Galvenā lapa  -  Mūsu notikumi


10.04.2018   Cienījamie latvieši! Līdzpilsoņi!

Cienījamie latvieši! Līdzpilsoņi!

 

Es, kā Latvijā dzimušais cilvēks, nebiju domājis, ka man nāksies vērsties pie Jums šādā jautājumā. Latvija ir nopietni apdraudēta. Un šo bīstamo apdraudējumu rada valdošā elite.

 

Gandrīz 30 gadus, metodiski iznīcinot Latvijas tautsaimniecību un stāstot ļaudīm pasaciņas par “okupācijas rūpniecību”, valdošās elites pārstāvji ir grāvuši mūsu valsti, nodarbojoties ar tās izzagšanu.

 

Pēc oficiāliem statistikas datiem, pēdējo 27 gadu laikā mūsu valsts iedzīvotāju skaits ir sarucis par 800 000 cilvēkiem, bet pēc neoficiāliem – par miljonu. 350 000 no tiem ir latvieši. Patlaban Latvijā dzīvojošo latviešu skaits sastāda apmēram vienu miljonu, kas no socioloģijas viedokļa ir kritiskais punkts. Tālāk sekos neatgriezeniskas pārmaiņas, kas novedīs pie latviešu tautas izzušanas. Apdraudējums latviešiem un latviešu valodai ir pierādīts fakts.

 

Patlaban, dabiski, valdība ir norūpējusies par latviešu nācijas, tās valodas un kultūras saglabāšanu. Bet kā un uz kā rēķina tas tiks īstenots, vai precīzāk sakot, uz kādas iedzīvotāju grupas rēķina? Izrādās, ka par politiku, kas novedusi pie tā, ka latviešu tauta un tās kultūra atrodas uz izzušanas robežas, būtu jāatbild krievu bērniem! Valsts prezidenta R. Vējoņa parakstītie grozījumi Izglītības likumā paredz mazākumtautību izglītības iestāžu pāreju uz mācībām latviešu valodā. Tas ir pats nopietnākais trieciens visai Latvijas sabiedrībai kopš 1991. gada. Kā zināms, gan pirmo, gan otro Latvijas Republiku izdevās nodibināt tad, kad Latvijā dzīvojošās tautas – gan 1918. gadā (karojot pret ārvalstu karaspēku), gan 1990. gadā (referendumā) – savā vairākumā bija saliedējušās un ieguvušas to, ko vēlējās – valstisko neatkarību. Mūsu prezidents, kas parakstījis grozījumus Izglītības likumā, un valdošo partiju politiķi, kas bija nosūtījuši šos grozījumus prezidentam, - visi viņi ved mūsu valsti pie traģēdijas, sašķeldami Latvijas iedzīvotājus pēc nacionālās pazīmes.

 

Mūsdienu pasaulē ir zināmi vairāki desmiti civilizētas, eiropeiskas mazākumtautību pastāvēšanas varianti. Tomēr Latvijas politiķi gandrīz vienmēr rīkojas kā populisti. Tāpēc, uzdrošinos apgalvot, ka šādu politiķu rīcību attaisno tikai tas, ka vairākums latviešu to vēlas. Šī vēlēšanās, apdraudējuma latviešu valodai un kultūrai kontekstā, ir saprotama, bet tā ir nepiedodama kļūda. Vēlme nostādīt nacionālās intereses augstāk par vispārcilvēciskajām vērtībām – jeb nacionālisms – nebūt nav jauna parādība un diemžēl gandrīz vienmēr populistiski bezpaspēles. Uz šā āķa uzķeras teju visas nācijas. Pat tāda dižena nācija, kā vācieši, ir piedzīvojusi savus 1933.-1945. gadus. Taču skaitliski vāciešu ir daudz, viņi to ir piedzīvojuši izdzīvojot, tad atjēgušies un devušies tālāk, tagad pat baiļojoties, ka uz viņiem varētu krist kādas aizdomas par nacisma ideju atbalstīšanu. Bet latviešu tauta var neizturēt nacionālisma vilni, kas pieņemas spēkā, un neizdzīvot. Jo latviešu taču ir maz. Bet nacionālisms, kā labi zināms no vēstures, lielā mērā laupa tieši tās nācijas pārstāvju dzīvības, kura ir laidusi pasaulē šo briesmoni.

 

Ticiet man - pat domās nebija draudēt. Vienīgi bija pārņēmušas sāpes un smagi pārdzīvojumi par manas Dzimtenes – Latvijas likteni. Vienkārši rodas tāds iespaids, ka kāds mūs speciāli pamudina, virzot uz Donbasa variantu.

 

Un vēl. Ticiet pedagogam, kas labi zina, par ko ir runa. Šī izglītības reforma – tas ir tikai kārtējais iegansts, kā izsaimniekot Eiropas naudu. Bet kas notiks ar cilvēkiem – par to valdošajiem politiķiem ir nospļauties! Tas, ka bērni un bērnu vecāki nav gatavi reformas īstenošanai, ka nav mācību grāmatu un mācību programmu, kas izstrādātas bērniem, - par to valdošajai elitei absolūti nospļauties.

 

No tā izriet tikai viens. Krievu bērnus un viņu vecākus grib salauzt, asimilējot viņus pret pašu gribu, neskatoties ne uz ko. Kam tas ir vajadzīgs? Vai vienkāršam latvietim? Diez vai. Vienkāršais latvietis, tāpat kā krievs, vēlas, lai būtu dzīvi un veseli vecāki, laimīgi bērni, bet mājās lai valdītu miers, saticība un prieks. Arī krievi vēlas to pašu. Tad saņemsimies un saliedēti, kopīgiem spēkiem neļausim valdošajai elitei pabeigt pret Latvijas tautām vērsto genocīdu.

 

P.S. Kā Latvijas Krievu kopienas Daugavpils nodaļas vadītājs es paziņoju: mēs cienām latviešu valodu un kultūru. Jau sen mēs esam izpratuši latviešu tautas sāpi un ļoti cenšamies iemācīt mūsu bērniem latviešu valodu. Mēs ar prieku ņemam dalību latviešu svētkos. Un vispār mēs, krievi, mīlam latviešus.

 

Dziļā cieņā,

Aleksejs Vasiļjevs

Komentāri


Atlikuši simboli: