Galvenā lapa  -  Mūsu notikumi


31.03.2018   Krievu skolu audzēkņu vecāku vēstule Valsts prezidentam

LR Valsts Prezidentam

Raimondam Vējonim

Pils laukums 3, Rīga, LV-1900

 

Par likumu atgriešanu otrreizējai caurlūkošanai

 

A.god. R.Vējoņa kungs!

 

Pārstāvot savu bērnu intereses, kuri mācās skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs pēc mazākumtautību izglītības programmās, mēs griežamies pie Jums ar lūgumu atgriezt 2018.gada 22.martā Saeimā pieņemtos likumus "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" un "Grozījumi Izglītības likumā" otrreizējai caurlūkošanai saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu.

 

Galvenā atbildība par bērniem gulstas uz vecākiem. Mēs esam ieguldījuši milzīgi daudz spēku, laika un enerģijas savu bērnu kopšanā un audzināšanā, lai viņi augtu kā brīvās personības, spējīgas lemt par sevi un uzņemties atbildību par sevi, lai mūsdienu mainīgajā pasaulē viņu varētu iet to ceļu, ko paši sev ir noteikuši. Mēs, savukārt, izvēlamies skolu, kas vislabāk der mūsu bērnam, meklējam gudrākus skolotājus, palīdzam tikt galā ar mājas darbiem un iesaistām bērnus interešu izglītībā. No valsts puses mēs sagaidām atbalstu vecāku misijas pildīšanā.

 

Minēto likumu pieņemšanas gaitā mūsu darbs, mūsu atbildība, mūsu tiesības tika ignorētas. Mēs esam apzināti atdevuši savus bērnus skolās un pirmsskolās, kas izglītības darbībā izmanto bērna dzimto valodu. Tomēr ar minētiem likumiem tika pieņemts lēmums turpmāk liegt vai būtiski ierobežot šādu izglītības ceļu. Mūsu iebildumi, šaubas un jautājumi netika izskatīti pēc būtības. 2018.gada 1.martā Saeima pieņēma lēmumu noraidīt un neskatīt pēc būtības 14 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju petīciju „Par bilingvālās izglītības saglabāšanu”

 

Saeima, izskatot grozījumus Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā,  nav ņemusi vērā ANO, EDSO un Eiropas Padomes rekomendācijas izglītības jomā un atzīto starptautisko ekspertu viedokļus.

 

Mēģinot piedalīties Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs, vecāku pārstāvji ir lūguši skatīt jautājumu, pamatojoties uz pierādījumiem un zinātniski pārbaudītām atziņām, nevis uz aizspriedumu un ideoloģisku klišeju pamata. Mēs netikām sadzirdēti. Pat konstatētās juridiskas un faktu kļūdas IZM skaidrojumā netika ņemti vērā. 2018.gada 8.marta Saeimas sēdē, atbildot uz deputātu jautājumiem, izglītības ministrs ir atzinis, ka pretēji likuma anotācijā norādītajam, IZM Konsultatīvā padome mazākumtautību jautājumos nav pieņēmusi lēmumu par atbalstu likumprojektam.

 

Mūsu galvenā rūpe ir izglītības kvalitāte un tādas vides radīšana, kur var pieaugt katra bērna dotības. Uzskatām, ka likumu pasludināšana:

  1. negatīvi ietekmēs mazākumtautības skolnieku sekmes mācībās un motivāciju apgūt mācību vielu (kā rada starptautiski atzīti pētījumi, uz kuriem atsaucās ANO un EDSO, bērna attīstībā izšķirošā nozīme ir pirmajiem izglītības gadiem; ņemot vērā, ka mazi bērni labāk uztver mācību vielu ģimenes valodā, ANO secināja, ka vismaz sešus gadus skolā jāmācās ģimenes valodā);
  2. padziļinās sociālās nevienlīdzības problēmu (pētījumi, uz kuriem atsaucās ANO, rada, ka daudznacionālās sabiedrībās vienas valodas uzspiešana skolu sistēmā bieži noved pie sociālas nevienlīdzības);
  3. negatīvi ietekmēs Latvijas Republikas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts tēlu Latvijas iedzīvotāju un starptautiskās sabiedrības acīs;
  4. sadalīs nevis apvienos Latvijas Republikas sabiedrību, jo augstākminētie likumi apdraud mazākumtautību – krievu, ebreju, ukraiņu, baltkrievu, poļu utt. – nacionālo identitāti un vērsti uz mazākumtautību savpatnības likvidēšanu;
  5. iznicinās gadiem izveidoto multinacionālu vidi Latvijā, kas vēsturiski veicināja tautsaimniecības un kultūras attīstību Latvijā.

 

            Turklāt Latvijas izglītības sistēmā joprojām paliek aktuālas šādas pašreizējās problēmas, kas tikai vairos negatīvas sekas no augstākminēto likumu normu ieviešanas:

  • LR Izglītības un zinātnes ministrija nav atrisinājusi problēmu ar skolotāju (t.sk. latviešu valodas pedagogu) trūkumu skolās, kas būtu spējīgi kvalitatīvi pasniegt bērniem priekšmetus tikai latviešu valodā;
  • joprojām nav izstrādātas labas metodes latviešu valodas pasniegšanai mazākumtautības skolās (t.sk. zema mācību līdzekļu kvalitāte).

 

           

            Lūdzam Jūs, pieņemot tik atbildīgo lēmumu, atcerēties Jūsu zvērestā vārdus, ka Jūsu darbs “būs veltīts Latvijas tautas labumam”.

 

            Lūdzam Jūs arī uzņemt un uzklausīt mazākumtautību vecāku pārstāvjus.

 

 

Pieņemts mazākumtautību skolnieku vecāku sapulcē Rīgā, 2018.gada 31.martā

Komentāri


Atlikuši simboli: