Galvenā lapa - Arhīvs - 2012


11.12.2012   Rīgā notika konference par mazākumtautību tiesībām Baltijā

9. decembrī Rīgas viesnīcā „Konventa sēta” notika konference „Tautiešu tiesības Baltijas valstīs”, pieskaņota Latvijas Cilvēktiesību komitejas (LCK) 20 gadu jubilejai. Atbalstu konferencei sniedza Tautiešu atbalsta fonds (Krievija). Pie apaļā galdā sapulcējušies Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja vietnieks Boriss Cilevičs, Londonas Universitātes profesors Viljams Bovrings, Krievijas prezidentālās Cilvēktiesību padomes loceklis Aleksandrs Brods, Cilvēktiesību informācijas centra (Tallina) un Eiropas Cilvēktiesību fonda (Viļņa) eksperti.

 

Sēdē tika prezentēta grāmatas „20 gadi cīņā par taisnīgumu”, kas stāsta par LCK vēsturi. Par šīs valstī vecākās cilvēktiesību organizācijas pirmsākumiem pastāstīja viena no LCK dibinātājām, Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka (PCTVL). Komiteja tika dibināta sūrajā 1992. gadā, kad sāka darboties visnežēlīgākie 1991. gadā pieņemtie likumi, kas iedalīja Latvijas tautu pilsoņos un nepilsoņos; arī tajos, kam bija un kam nebija iespēja privatizēt savu dzīvokli. Problēmas, kas saistītas ar šīm plaisām, paliek vēl šobaltdien: desmitiem atšķirību pilsoņu un nepilsoņu tiesībās un simtiem daudz izlikšanu katru gadu. Tomēr cilvēktiesību aizstāvji daudz padarīja situācijas izlabošanai.

 

Par to pastāstīja komitejas līdzpriekšsēdētāji Vladimirs Buzajevs un Natālija Jolkina. Vladimirs Buzajevs savu runa veltīja nepilsoņu pensiju stāža aprēķināšanai. LCK jau uzvarēja lietā „Andrejeva pret Latviju” Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), bet daudziem nepilosoņiem par padomju stāžu joprojām nemaksā, tāpēc komitejai nācās ierosināt ECT jauno lietu  – „Savickis pret Latviju”. Uz jautājumu par LCK mērķiem V. Buzajevs atbildēja, ka Latvijai jākļūst par normālu valsti. Tam būtu nepieciešams izskaust masu nepilsonību, nodrošināt krievu valodai oficiālo statusu un atjaunot valsts apmaksātas izglītības krieviski pieejamību visos līmeņos. Natālija Jolkina ziņoja par denacionalizēto namu īrnieku protesta akciju un vēršanās Eiropas iestādēs rezultātiem. Viņa pastāstīja arī par lietas „Kvasnevskis pret Latviju” virzību ECT. Šī ir viena no Viljama Bovringa, kas dalījās pieredzē arī par citām tiesvedībām Strasbūrā pret Latvijas un Igaunijas valdību (arī pazīstampo Ždanokas lietu par aizliegumu LKP aktīvistiem kandidēt vēlēšanās Latvijā), vestajām lietām.

 

Kādreizējs LCK līdzpriekšsēdētājs Leonid Raihman informēja klātesošos par „Raihmana lietas”, kurā ANO pieprasīja Latvijai neuzspiest dokumentos latviskas galotnes nelatviešu vārdiem un uzvārdiem, attīstību. Pagaidām valdība ANO lēmumu nav pildījusi – un pret to jau ir iesniegta jauna prasība. Cits LCK bijušais priekšsēdētājs, Aleksejs Dimitrovs, ir runājis par jaunāko panākumu – Administratīvajā rajona tiesā panākto atzinumu, ka pases 3. lpp. drīkst ierakstīt tēvvārdu latīnu transkripcijā.

 Nobeigumā konferences dalībnieki pieņēma rezolūciju par atbalstu tiesībām mācīties dzimtajā valodā. Tā ar atsaucēm uz tiesību normām pamato, ka, pretēji daudzu Baltijas politiķu teiktajam, mazākumtautību mācībvalodas skolas nav diskriminācija vai segregācija, bet gan cilvēktiesības.

Komentāri


Осталось символов:  4124124