žēl to komandu, kura zaudē. Ja uzvar Krievija, man ir žēl Latvijas, ja uzvar Latvija, tad man ir žēl Krievijas. Ja Latvija spēlē pret Izraēlu, esmu par Latviju, bet negribu, lai Izraēlu pazemo.

 

Pats uz nākamo Saeimu kandidēsiet?

 

Uzskatāt, ka esmu dzimis 1913.gadā?

 

Nē. Šādu jautājumu uzdodam visiem politiķiem.

 

Ja Dievs dos laiku un partija neteiks: «Pliner, tev jāiet pensijā.» Man tomēr ir 63 gadi, politikā būšu vēl ilgi.

Komentāri


Осталось символов:  4124124