Galvenā lapa  -  Mūsu deputāts


07.11.2012   Deputātu jautājums par Latvijas "nepilsoņu" tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās(2011. gada 12. oktobris)

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas pilsonība tika atjaunota vienīgi tiem, kas bija Latvijas pilsoņi pirms 1940. gada, un viņu pēcnācējiem. Pārējiem ir tiesības iegūt pilsonību tikai naturalizācijas ceļā, bet ne visi var naturalizēties. Laika posmā no 1995. līdz 2011. gadam naturalizējās tikai 136 293 cilvēki. 2011. gada 1. janvārī Latvijā vēl aizvien bija 326 735 nepilsoņi (14,6% no visiem iedzīvotājiem).

Gandrīz visi tā saucamie „nepilsoņi” ir mazākumtautību pārstāvji (etniskie krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, lietuvieši, ebreji). Rīgā ir 23,7% nepilsoņu, Daugavpilī 18,9%, Liepājā 20,5%, Jūrmalā 19,2%, Ventspilī 18,9%, un šie cilvēki nevar piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Tā kā 2009. gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās 53,8% balsstiesīgo, dažās lielākajās Latvijas pašvaldībās ir pārstāvētas mazāk nekā puses iedzīvotāju intereses.
ANO Cilvēktiesību komiteja, ANO Rasu diskriminācijas novēršanas komiteja, Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, Eiropas Padomes vietējo un reģionālo pašvaldību kongress, Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs, Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību, kā arī EDSO Parlamentārā asambleja ir ieteikuši nodrošināt, lai nepilsoņi varētu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Eiropas Parlaments 2004. gada 11. marta rezolūcijā par Komisijas visaptverošo pārraudzības ziņojumu par gatavību pievienoties ES ierosināja Latvijas iestādēm apsvērt iespēju ļaut nepilsoņiem, kuri ilgu laiku ir bijuši tās iedzīvotāji, piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās. 2009. gada 22. aprīļa rezolūcijā par Lūgumrakstu komitejas darbību 2008. gadā Parlaments aicināja Komisiju cieši uzraudzīt un veicināt nepilsoņu statusa regulāciju Latvijā.
– Kādā veidā Komisija ir risinājusi šo jautājumu, lai uzraudzītu Parlamenta ieteikumu īstenošanu?
– Vai Komisija piekrīt, ka nepilsoņu situācija ir cieši jāuzrauga un jo īpaši pienācīgi jāatspoguļo ziņojumā par pilsonību un ziņojumā par ANO Pamattiesību hartas īstenošanu?
– Vai Komisija piekrīt tam, ka demokrātijas deficīts Latvijā varētu liecināt par to, ka pastāv reāli draudi smagiem demokrātijas un cilvēktiesību, kā arī pamatbrīvību principu pārkāpumiem?

Deputāti:
Tatjana Ždanoka, Judith Sargentini, Verts/ALE grupas vārdā Claude Moraes, Alexander Mirsky, S&D grupas vārdā Renate Weber, ALDE grupas vārdā

Komentāri


Atlikuši simboli: