Galvenā lapa  -  Dažādi  -  Pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirības


05.05.2006   PAR ATŠĶĪRĪBU PILSOŅU UN NEPILSOŅU TIESĪBĀS SARAKSTU

1. Nepilsoņu skaita samazināšanās tempi

 

1.1. Līdz 1991. gada oktobrim visiem Latvijas iedzīvotajiem bija vienādas tiesības. 1991. gada 15. oktobrī Latvijas parlaments pieņēma Lēmumu „Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem”, kas sadalīja Latvijas iedzīvotājus divās pamatkategorijās: pilsoņi (apmēram 2/3 iedzīvotāju) un nepilsoņi (apmēram 1/3 iedzīvotāju). Kritēriji, pēc kuriem vadījās pieskaitot pilsoņu kopai, bija šādi: vai personai vai arī tās senčiem līdz 1940. gada jūnijam bija Latvijas pilsonība. Saskaņā ar 1993. gada statistikas datiem, politiskās tiesības tika atņemtas 876 tūkstošiem cilvēku, no kuriem 161 tūkstoti (pārsvarā pretlikumīgi) atteicās pat reģistrēt Iedzīvotāju reģistrā.

Bezpilsonības problēma tā ir pārsvarā tikai etnisko minoritāšu problēma. 2001.01.01. tie sastādīja 99,4% nepilsoņu. Etnisko latviešu vidū nepilsoņu bija tikai 0,26%, nelatviešu vidū – 55,1%.

 

1.2. Iespēju pakāpeniski individuālajā kārtā atjaunot politiskās tiesības, kuras tiem bija kolektīvi liegtas ar vienreizēju aktu, nepilsoņi ieguva tikai kopš 1995. gada februāra caur naturalizācijas procedūru.

Latvijas dažāda statusa iedzīvotāju skaita izmaiņu procesu naturalizācijas īstenošanas periodā attēlo 1. zīmējums. 1996. gadā Latvijā dzīvoja 670 478, bet 2006.01.01. – 418 440 nepilsoņu (attiecīgi, 27,2% un 18,2% valsts iedzīvotāju). 10 gadu laikā nepilsoņu skaits samazinājās par 252 038 cilvēkiem.  Naturalizēto nepilsoņu skaits (kopā ar nepilngadīgiem bērniem) 2005. gada beigās sastādīja 104 521 cilvēku. Latvijā pastāvīgi dzīvojošo ārvalstnieku skaits (pārsvarā bijušo nepilsoņu, kuri pieņēma ārvalsts pilsonību) pieauga par 25 201 cilvēku. Personu skaits, kuri ieguva LR pilsonību reģistrācijas kārtā, - par 11 350 (t.s. arī 4 748 nepilngadīgo bērnu pēc vecāku nepilsoņu iesnieguma).

Attiecīgi arī nepilsoņu skaita samazināšanos par 141 072 cilvēkiem vai par 56% var interpretēt, kā viņu tiesiskā statusa izmaiņas. Palikušie 110 966 – tas ir emigrācijas un mirstības līmeņa pār dzimstību pārsniegšanas (pēdējā gadījumā derētu atzīmēt, ka bērns, kas dzimst pilsoņa un nepilsoņa laulībā saņem LR pilsoņa statusu)  rezultāts.

Tieši šajos gados LR iedzīvotāju skaits migrācijas un dabiskā zuduma dēļ samazinājās par 178 766 cilvēkiem. Nepilsoņi šajā zudumā sastāda 62,1%, tanī pat laikā viņu daļa valsts iedzīvotāju vidū vidēji šajā periodā sastāda 22,7%. Šī pārsniegšana par 2,7 reizēm arī ir nepilsoņu diskriminācijas salīdzinājumā ar pilsoņiem kompleksais rādītājs.

 

1.3. Naturalizācijas tempu dinamika attēlota 2. zīm. Naturalizācijas iesniegumu iesniegšanas maksimumi tika novēroti, attiecīgi,  1999. gadā (naturalizācijas „logu” atcelšana, tas ir ierobežojumu vecāko gadu gājuma personām iesniegt iesniegumus atcelšana) un 2004. gadā (Latvijas iestāšanās ES).

Uzņemšanas pilsonībā maksimumi attiecīgi ir nobīdīti par gadu, kas atbilst laika sprīdim, kurā tika izskatīti iesniegumi. Attiecīgi, būtu jāsagaida turpmāku iesniegumu iesniegšanas tempu krišanos.

 

 

1.4. No tiem, kas 2000. gadā iesniedza naturalizācijas iesniegumus (dati uz 1. decembri), 54,7% pieteicēju dzimuši Latvijā, 27,5% - dzimuši ārpus Latvijas, bet nodzīvojuši Latvijā vairāk nekā 30 gadus, un tikai 17,8% dzimuši ārpus Latvijas un nodzīvojuši valstī mazāk par 30 gadiem.

2000. gada tautas skaitīšanas datu novērtējums ļauj apgalvot, ka visu nepilsoņu vidū šeit dzimušo personu daļa (nereti arī viņu vecāki un vecvecāki ir dzimuši Latvijā) sastāda apmēram 40 %. Minimālais nepilsoņa uzturēšanās Latvijā stāžs (izejot no likuma par viņa statusu) sastāda 14 gadus, vidējais (citās bijušās PSRS republikās dzimušajiem) – vairāk kā 30 gadi

Jāatzīmē, ka vispārējās iedzīvotāju reģistrācijas procesā (1992.-1993.gados) no 714 980 nepilsoņiem, kuri izgāja reģistrāciju, 637 686 (89%!) oficiāli izteica vēlmi kļūt par Latvijas pilsoņiem.

Tādēļ naturalizācijas procedūru nevar novērtēt kā instrumentu, kas palīdz noteikt cilvēka saiknes ar apmešanās valsti pakāpi, un šo procedūru kategoriski nepieņem lielākā nepilsoņu daļa.

 

1.5. Nepilsoņa statuss praktiski tiek mantots, kaut gan no 1999. gada februāra bērnu, kas ir dzimis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, pēc vecāku iesnieguma var reģistrēt kā pilsoni. Ņemot vērā to apstākli, ka procedūra ir tīši padarīta pārāk sarežģīta un tā ir pazemojoša, 2006. gada 1. martā LR pilsonību tādā kārtā saņēma tikai 4 748 bērnu. Pēc Naturalizācijas Pārvaldes novērtējuma šādu bērnu 1999. gadā bija 18 400. 6 gadu laikā piedzima vēl apmēram 10 000 mazo nepilsoņu (šis skaitlis izriet no dzimstības novērtējuma – 6,6 uz tūkstoš cilvēku gadā, un ņemot vērā jauktās laulības). Tiesa, vēl 12 000 (no kuriem apmēram 8 000 dzima pēc 1991. gada augusta) naturalizējās kopā ar vecākiem. Kopsummā, mazgadīgo nepilsoņu skaits 6 gadu laikā samazinājies no 18 tikai līdz 15 tūkstošiem, pat pastāvot iespējai uzņemt viņus pilsonībā reģistrācijas kārtā.

 

1.6. Pēdējā laikā var vērot jaunu faktoru, kas sekmē naturalizācijas tempu palēnināšanos, – pretendentu nepietiekamo izglītības līmeni eksāmenu kārtošanai (3. zīm.). Starp personu daļu, kuras nevar no pirmās reizes nokārtot naturalizācijas eksāmenu, un personu ar augstāko izglītību daļu pastāv spoguļveida attiecība. Tā liecina par labu tam, ka starptautisko instanču rekomendācijas par prasību kardinālu pazemināšanu attiecībā uz pretendentiem ir pamatotas. Visā naturalizācijas procesa laikposmā personu ar augstāko izglītību daļa sastādīja 30,9%, ar augstāko vai vidējo – 80,4%, 2005. gadā – tikai 23,3% un 78,7%. Saskaņā ar tautas skaitīšanas datiem, šie radītāji, attiecīgi, ir 13,9 un 65,2%.

 

1.7. Ja pieņem, ka naturalizācijas procesa popularitāte saglabāsies patreizējā līmenī (20 tūkstoši iesniegumu uz 418 tūkstošiem nepilsoņu), un ņemot vērā koeficientu 0,56, kas raksturo nepilsoņu zudumu sakarā ar viņu tiesiskā statusa izmaiņām, var aprēķināt ikgadējo „populācijas” zuduma ātrumu:

 

            V= 20/418/0,56 = 0,08544



 

„Populācijas” skaitļa zudumu apraksta dziestoša eksponenta, bet divkārtējās skaitliskās samazināšanās periodu var aprēķināt pēc formulas : t= ln(2)/v= 0,693/0,0854 = 8 gadi.

Veiksim daudz reālistiskāku populācijas zuduma ātruma novērtējumu, izejot no 2002. gada statistiskiem datiem. Nelatviešiem dzimstības, mirstības koeficienti un emigrācijas saldo (uz tūkstoš cilvēkiem) sastādīja attiecīgi 7.43, 14.93 un 1.82 (salīdzinājumam, latviešiem – 9.35, 13.09 un 0.04).

Tad “nepilsoņu populācijas” gada zudums, kura iemesls nav saistīts ar statusa maiņu ( tiek lēsts, ka puse no piedzimušajiem bērniem automātiski saņem viena no vecākiem pilsonību), sastāda :

                       U = [-7.43/2+14.93+1.82]*418 = 5 447 cilvēku.

Attiecīgi, zuduma ātrums ir :

                       v=25.447/418= 0.0609,

bet “populācijas pussabrukšanas” periods :

                       t=0,693/0,0609= 11 gadi.       

Attiecīgi, ja naturalizācijas noteikumi saglabāsies bez izmaiņām, ap 2017. gadu Latvijā dzīvos apmēram 200, bet 2028. gadā – apmēram 100 tūkstoši nepilsoņu.

 

1.8. Interesanti, ka visā naturalizācijas laikposmā etnisko latviešu daļa pilsoņu vidū izmainījās ļoti maz – no 76,8 līdz 75,2% (4.zīm.).    

 

Gadagrāmatu statistiskie dati (kas izmantoti gatavojot 4.zīm.) un Naturalizācijas Pārvaldes dati nedaudz atšķiras. Saskaņā ar NP mājas lapas datiem, latviešu daļa LR pilsoņu vidū 1999.01.07. sastādīja 77,55%, 2006.01.01. – 73,5%. Neskatoties uz to, vienu politiķu bažas un citu politiķu cerības, kas saistītas ar iespējamām izmaiņām (kā naturalizācijas procesa sekām) balsošanas rezultātos etniskā faktora dēļ, ir stipri pārspīlētas.

Nepilsoņu skaita samazināšanās vairāk ietekmēja krievvalodīgās minoritātes tiesisko statusu. Ja 1999.01.07. tikai 39,8% nelatviešu bija apmešanās valsts pilsoņa statuss, tad 2006.01.01. – jau 51,7% (nepilsoņi – 44,3%, ārvalstnieki ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju – 4%). Tanī pat laikā nelatviešu skaits samazinājās par 57 654 ( vai par 5,8% no to skaita 1999.gadā), bet latviešu – par 24 713 (1,8%).

 

 

2. Atšķirības pilsoņu un nepilsoņu tiesībās

 

2.1. Pēc politisko tiesību atņemšanas  lielākajai daļai nelatviešu sekoja Latvijas iedzīvotāju progresējoša diferenciācija arī citu „nepolitisko” tiesību jomā: sociālajās tiesībās, tiesībās uz privātīpašumu, nodarbinātību un t.l. Pirmo reizi dažāda līmeņa varas iestāžu aktos iestiprināto atšķirību  pilsoņu un nepilsoņu tiesībās Sarakstu sastādīja 1994. gadā cilvēktiesību aizstāvēju grupa, kuru vadīja B. Cilevičs.

1995. gada aprīlī, pakļaujoties Eiropas struktūru spiedienam (pārsvarā EDSO misijas Latvijā), tika pieņemts Likums „“Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”,”. Ar šo gandrīz par 4 gadiem novēlojušos likumu tika noteikts lielākās daļas nepilsoņu tiesiskais statuss. Likuma 2. panta 3.daļa noteica (2000.30.03. tā tika izsvītrota no likuma) ,ka „Valsts varu un valsts pārvaldi realizējošajām institūcijām ir pienākums nodrošināt šajā pantā minēto tiesību ievērošanu un nepieļaut šo tiesību ierobežošanu likumos, noteikumos, instrukcijās, rīkojumos un citos valsts un pašvaldību institūciju izdotajos aktos.”

            Neskatoties uz to, pēc Likuma pieņemšanas turpināja parādīties dažādas atšķirības tiesībās, kuras netika atainotas Saraksta sākotnējā variantā. Daļa atšķirību pakāpeniski bija likvidēta.

 

2.2.  Autori pieturējās pie šādas atšķirību pilsoņu un nepilsoņu tiesībās  klasifikācijas (1.pielikums) : atšķirības ieņemt tos vai citus amatus un izpildīt noteiktus darbus (attiecīgi, valsts, privātajā un sabiedriskajā sektoros), ierobežojumi tiesībās uz privātīpašumu, ierobežojumi nodarboties ar privātuzņēmējdarbību, sociālo tiesību ierobežojumi un citu tiesību ierobežojumi, kas neiekļaujas augstākminētajā klasifikācijā.

Kaut gan likums arī nosaka aizstāvēt nepilsoņu tiesības ārzemēs, atsevišķas nepilsoņu tiesības ierobežo starptautiskie divpusējie līgumi. Šie līgumi sašķiroti 8 grupās, katra no kurām tiek ņemta vērā kā viens ierobežojums. To līgumu saraksts, kas diskriminē nepilsoņus, ir iekļauts 2. pielikumā. 

Dokumenta autori centās piešķirt tam monitoringa raksturu. Tiek norādīta ne tikai tiesiskā norma, kas nosaka atšķirību dotajā brīdī, bet arī tās pieņemšanas datums. Bez tam dokumentā ir atainotas ne tikai atšķirības, kuras bija spēkā dokumenta sastādīšanas brīdī, bet arī atšķirības, kuras zaudēja savu spēku, norādot to pieņemšanas vai atcelšanas datumu (3.pielik.).

Rezultātā ikvienā gadā kļūst zināms spēkā esošo atšķirību tiesībās skaits (1.tabula un 5.zīmejums).

1. Tabula

Spēkā esošo atšķirību LR pilsoņu un nepilsoņu tiesībās skaits

 

































































































































































































































































































































































 


Ierobežojumi ieņemt amatus dažādos sektoros                        


tiesības uz privātīpašumu


privātais bizness 


sociālās tiesības 


citas atšķirības 


 

Kopā


Gads


Valsts


Privātais


Sabiedriskas


1991


3


0


0


2


2


0


5


12


1992


4


2


3


3


3


1


9


25


1993


5


6


4


5


9


8


13


50


1994


10


8


7


11


9


6


14


65


1995


12


8


10


12


9


6


19


76


1996


13


8


9


12


7


7


19


75


1997


13


7


9


12


6


5


16


68


1998


13


7


10


11


6


5


14


66


1999


14


7


10


11


6


4


14


66


2000


15


7


8


11


6


4


13


64


2001


17


8


8


11


6


3


13


66


2002


20


8


9


10


6


3


13


69


2003


19


8


9


10


6


3


13


68


2004


19


8


11


10


6


3


13


70


2005


19


7


12


9


6


3


14


70


2006


19


8


11


9


6


3


14


70


 

Pieņemto atšķirību LR pilsoņu un nepilsoņu tiesībās  skaits

 

 





















































































































































































































































































































































































 


Ierobežojumi ieņemt amatus dažādos sektoros                        


tiesības uz privātīpašumu


privātais bizness 


sociālās tiesības 


citas atšķirības

 


 

Kopā

 


Gads


Valsts


Privātais


Sabiedriskas


1991


3


0


0


2


2


0


5


12


1992


1


2


3


1


1


1


4


13


1993


2


4


1


2


6


7


4


26


1994


5


3


3


6


1


0


1


19


1995


2


0


4


3


0


3


5


17


1996


2


0


0


0


0


1


0


3


1997


1


0


0


0


0


0


0


1


1998


0


1


1


0


0


0


1


3


1999


1


0


0


0


0


1


0


2


2000


1


0


0


0


0


0


0


1


2001


2


1


0


0


0


0


0


3


2002


3


0


1


0


0


0


2


6


2003


0


1


0


0


0


0


0


1


2004


0


0


2


0


0


0


0


2


2005


0


1


1


0


0


0


1


3


2006


0


1


0


0


0


0


0


1


kopā


23


14


16


14


10


13


23


113


 

3.Tabula

Atcelto atšķirību LR pilsoņu un nepilsoņu tiesībās skaits

 

 





















































































































































































































































































































































































 


Ierobežojumi ieņemt amatus dažādos sektoros                        


tiesības uz privātīpašumu


privātais bizness 


sociālās tiesības 


citas atšķirības

 


 

Kopā

 


Gads


Valsts


Privātais


Sabiedriskas


1991


 


 


 


 


 


 


 


0


1992


 


 


 


 


 


 


 


0


1993


1


 


 


 


 


 


 


1


1994


 


1


 


 


1


2


 


4


1995


 


 


1


2


 


3


 


6


1996


1


 


1


 


2


 


 


4


1997


1


1


 


 


1


2


3


8


1998


 


1


 


1


 


 


3


5


1999


 


 


 


 


 


2


 


2


2000


 


 


2


 


 


 


1


3


2001


 


 


 


 


 


1


 


1


2002


 


 


 


1


 


 


2


3


2003


1


1


 


 


 


 


 


2


2004


 


 


 


 


 


 


 


0


2005


 


2


 


1


 


 


 


3


2006


 


 


1


 


 


 


 


1


kopā


4


6


5


5


4


10


9


43


2.3. Daudzie ierobežojumi nepilsoņiem ieņemt amatus valsts sektorā tikai dažos gadījumos atbilst samērīguma principam. Virknē gadījumu ierobežojumi attiecas ne tikai uz dienestu vadītājiem, bet arī uz ierindas darbiniekiem (piemēram, valsts ieņēmumu dienestā vai arī dzimtsarakstu nodaļās). Ierobežojumi attiecas arī uz masu profesijām: policisti, ugunsdzēsēji, ieslodzījuma vietu apsardze.

Daļā gadījumu ierobežojumi kļuva par personāla masu tīrīšanas ieroci, turklāt daudzus gadus vēlāk pēc neatkarības atjaunošanas (ieslodzījumu vietu apsardzei - pēc 8 gadiem, valsts ieņēmumu dienestam – pēc 10 gadiem).

Parasti attiecīgos amatus nevar ieņemt ne tikai nepilsoņi, bet arī LR pilsoņi ar ierobežotu rīcībspēju, kuri pastrādāja kriminālnoziegumus, pagātnē sadarbojās ar VDK vai bija PSKP aktīvisti tās legālās darbības laikposmā. Pavisam šādu nepilsoņus pazemojošu un starpnacionālā naida kurināšanu sekmējošu (nepilsoņi sastāda apmēram pusi nelatviešu) ierobežojumu dažādās sfērās ir 22, vai arī vairāk nekā 30% no visiem ierobežojumiem.

Turklāt ierobežojumi sakarā ar dalību PSKP vai sadarbību ar VDK ir kļuvuši par pamatojumu tam, lai uz mūžu atņemtu tiesības naturalizēties ( „Pilsonības likums” 11.1. pants), un tātad arī profesiju aizliegumu uz mūžu. Derētu atzīmēt, ka uz mūžu tiesības naturalizēties ir liegtas arī PSRS bruņoto spēku un PSRS iekšējo spēku militārpersonām, ja tie netika iesaukti no Latvijas. Uz mūžu atņemtās tiesības strādāt valsts (8 ierobežojumi) un privātajās (3 ierobežojumi) spēka struktūrās mudina šos cilvēkus aiziet uz organizētās noziedzības struktūrām.

Šos ierobežojumus nevar atzīt arī par līdzekli atjaunot agrāk mīdīto kājām taisnīgumu. Jo laika posmā, kas bija pirms neatkarības atjaunošanas, tieši latvieši pārsvarā ieņēma prestižus amatus un nodarbojās ar prestiža profesijām (4.tabula).

