Galvenā lapa  -  Mūsu deputāts


07.11.2012   Deputātu jautājums par ES pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un Eiropas Cilvēktiesību tiesas reforma (2012. gada 8. februāris)

Eiropas Cilvēktiesību konvencija ir visprogresīvākais cilvēktiesību mehānisms pasaulē, ar kura palīdzību fiziskas personas var Eiropas līmeņa tiesā iesūdzēt valdības par pamattiesību pārkāpumiem. ES ir vienmēr atzinusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju par īpaši nozīmīgu, par ko liecina arī tas, ka valsts pievienošanās Eiropas Padomei un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai ir priekšnosacījums dalībai Eiropas Savienībā. ES juridiskais pienākums pievienoties Eiropas Cilvēktiesību konvencijai ir noteikts LES 6. pantā. Ņemot vērā šo pienākumu, ir satraucoši, ka šo pievienošanos kavē Apvienotās Karalistes un Francijas politiskie iebildumi. Eiropas Padomes, kurā ir 47 dalībvalstis, Parlamentārās asamblejas pārstāvji un Eiropas Parlaments 2012. gada 25. janvārī mudināja valstu, jo īpaši Apvienotās Karalistes un Francijas, valdības neradīt Eiropas Savienībai šķēršļus attiecībā uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas parakstīšanu. Tajā pašā laikā pašreizējās Eiropas Padomes prezidentūras — Apvienotās Karalistes — valdība ir paziņojusi, ka tā pievērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesas turpmākai reformēšanai. Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētājs uzsvēra dalībvalstu atbildību, nodrošinot to, ka tiek piemēroti spriedumi, bet Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas pārstāvji piebilda, ka valstīm jārisina strukturālas/sistēmiskas problēmas un jāstiprina Eiropas Cilvēktiesību tiesa, lai nodrošinātu tās efektivitāti.

Šajā sakarībā ir vērts atgādināt, ka, valdībām kavējot ES pievienoties Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, tiek pārkāpts lojālas sadarbības princips (LES 4. panta 3. punkts), ar kuru saskaņā Savienība un dalībvalstis ar patiesu savstarpēju cieņu palīdz cita citai veikt uzdevumus, ko nosaka Līgumos. Turklāt Līgumā paredzēts, ka dalībvalstīm jāsekmē Savienības uzdevumu izpilde un jāatturas no jebkādiem pasākumiem, kas varētu apdraudēt Savienības mērķu sasniegšanu.

- Kāda ir Komisijas nostāja attiecībā uz dalībvalstu mēģinājumiem kavēt pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, ņemot vērā LES 4. pantā noteikto lojālas sadarbības principu?

- Kādus pasākumus Komisija veiks, lai stiprinātu rīcību valstu līmenī un samazinātu Eiropas Cilvēktiesību tiesā atkārtoti iesniegtu pieteikumu lielo skaitu, un pēc tam veiktu turpmākus konkrētus pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu vienošanos par Eiropas Cilvēktiesību tiesas reformu?

- Kādi ir ES un to ES dalībvalstu, kuras darbojas Eiropas Padomes struktūrās vai sadarbojas ar tām, priekšlikumi un nostāja par pievienošanos konvencijai un Eiropas Cilvēktiesību tiesas reformu? Vai dalībvalstis veido vienotu ES nostāju, pamatojoties uz LES 2. un 6. pantu? Kāds ir paredzamais grafiks attiecībā uz ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai?

Deputāti:
Jan Philipp Albrecht, Judith Sargentini, Raül Romeva i Rueda, Franziska Keller, Jean Lambert, Hélène Flautre, Rui Tavares, Barbara Lochbihler, Tatjana Ždanoka, Ulrike Lunacek, Sandrine Bélier, Gerald Häfner, Verts/ALE grupas vārdā

Komentāri


Atlikuši simboli: