Galvenā lapa - Arhīvs - 2013


08.11.2013   Satversmes tiesa atbalstīja Eiropas Cilvēktiesību tiesas un ANO Cilvēktiesību komitejas nolēmumu neizpildi

8. novembrī Satversmes tiesa publiskoja savu spriedumu lietā Nr. 2012-24-03. Ar to tiesa noraidīja Latvijas Cilvēktiesību komitejas sagatavoto sūdzību par Ministru Kabineta noteikto valsts valodas zināšanas prasību pašvaldību deputātiem neatbilstību Satversmei.

Sūdzību iesniedza 2009.-2013. g. pašvaldību domju deputāti Nataļja Čehova (PCTVL) un Valērijs Kravcovs. Deputāti tika pakļauti pazemojošai valsts valodas prasmes pārbaudei, līdzīgai tai, kurai ik gadu tiek pakļauti tūkstoši krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju. Tieši šo pārbaužu barbariskās formas vērtēšana kļuva par pamatu mūsu vinnētām prāvām Eiropas Cilvēktiesību tiesā (Podkolzina v. Latvia) un ANO Cilvēktiesību komitejā (Ignatāne v. Latvia).

2002. gadā saskaņā ar šo prāvu rezultātiem Latvija bija spiesta svītrot no likumiem valodas prasības deputātu kandidātiem. Tomēr 2009.gadā pēc Latvijas atzīšanas par atbilstošu ES un NATO dalības kritērijiem, valodas prasības tika atjaunotas – šoreiz pret ievēlētajiem deputātiem likumpakārtotu aktu līmenī.

Valsts valodas zināšanu prasībām, kas tiek izvirzītas pašvaldību deputātiem, neatbilst apmēram 80 % pilsoņu – nelatviešu zināšanas (apmēram 300 tūkstoši cilvēku). Vēl 260 tūkstošiem vēlēšanu vecuma nepilsoņiem vispār liegtas vēlēšanu tiesības. Respektīvi, tiesības tikt ievēlētiem nav pieejamas vai būtiski ierobežotas gandrīz 90% pieaugušo mazākumtautību pārstāvju jeb 30 % valsts iedzīvotāju.

Latvijas Cilvēktiesību komiteja gatava turpmāk turpināt cīņu ar valodas inkvizīciju un jau nākamgad cietušo vārdā sagatavot sūdzību starptautiskajās instancēs.

Komentāri


Осталось символов:  4124124