4.Tabula



Nelatviešu nodarbinātība Latvijas PSR 1987. gadā



( 1989.g. 18.10. laikraksts „Jedinstvo”)

 

























Visu iedzīvotāju vidū


47 %


PRESTIŽA NODARBOŠANĀS VEIDI:

LKP CK sekretāru vidū

Ministru un valsts komiteju priekšsēdētaju vidū

LKP pilsētas un rajonu komiteju darbinieku vidū

Ministru Padomes aparātā

Pašvaldību vadītāju vidū

Kultūrā un mākslā

Tautas izglītībā


20 %

17 %

34.8%

35 %

23 %

26.4%

46.6%


NEPRESTIŽA NODARBOŠANĀS VEIDI:

Rūpniecībā un celtniecībā

Transportā

Komunālajā saimniecībā un sadzīves pakalpojumu sniegšanas sfērā


61.9%

66.2%

54.7%


 

2.4. Ierobežojumi nepilsoņiem nodarboties ar veselu virkni nodarbošanās veidiem privātajā un sabiedriskajā sfērā nesekmē sabiedrības integrāciju.

Piemēram, nepilsoņu tiesību ierobežojums strādāt par tiesas izpildītājiem un būt ievēlētiem par tiesas piesēdētājiem grauj nelatviskās iedzīvotāju daļas uzticību valsts tieslietu sistēmai.

Pamatot šos ierobežojumus, izejot no samērīguma principa, vel grūtāk, nekā gadījumā ar ierobežojumiem valsts sfērā. Šis fakts apstiprinājies pēc tam, kad Latvija sāka pakāpeniski integrēties ES, un vesela virkne nodarbošanās veidu (pavisam 13), kuri joprojām nav pieejami Latvijas nepilsoņiem, kļuva pieejami ES pilsoņiem.  

Piemēram, tas attiecas uz tiesībām izvirzīt savu kandidatūru un balsot pašvaldību vēlēšanās, kas ir atļauts ES pilsoņiem ar pusgada uzturēšanās stāžu Latvijā. Toties joprojām tas ir liegts nepilsoņiem, no kuriem vismaz 40% ir dzimuši Latvijā, bet lielākajai daļai pārējo ir uzturēšanās stāžs valstī ne mazāk par 30 gadiem. Šādas priekšrocības, kuras ir dotas ārvalstniekiem salīdzinājumā ar vietējiem iedzīvotājiem, lielā mērā diskreditē gan milzum daudzās starptautiskās rekomendācijas par atšķirību tiesībās samazināšanu (4.pielik.), gan arī Eiropas Savienību kā tādu, kā arī Eiropas demokrātijas principus vispār.

Par vēl vienu piemēru tam, ka pasaules sabiedrības attieksmē pret Latvijas nepilsoņiem valda dubultstandarti, kalpo milzīgais daudzums starptautisko divpusējo līgumu, saskaņā ar kuriem nepilsoņi tiek diskriminēti jau attiecīgo valstu teritorijās ( 7. zīm.) 

 To valstu vidū, kuras parakstīja ar Latviju nepilsoņus diskriminējošus starptautiskos līgumus, ir arī lielākās nepilsoņu daļas etniskās (un fiziskās) izcelsmes valstis (Krievija, Ukraina, Baltkrievija).

 

2.5. Nepilsoņu tiesību uz privātīpašumu un nodarbošanos ar privātuzņēmējdarbību ierobežojumu maksimums tika novērots valsts īpašuma (kas bija dominējošais) intensīvās privatizācijas laikposmā. Veselas virknes ierobežojumu atcelšana attiecas uz laikposmu, kad vienreizējais privatizācijas akts pārsvara jau bija beidzies.

Turklāt, jāņem vērā, ka īpašums, kas tika nacionalizēts iekļaujot Latviju PSRS sastāvā, un kuru radīja LR pilsoņu centieni, tika atgriezts lielākajai daļai bijušo īpašnieku ar speciāliem likumdošanas aktiem. Tātad, privatizācijai, kura notika kopējā kārtā, pārsvarā tika pakļauts īpašums, kas bija radīts pēc Otrā Pasaules kara uz investīciju no citiem PSRS reģioniem rēķina. Tāpēc šajā procesā LR pilsoņu priekšrocības salīdzinājumā ar citiem pastāvīgajiem iedzīvotajiem  nevar uzskatīt par ekonomiski vai morāli pamatotām.

Sociālo ierobežojumu nepilsoņiem maksimums sakrita ar dziļu ekonomikas lejupslīdi, kad iedzīvotāju lielākā daļa cīnījās par fizisku izdzīvošanu.

 

2.6. LR 8. Saeimas pilnvaru laikā (kopš 2002.gada novembra) tika noraidīti 121 krievvalodīgās opozīcijas deputātu likumdošanas priekšlikumi, kuri paredzēja atcelt 44 atšķirības tiesībās starp pilsoņiem un nepilsoņiem. Centienus atcelt šīs atšķirības pavadīja arī deputātu uzstāšanās no Saeimas tribīnes ar attiecīgu argumentāciju, bet dažos gadījumos tas pat izsauca nežēlīgu diskusiju (5. pielik.).

8. Saeimas pilnvaru laikposmā tika pieņemtas 7 un atceltas 6 atšķirības  pilsoņu un nepilsoņu tiesībās.

 

Pieņemtās un spēkā esošās atšķirības. Tikai LR pilsoņi var :

-                                nodarboties ar iekšēju auditu;

-                                tikt iecelti par Ordeņa Kapitula (struktūra, kas apspriež pretendentus uz valsts apbalvojumu saņemšanu) locekļiem;

-                                tikt atzīti par piederošiem nacionālajai minoritātei Latvijas izpratnē par Vispārējo Konvenciju par mazākumtautību aizsardzību;

-                                kopā ar citiem ES pilsoņiem, kas saņēmuši advokāta kvalifikāciju citās ES valstīs, tikt pielaisti dalībai kriminālprocesā, nebūdami Latvijas zvērināti advokāti;

-                                kopā ar citiem ES pilsoņiem, kuri īslaicīgi uzturas Latvijā, balsot Eiropas parlamenta vēlēšanās.

 

Pieņemtās un atceltās atšķirības 8. Saeimas pilnvaru laikā. LR nepilsoņi :

-                                gadījumā, ja medicīniskā izglītība ir iegūta ārpus ES teritorijas, var atvērt farmaceitisko praksi tikai pēc stažēšanās gada laikā;

-                                gadījumā, ja vidējā izglītība tika iegūta ārpus ES teritorijas, nevar uz vispārējiem pamatiem iestāties Latvijas augstskolās (šī atšķirība nepastāvēja pat viena pilna mācību gada laikā).

 

Atceltās atšķirības. Nepilsonis tagad var :

-                                strādāt par zvērinātu taksatoru (atcelta nevis ar balsošanu Saeimā, bet pieņemot normatīvo aktu);

-                                strādāt par Latvijas jūras kuģa kapteini;

-                                strādāt par Latvijas gaisa kuģa kapteini;

-                                nodot zemi mantojumā.

 

 

2002. gadu, kurā notika 8. Saeimas vēlēšanas, būtu jāmin kā rekorda gadu attiecībā uz pēdējā desmitgadē pieņemto atšķirību skaitu (6). Publiskojot kārtējo (septīto) Atšķirību pilsoņu un nepilsoņu tiesībās saraksta izlaidumu, autori, tostarp, cer, ka šis rekords netiks atkārtots 2006. priekšvēlēšanu gadā.

 

 

Latvijas Cilvēktiesību komiteja


 

1997. gada septembris – 1998.g. aprīlis – 1999.g. februāris – 1999.g. decembris – 2001.g. marts –

2003.g. decembris - 2006.g. marts.

 

 

pielikumā:

1. Pilsoņu un nepilsoņu- Latvijas patstāvīgo iedzīvotāju tiesību salīdzinājums.

2. Daži divpusēji un daudzpusēji līgumi, kuri diskriminē nepilsoņus.

3. Pilsoņu un nepilsoņu- Latvijas patstāvīgo iedzīvotāju tiesību salīdzinājums. Atšķirības, kādi   tika atcelti, vai zaudēja spēku.

4. Dažas starptautiskās rekomendācijas, kas bija dotas Latvijai par nepieciešamību samazināt

atšķirības pilsoņu un nepilsoņu tiesībās.

5. Saeimas debates par atsevišķiem priekšlikumiem  atcelt tiesību starpību starp LR pilsoņiem un LR nepilsoņiem.

 

Komentāri


Atlikuši simboli: