Galvenā lapa - Arhīvs - 2010


10.06.2010   Deputātu jautājums Izglītības un zinātnes ministrei

Latvijas Republikas

Izglītības un zinātnes ministrei

Tatjanai Koķei

 

 

2010. gada 10.jūnijs

 

 

DEPUTĀTU JAUTĀJUMS

 

 

Par Rīgas komercģimnāzijas likvidāciju

 

Izglītības likuma 17.panta trešās daļas pirmais punkts nosaka, ka Republikas pilsētu un novadu pašvaldības dibina, reorganizē un likvidē vispārējās izglītības iestādes, saskaņojot to ar Izglītības un zinātnes ministriju (turpmāk – IZM).

Savā 2010. gada 26. februāra informatīvajā ziņojumā „Par izglītības sistēmas reformu”, IZM rekomendē pašvaldībām, slēdzot skolas, ņemt vērā ne tikai skolēnu skaitu, bet arī sekojošus kritērijus:

·          izglītības iestādes darba kvalitāte – skolēnu mācību rezultāti un sekmības dinamika, izglītības programmu piedāvājums, sasniegumi interešu izglītības jomā, pedagogu un direktora darba kvalitāti u.c., lai nodrošinātu skolu labās prakses un pieredzes pārmantojamību;

·          iesaistīto pušu informētība un viedoklis – skolēni, skolotāji, vecāki;

·          izglītības iestādes attīstības potenciāls – iespēja kļūt par daudzfunkcionālu izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centru. Iespēja piesaistīt un vairot finansējuma avotus.

2009. gada 14.augustā tika pieņemts Rīgas domes lēmums Nr.50, kurā tika noteikts ar 2010. gada 1.jūliju uzsākt Rīgas komercģimnāzijas (turpmāk RKĢ) likvidāciju (6.3 punkts). IZM savu saskaņojumu šai likvidācijai deva 2009.gada 5.augustā (vēstule Nr.1-15/6075).

RKĢ ir dibināta 1990. gadā un tā ir vienīgā Rīgas izglītības iestāde, kurā tiek padziļināti apgūtas profesionālās izglītības programmas komerczinībās, tūrisma menedžmentā, sabiedriskajās attiecībās.

Šobrīd RKĢ mācās 270 skolēni un tā atbilst principam „nauda seko skolēnam”, jo skolotāju algām finansējuma pietiek. 60% no skolas uzturēšanas izdevumiem tiek segti, pateicoties dažādām ekonomiskām aktivitātēm skolai piederošajās mācību procesā neiesaistītajās telpās. Skolēnu vecāki ir gatavi izveidot nevalstisku organizāciju RKĢ ekonomiskam atbalstam. Akreditācijas laikā RKĢ gandrīz visās jomās saņēma augstāko vērtējumu un akreditāciju uz 6 gadiem.

Bez IZM saskaņojuma RKĢ likvidācija nebūtu iespējama, tāpēc mēs uzskatām, ka IZM ir jāuzņemas liela daļa atbildības par notikušo.

Sakarā ar augstākminēto, lūdzam Jūs atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1.     Vai, saskaņojot RKĢ likvidāciju, IZM ņēma vērā pati savas rekomendācijas pašvaldībām un izvērtēja likvidācijas nepieciešamību, balstoties ne tikai uz skolēnu skaitu skolā, bet arī uz citiem kritērijiem?

2.     Vai saskaņošanas procesā IZM organizēja pārrunas ar visām iesaistītajām pusēm - skolēniem, viņu vecākiem, pedagogiem un skolas vadību? Kāds bija šo pārrunu rezultāts?

3.     Kā Jūs redzat atbildības sadalījumu starp pašvaldību un IZM skolu likvidācijas procesā un kādus kritērijus šajā saskaņošanas procesā vērtē IZM?

4.     Vai, saskaņojot RKĢ likvidāciju vai citu skolu reorganizāciju/likvidāciju, IZM kompleksi vērtēja nelabvēlīgās sekas, kas var iestāties šīs reorganizācijas/likvidācijas rezultātā?

5.     Tiekoties ar RKĢ skolas vecāku padomes pārstāvjiem, IZM pārstāve K.Vāgnere apgalvoja, ka ministrija savu saskaņojumu dod, paļaujoties uz Rīgas pašvaldības solījumu nodrošināt iespēju Rīgas Komercģimnāzijas skolēniem turpināt mācīties iesāktajās programmās. Vai visus savus saskaņojumus IZM dod, balstoties tikai uz pašvaldību solījumiem? Cik efektīva, Jūsuprāt, ir šāda, uz solījumiem balstīta skolu reorganizācijas/likvidācijas saskaņojuma sistēma?

6.     Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane atzinusi, ka lēmumi par skolu tīkla reorganizāciju bijuši sasteigti – divarpus nedēļu laikā pieņemti. Vai Jums nešķiet, ka apstākļos, kad ne tikai Rīgā, bet arī citās pašvaldībās lēmumi par skolu tīklu optimizāciju tika pieņemti lielā steigā, IZM saskaņojumam ir būtiska nozīme efektīvas skolu tīkla optimizācijas nodrošināšanā un šim saskaņojumam ir jābūt atbildīgākam?

7.     Cik daudz IZM ierēdņu ir iesaistīti skolu reorganizācijas/likvidācijas saskaņošanas procesā, kāda ir viņu kvalifikācija un kas pieņem galīgo lēmumu – saskaņot reorganizāciju/likvidāciju?

8.     Kā Jūs vērtējat rezultātus visā valstī notiekošajam skolu tīkla optimizācijas procesam, ieviešot principu „nauda seko skolēnam”? Vai ir noticis reāls finanšu līdzekļu ietaupījums un cik lielā mērā citas Latvijas pašvaldības ir turējušas savus solījumus IZM?

 

Komentāri


Осталось символов:  4124124