Galvenā lapa  -  Mūsu deputāts


08.11.2012   Deputātu jautājums par Finansiālu atbalstu frīzu valodas teātrim (2011. gada 27. Jūnijs)

Nīderlandes valdība ir paziņojusi savu lēmumu pārtraukt finansiālā atbalsta sniegšanu vienīgajai profesionālajai teātra trupai, kura šajā dalībvalstī uzstājas frīzu valodā. “Tryater”, vecākā teātra trupa, kas Nīderlandē uzstājas frīzu valodā, ir dibināta 1965. gadā un atrodas Leeuwarden (Frīzlande, Nīderlandē). Minētā lēmuma pamatā ir finansējuma samazinājums kultūras nozarei Nīderlandē, un tas nozīmē, ka “Tryater” turpmāk nespēs darboties kā līdz šim.

Jāuzsver, ka Eiropas kultūras daudzveidība, jo īpaši bagātā valodu daudzveidība, lielā mērā veido neaizvietojamu izejmateriālu kultūras un radošajām nozarēm. Tādējādi mācību procesa un mazākumtautību un reģionālo valodu juridiskas atzīšanas veicināšana var tikai sniegt sociālu un ekonomisku labumu. Līdzās pastāvot divām vai vairākām Eiropas valodām, ir būtiski, lai iedzīvotāji spētu sazināties abās valodās gan oficiālā, gan sociālā līmenī.
Saskaņā ar Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartas 12. pantu un Mazākumtautību aizsardzības pamatkonvencijas (kura Nīderlandē ir parakstīta, ratificēta un stājusies spēkā) 5. un 15. pantu Nīderlandei ir juridiskas saistības sniegt atbalstu minētajai teātra trupai. Turklāt pēc Eiropas hartas ratificēšanas Nīderlande parakstīja līgumu ar Frīzlandes provinci laikposmam no 2001. gada līdz 2010. gadam (pagarināts līdz 2011. gadam), kurā skaidri noteikts, ka “Tryater” saņems atbalstu.
Vai Komisija piekrīt, ka Nīderlandes valdība ir rīkojusies pretrunā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantam? Ja tā ir, vai Komisija nekavējoties sāks risināt šo jautājumu?

Deputāti:
Oriol Junqueras Vies (Verts/ALE) , Alyn Smith (Verts/ALE) , Frieda Brepoels (Verts/ALE) , François Alfonsi (Verts/ALE) , Jill Evans (Verts/ALE) , Ian Hudghton (Verts/ALE) un Tatjana Ždanoka (Verts/ALE)


Atbildi Komisijas vārdā sniedza Androulla Vassiliou (2011. gada 11. Augusts)
Ievērot to cilvēku tiesības, kuri pieder pie mazākumtautībām, ir viena no vērtībām, kas ir Eiropas Savienības pamatā. Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, tas skaidri noteikts Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. pantu dalībvalstis ir pilnībā atbildīgas par savu kultūras un valodu daudzveidību. Valodu politikas jomā Eiropas Komisija var pieņemt lēmumus tikai tad, ja jautājums ir saistīts ar ES tiesību aktu piemērošanu. Eiropas Savienībai nav tiesību aktu, kas reglamentētu valodu lietojumu dalībvalstīs, arī Līgums neparedz pilnvaras pieņemt šādus noteikumus.

Komisija ir izstrādājusi ES daudzvalodības veicināšanas stratēģiju. Tā aptver oficiālās, nacionālās, reģionālās, mazākumtautību un migrantu valodas. 2008. gada paziņojums “Daudzvalodība: Eiropas priekšrocība un kopīga apņemšanās” apstiprina Komisijas atbalstu visām valodām, ko runā Eiropas Savienībā, tostarp mazākumtautību valodām.
Komisija arī atgādina godātajiem deputātiem, ka Mazākumtautību aizsardzības pamatkonvencija un Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu harta ir Eiropas Padomes starptautiski juridiski instrumenti un neietilpst ES tiesību kopumā.

Komentāri


Atlikuši simboli: