Galvenā lapa  -  Partija  -  Jautājumi un atbildes


29.09.2004   47 jautājumi par Partiju Līdztiesība

1. Līdztiesība un PCTVL – vai tas ir viens un tas pats?

 

Partija Līdztiesība ir politiskās apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) dalībniece.

 

2. Kādēļ trīs partijas izveidoja apvienību, nevis saplūda vienā partijā? 

 

Gandrīz visu apvienības pastāvēšanas laiku starp PCTVL ietilpstošajām partijām saglabājās atšķirības ideoloģijā un prioritātēs. Šīs atšķirības, kā arī Tautas Saskaņas partijas (TSP) un Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) līderu politiskā tuvredzība un ambīcijas noveda pie šo divu partiju izstāšanās no apvienības.

 

Līdztiesībai galvenās prioritātes ir cilvēktiesību ievērošana un vienādu starta iespēju radīšana katras personības realizēšanai mūsdienu sabiedrībā.

 

2003. g. rudenī bija reģistrēta partija „BITE” („Brīvā izvēle tautu Eiropā”), kurā apvienojās citu starpā arī tie PCTVL saglabāšanās piekritēji, kas agrāk bija TSP un LSP biedri, reģistrācija. Pēc reģistrācijas „BITE” iestājās PCTVL; šīs partijas politiskās nostādnes ir tuvas „Līdztiesībai”. Kopš 2003. g. beigām divas partijas pārgāja pie ciešākas darbības koordinācijas, to vietējo organizāciju un vadošo institūciju sēdes notiek kopīgi.

 

3. Kādu sociālo grupu intereses Līdztiesība aizstāv pirmām kārtām

 

Visu  diskriminēto Latvijas iedzīvotāju kategoriju intereses. Patlaban tādas ir valsts krievu kopiena, nepilsoņi, mazākumtautības un maznodrošinātie Latvijas iedzīvotāji.

 

4. Vai partijas nosaukums "Līdztiesība" nozīmē to, ka visiem cilvēkiem jābūt vienlīdzīgiem? 

 

Visiem Latvijas iedzīvotājiem jābūt vienlīdzīgiem tiesībās, vienlīdzīgiem likuma priekšā, vienlīdzīgiem iespējās realizēt savas spējas neatkarīgi no izcelšanās, tautības, dzimtās valodas, ticības, dzimuma, sociālā statusa vai pārliecības.

 

Līdztiesība nenozīmē mantisko vienlīdzību. Cilvēkiem kopš dzimšanas ir dažādas spējas, kuras realizējot, likumsakarīgi rodas nevienāda materiālā labklājība. 

 

5. Vai sociālais taisnīgums ir sasniedzams?  

 

Sociālais taisnīgums – tas ir ideālais mērķis. Neviens ideāls nav sasniedzams pilnībā, taču Latvijas sabiedrība var pakāpeniski kļūt taisnīgāka, ja tās pamatā būs likta cieņa pret cilvēka godu un tiesībām, ja cilvēki izturēsies viens pret otru saskaņā ar brālības un solidaritātes principiem.

 

6. Kā solidaritāte var mainīt dzīvi uz labo pusi?

Morālei un likumam ir jāuzliek par pienākumu bagātajiem un spējīgajiem cilvēkiem dot sabiedrības labā vairāk, nekā dod nabadzīgie. Nevienam trūkumcietējam nedrīkst tikt liegta sabiedrības līdzdalība un palīdzība. Jebkurai palīdzībai jābūt virzītai uz to, lai cilvēks pārvarētu savas dzīves pagaidu sarežģījumus, iemācītos nodrošināt sevi un palīdzēt citiem.  

 

7. Kāpēc mūsdienu Latvijā īpaši aktuālas ir līdztiesības un solidaritātes problēmas?

 

Tāpēc, ka Latvijas tauta ir mākslīgi sadalīta nelīdztiesīgās kategorijās, cilvēki netic varas taisnīgumam, vairs neprot palīdzēt viens otram un darboties sabiedrības labā.

 

8. Kāpēc nepastāv Latvijas tautas vienotība?  

 

Kad pirms desmit gadiem Latvija ieguva neatkarību, vara nomainīja komunistisko ideoloģiju pret nacionālistisko. Lai uzurpētu varu  svarīgākajā neatkarīgas valsts tapšanas brīdī, valdošā elite trešdaļai valsts iedzīvotāju liedza politiskās tiesības, izvēloties pirmskara   Latvijas Republikas pilsonības atjaunošanas variantu. Tādā veidā iedzīvotājus mākslīgi sadalīja pilsoņos un nepilsoņos.

 

90-to gadu sākumā no valsts pārvaldes sistēmas tika padzīts absolūtais vairākums nelatviešu, pārtraukta oficiālā krievu valodas izmantošana. Valsts sāka graut krievu izglītības sistēmu. Tā valsts saasināja pretrunas starp valsts latviešu un krievu (krieviski runājošo) kopienām.   

 
Sašķeltā sabiedrība nespēja efektīvi pašorganizēties, lai pretotos valsts īpašuma izzagšanai. Valsts īpašums tika izputināts vai privatizēts šaurā nacionālo politiķu un oligarhu lokā.



Patlaban turpinās sabiedrības šķelšana un dalīšana nabagajos un bagātajos. Pats sociālās noslāņošanās process kā tāds ir objektīvs, taču mūsu valstij ir absolūti pretdabisks tā bezdibeņa dziļums, kas rodas starp nabagajiem un bagātajiem.  Nodrošinātais mazākums un to apkalpojošās partijas demonstrē bīstamu neizpratni par iedzīvotāju vairākuma vajadzībām. 

 

 

9. Līdztiesība uzņemas krievvalodīgo kopienas aizstāvību. Vai tas nepadziļina sabiedrības šķelšanos? 

 

Krievu kopiena – tā ir viena no Latvijas tautas daļām un krievu kopienas interešu īstenošana atbilst visas sabiedrības interesēm. Latvijas krieviem (un krievvalodīgajiem)vajadzīga tikai un vienīgi vienlīdzīgu tiesību atjaunošana, nepretendējot ne uz kādām privilēģijām vai papildus resursiem. Tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā, tiesības izmantot dzimto valodu oficiālajās jomās, tiesības uz pilsonību un profesionālo darbību bez diskriminēšanas. Ar šīm prasībām ir solidāri arī daudzi latvieši. Tādēļ Līdztiesība nav nacionāla krievu partija. Līdztiesības pozitīvā vērtība ir tā, ka partijas aktīvā ir dažādu tautību cilvēki, kurus apvieno solidaritātes un cilvēka tiesību principi. 

 

10. Latvijas krievu mazākumtautība un krievvalodīgo kopiena – vai tas ir viens un tas pats vai nē?

 

Latvijas krievu mazākumtautība (nacionālā minoritāte) – tā ir daļa no valsts krievvalodīgo kopienas. Līdz ar etniskiem krieviem krievvalodīgo kopienā objektīvi ietilpst visi valsts iedzīvotāji, kuriem krievu valoda ir dzimtā valoda vai ģimenes saskarsmes valoda.

 

Katram cilvēkam jābūt izvēles tiesībām – saglabāt savas ģimenes piederību krievu kultūrai vai asimilēties latviešu tautā. Līdztiesība atbalsta izvēli par labu daudzējādai identitātei, kurai raksturīga vienlaicīga piederība vairākām kopībām, piemēram: Latvijas tautai, krievvalodīgo kopienai un vienai no mazākumtautībām.  

 

11. Vai Līdztiesība ir par vai pret Latvijas sabiedrības integrāciju? 

 

Valdošās partijas ar integrāciju saprot krievu atteikšanos no dzimtās valodas izmantošanas par labu latviešu valodai svarīgākajās dzīves jomās: valsts pārvaldē, izglītībā un ekonomikā.

Līdztiesība ir pret tādu integrāciju. Līdztiesība piedāvā citu integrācijas koncepciju, kuras pamatā ir Latvijas patriotisms, iecietība un cieņa pret valsts iedzīvotāju kultūru un valodu atšķirībām. Sabiedrības integrācijas obligāts priekšnoteikums ir valsts atteikšanās no krievvalodīgo kopienas diskriminēšanas. 

 

 

12.  Vai mūsu kritiskā attieksme pret integrāciju nozīmē to, ka Līdztiesība aicina nemācīties latviešu valodu?

 

Nē. Latviešu valoda jāmācās un jāpielieto dzīvē. Lietojot latviešu valodu, Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji izrāda cieņu pret saviem latviešu draugiem, kolēģiem un radiniekiem, ka arī iegūst ļoti svarīgu līdzekli savas kopienas interešu aizstāvēšanai politikā. 

 

13. Kāda ir partijas attieksme pret terminu "okupācija"? 

 

Nav vērts lietot šo terminu attiecībā pret 1940.gada notikumiem, jo tajā brīdī Latvijā nebija okupācijas pazīmju – karadarbības, militārās administrācijas vai karagūstekņu. Pirms 60 gadiem Latviju vardarbīgi pievienoja Padomju Savienībai, vienai valsts iedzīvotāju daļai tam piekrītot, bet otrai to neatbalstot.

 

Nākamajos 50 gados Latvijas iedzīvotāji tika pakļauti represijām, dienēja armijā, veidoja ekonomiku, saņēma sociālos labumus, ieņēma augstus administratīvos amatus – vienā vārdā sakot, pārdzīvoja tās pašas ciešanas, grūtības un uzvaras, ko visa padomju tauta. Kā līdzīgie starp līdzīgajiem. Latvija bija viena no Padomju Savienības ekonomiski attīstītākajām republikām. 

 

14. Vai ir pamatots latviešu tautas vēsturiskais aizvainojums, vai tas ir attaisnojums šodienas nevienlīdzībai Latvijai?

 

Mēs nosodām deportācijas un represijas pret visu tautību Latvijas iedzīvotājiem. Taču netaisnība, kas pieļauta pagātnē, nevar attaisnot netaisnību, kas tiek pieļauta tagadnē. Vienīgi pašreiz dzīvojošo cilvēku tiesības un intereses var būt par orientieri lēmumu pieņemšanai šodien.

 

Līdztiesība ir par savstarpējās cieņas kompromisa panākšanu starp latviešu un krievu kopienām, neatskatoties uz XX gadsimta aizvainojumiem.

 

15. Kāda ir Līdztiesības attieksme pret komunismu un komunistisko partiju?  

 

Mēs cienām cilvēkus, kuri saglabājuši uzticību komunisma idejām, neskatoties uz visu vajāšanu un aizliegumiem.

 

Tajā pat laikā Līdztiesība ir pret sastingušām dogmām. Mūsdienu informācijas, postindustriālais laikmets izvirza mums arvien jaunus izaicinājumus un piedāvā jaunus risinājumus mūžīgajā strīdā starp sociālo taisnīgumu un ekonomisko brīvību.

 

16. Kāda ir Līdztiesības attieksme pret padomju laiku?  

 

Tajā bija daudz laba. Bija arī daudz slikta. Taču bezjēdzīgi dzīvot, pastāvīgi atskatoties uz pagātni. No pagātnes bagāžas nav jēgas atgriezt ne "visas tautas" īpašumu, ne "vienīgo pareizo" ideoloģiju.

 

Tajā pat laikā par Latvijas nākotnes orientieri var kalpot padomju augstie izglītības, medicīnas, zinātnes, sociālās aizsardzības standarti, kas zaudēti desmit pretrunīgu ekonomisko reformu gados.

 

17. Vai mūsdienu Latvijā pastāv demokrātija? 

 

Demokrātija Latvijā ir kroplīga un ierobežota. Vairāku diskriminējošu likumu un daudzu nerakstītu noteikumu dēļ cilvēka iespējas līdzdarboties valsts pārvaldes procesos saistīta ar viņa tautību. Tikai retos gadījumos nelatvieši pārvar ierobežojumus un iegūst iespēju darboties izpildvarā.  

 

 

18. Vai Līdztiesība iestājas par proporcionālu varas pārstāvniecību dažādu tautību cilvēkiem?

 

Nē, privilēģiju došana mazākumtautībām, piešķirot kvotas pārstāvniecībai, būtu cita galējība. Mēs esam par godīgu konkurenci – cilvēka karjerai jābūt atkarīgai tikai no viņa spējām un profesionālajām zināšanām.

 

19. Kādam jābūt krievu valodas statusam Latvijā?

 

Krievu valodai jābūt vienai no Latvijas Republikas oficiālajām valodām. Par svarīgāko soli šā mērķa sasniegšanai jākļūst valodas likumdošanas izmaiņām, kas sekos Vispārējās mazākumtautību aizsardzības konvencijas ratifikācijai. Saskaņā ar šo konvenciju krievu valodai jāiegūst oficiālas funkcijas daudzās valsts pašvaldībās.

                                                                                                                                          

 

20. Kas valstij būtu jāgarantē mazākumtautībām? 

 

Saskaņā ar mūsdienu starptautiskajiem standartiem, Latvijas mazākumtautībām, atkarībā no katras no tām vēlmes un gatavības, jāiegūst valsts garantijas bezmaksas izglītības iegūšanai dzimtajā valodā, tiesības izmantot dzimto valodu kontaktos ar valsti un publiski pieejamajā informācijā, tiesības uz vārdu, tēvavārdu un uzvārdu rakstības oriģinālajā formā oficiālu atzīšanu un lietošanu.

 

21. Vai iespējams atrisināt nacionālos jautājumus, uzlabojot dzīves sociālos apstākļus valstī? 

 

Nav iespējams, ko pierāda tādu valstu kā Kanāda un Beļģija pieredze. Neskatoties uz augsto dzīves līmeni šajās valstīs, pretrunas starp nacionālajām kopienām ir asākas nekā Latvijā. Pārskatāmā nākotnē ekonomiskos un cilvēktiesību aizsardzības uzdevumus Latvijā nāksies risināt paralēli. 

 

22. Kāda ir Līdztiesības attieksme pret naturalizāciju?

 

Iedzīvotāju dalīšana pilsoņos un nepilsoņos ir sākotnēji netaisnīga. Principā valstij jāatdod pilsonība visiem nepilsoņiem. Bet tas kļūs iespējams, ja Līdztiesība (PCTVL) nāks pie varas valstī.

 

Lai tas notiktu, nepieciešams lielāks nekā līdz šim vēlētāju atbalsts. Jo vairāk nepilsoņu izies naturalizācijas procedūru un kļūs par pilsoņiem, jo ātrāk viņi varēs palīdzēt iegūt pilsonību pārējiem - jau pēc daudz vienkāršākiem noteikumiem.  Tādēļ katram nepilsonim, kuram ir kaut mazākās izredzes nolikt eksāmenus un kļūt par pilsoni, morālais pienākums ir to izdarīt.

 

23. Vai partija Līdztiesība ir labējā vai kreisā? 

 

Lai izvairītos no pārpratumiem, labāk atturēties no raksturojumu "labējā" vai "kreisā" izmantošanu attiecībā uz visām partijām. Mūsdienu Latvijas politisko spektru ir izkropļojis nacionālais jautājums. Vairums partiju, to skaitā arī kreisās latviešu partijas, ir radikāli labējās nacionālajā jautājumā. 

 

24. Kāda ir Līdztiesības attieksme pret privatizāciju? 

 

Privatizācija Latvijā notika noziedzīgi neefektīvi. Tā vietā, lai uzlabotu uzņēmumu darbu, privatizācija noveda pie to vairuma likvidācijas. Ienākumi no valsts īpašumu pārdošanas ir bezjēdzīgi iztērēti, lai aizbāztu budžeta caurumus. 

 

Patlaban valsts lēnām atdzīvojas, pārvarot 90. gadu sākuma ekonomikas sagraušanu. Jauni ekonomiskie satricinājumi nav pieļaujami. Līdztiesība ir pret privatizācijas rezultātu pārskatīšanu un par ekonomisko noteikumu ilgtermiņa stabilizāciju.

 

25. Kādas ekonomiskās problēmas Līdztiesība uzskata par galvenajām?

 

- Varas iestāžu atteikšanās no rūpnieciskās ražošanas prioritātes un no valsts investīcijām ekonomikas ražošanas sektorā.

 

- Banku un kompradoru (tirgotāju importētāju) kapitāla interešu diktatūra, kaitējot rūpniecības kapitāla interesēm.

 

- Reģionālās disproporcijas. Latgales diskriminēšana investīciju jomā, naudas līdzekļu koncentrēšanās Rīgā. 

 

- Lētas dzīvojamas platības tirgus neesamība lielākajās pilsētās. 

 

- Neatbilstība starp oficiāli deklarētajiem ātrajiem ekonomikas attīstības tempiem un dzīves apstākļu neuzlabošanos vairumam valsts iedzīvotāju.

 

26. Kāpēc citas partijas nerisina šīs problēmas? 

 

Pie varas esošajā nacionālajā elitē vērojama stagnācija un morāles pagrimums. Nav vajadzīgās konkurences, nav svaigu ideju, nav iespējas tikt galā ar egoismu un korupciju. Viens no nepieciešamajiem noteikumiem stagnācijas pārvarēšanai – noņemt nacionālos ierobežojumus valsts pārvaldei.  

 

27. Kādu ekonomisko politiku īstenos Līdztiesība, kad nāks pie varas?

 

Tiks maksimāli vienkāršotas formalitātes, kas saistītas ar mazā un vidējā biznesa darbības regulēšanu. Partija lauzīs valsts un pašvaldības pasūtījumu dalīšanas korupcijas shēmas. Šis process būs maksimāli objektīvs un atklāts.

 

Tiks īstenota diferencēta pieeja uzņēmumiem par labu ražojošajam sektoram. Piemēram, investīcijas ražotnēs un darbinieku apmācībā tiks pilnībā atbrīvotas no peļņas nodokļa.  

 

Valsts radīs inovāciju aģentūru, kurā ar valsts garantiju palīdzību  piesaistīs ārzemju kapitālu  mūsdienīgām augsti tehnoloģiskām ražotnēm, paredzot vēlāku šo uzņēmumu valsts īpašuma daļas pārdošanu. Inovāciju darbība būs koncentrēta reģionos, kuros ir visaugstākais bezdarba līmenis.

 

Mūsu valdība veidos īpašas ekonomiskās attiecības ar Krieviju un nodrošinās stratēģisko stabilitāti Krievijas tranzītam caur Latviju, kā arī atvieglotus noteikumus Latvijas preču eksportam uz Krieviju. Latvijā atgriezīsies krievu tūristi.  

 

Valsts veicinās lauksaimniecības zemes koncentrēšanos, tai skaitā stimulējot kooperāciju, lai radītu spēcīgu, uz tirgu orientētu lauksaimniecību.

 

28. Ko vajag mainīt medicīnas jomā?

 

Pirmkārt jāpalielina izdevumu daļa medicīnai līdz 9-12% no valsts budžeta. Tas ļaus patiešām nodrošināt bezmaksas medicīnu visiem iedzīvotājiem, pacelt jaunākā medicīnas personāla algas un veikt ģimenes ārstu sistēmas reformu. Nākotnē jāpāriet uz atsevišķa medicīnas fonda formēšanu budžetā, šo fondu papildinot ar fiksētiem atskaitījumiem no sociālā nodokļa un PVN.

 

29. Kādas izmaiņas partija piedāvā izglītības sistēmā?

 

Sociālo garantiju jomā skolotājus nepieciešams pielīdzināt valsts ierēdņiem. Piecu gadu laikā pedagogu algas nepieciešams palielināt līdz dubultam valsts vidējās algas apjomam.

 

Līdztiesība ir par obligāto vidējo izglītību. Partija iestājas par pilnu valsts finansējumu studentu sagatavošanai stratēģiski vajadzīgajās specialitātēs un par valsts kreditēšanu augstākās izglītības iegūšanai visu specialitāšu studentiem

 

30. Kāda ir Līdztiesības attieksme pret globalizācijas procesu?

 

Globalizācijai ir savas sliktās, bet ir arī labās puses. No šā objektīvi notiekošā procesa vajag censties iegūt maksimālo labumu mūsu valstij. Tieši Latvijas piedalīšanās globalizācijas procesā piespiež nacionālo eliti pielietot ne vien starptautiskās ekonomiskās normas, bet arī mūsdienu standartus cilvēka tiesību un mazākumtautību aizstāvības jomās.

 

Latvijas iekļaušanās pasaules ekonomikā stimulē mūsu uzņēmumus pastāvīgi pilnveidoties, mazināt ražošanas izdevumus un pāriet uz mūsdienīgākiem kvalitātes standartiem.

 

Latvijas iedzīvotājiem paveras iespējas pašrealizācijai starptautiskajā darba tirgū. 

 

31. Kāda ir Līdztiesības attieksme pret NATO?

 

Līdztiesība ir pret Latvijas dalību NATO. Iestāšanās NATO prasa krasu militāro izdevumu palielināšanu. Iedzīvotāju nabadzības un neapmierinoša izglītības un medicīnas finansējuma apstākļos ikgadējais militārā budžeta pieaugums ir vērtējams kā valsts varas noziegums pret savu tautu. Patlaban mūsu valstij nav nekādu bruņotas agresijas draudu. Tajā pašā laikā prakse pierāda, ka NATO nav piemērota aizsardzībai pret reāli pastāvošajiem starptautiskā terorisma draudiem.

 

Līdztiesība iestājas par pastāvīgu neitralitātes statusu mūsu valstij.

 

32. Kāda ir partijas pozīcija attiecībā pret obligāto karadienestu?

 

Līdztiesība ir par vispārējās karaklausības atcelšanu. Armiju vajag kardināli samazināt un tā jāpārveido par profesionālu veidojumu. Uz militāro izdevumu samazināšanās rēķina jāpalielina valsts policijas finansējums. Tieši policijai jābūt galvenajam valsts iedzīvotāju drošības un tiesiskuma garantam.

 

33. Vai Līdztiesība atbalsta Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā?

 

Valsts ekonomika desmit gadu laikā mainījusies tik būtiski, ka jautājums par tās pievienošanu ES dzīvotspējīgākai ekonomiskajai struktūrai kļuvis par nācijas izdzīvošanas jautājumu. 

 

Tuvināšanās Eiropas Savienībai process ir lietderīgs valstij tiktāl, ciktāl ļauj sakārtot likumdošanu atbilstoši Eiropas standartiem cilvēktiesību jomā.

 

34. Kāda ir partijas attieksme pret Krieviju?

 

Tā kā Krievija ir krievu kultūras dzimtene, krievu valodas zeme, Līdztiesība var izturēties pret to vienīgi ar simpātiju un draudzīgumu.

 

Līdztiesība iestājas par Latvijas un Krievijas stratēģisko partnerību ekonomikas un drošības jomās, par ciešu kultūras sakaru uzturēšanu.

 

Mēs ticam, ka vēsturiskajā perspektīvā Latvija un Krievija kļūs par apvienotās Eiropas sastāvdaļu.

 

35. Ar kādām PCTVL neietilpstošām partijām iespējama sadarbība? 

 

Ar visām, kas, lai kopīgi būtu pie varas, gatavas veicināt līdztiesības un solidaritātes principu iedibināšanu Latvijas sabiedrībā.

 

Virknē pilsētu PCTVL valdošās koalīcijas ietvaros sadarbojas ar sociāldemokrātiem. Tajā pat laikā sadarbību ar viņiem nereti apgrūtina daļas sociāldemokrātu nacionālistiskā pozīcija.

 

36. Kāda ir partijas attieksme pret baznīcu? 

 

Latvijas mūsdienu sabiedrībā ir gan ateisti, gan daudzu konfesiju piekritēji. Līdztiesība gatava uzturēt kontaktus ar visām valsts baznīcām.

 

Vēsturiski visciešākā sadarbība partijai izveidojusies ar Pareizticīgo baznīcu un vecticībniekiem.

 

37. Ar kādām sabiedriskajām organizācijām sadarbojas Līdztiesība?

 

Partija sadarbojas ar Sabiedrisko organizāciju koordinācijas padomi. Padomē pārstāvēti vairāki desmiti organizāciju: nacionālās un kultūras, cilvēktiesību, veterānu, jauniešu, sociālās.

Visciešākie lietišķie kontakti partijai ir ar Latvijas Cilvēktiesību komiteju un Latvijas Krievu kopienu.

 

38. Kā partija ir pārstāvēta varas struktūrās? 

 

Saeimā apvienība PCTVL ir pārstāvēta ar vienu kopīgu frakciju, kurā darbojas 6 deputāti. Rīgas domē PCTVL frakcijā darbojas 8 cilvēki.

 

Kopā PCTVL pārstāvēts 5 Latvijas pašvaldību valdošajās koalīcijās.

 

39. Kādi ir galvenie Līdztiesības sasniegumi 10 gados, kopš pastāv kustība?

 

- Kopīgi ar partneriem no PCTVL partija ir panākusi Latvijas nepilsoņu un mazākumtautību problēmu aktualizāciju gan Eiropā, gan Krievijā.

 

- Valsts nelatviešu iedzīvotāju izspiešanas politiku tagad oficiāli nomainījusi integrācijas politika, nepilsoņi ieguvuši būtiski augstāku, salīdzinot ar īstiem ārzemniekiem, tiesisko statusu, parādījušās un pakāpeniski paplašinās iespējas politiskās tiesības atgūt naturalizējoties.

 

- Lauzta tendence ieviest stingrākus valodas ierobežojumus, būtiski pavājināts valodas "spiediens" uz privātajiem uzņēmumiem un sabiedriskajām organizācijām, pārtraukt valsts valodas prasmes apliecību anulēšana, atgrieztas tiesības izvietot sludinājumus un uzrakstus krievu valodā.

 

- Novērsti daži bīstami labējo partiju mēģinājumi risināt ekonomiskās problēmas uz tautas rēķina: nav pieņemti valdības ierosinātie stingrākie labojumi pensiju likumdošanā, dotas valsts garantijas darbiniekiem, par kuriem darba devējs nav samaksājis sociālo nodokli, būtiski samazināts termiņš nelīdztiesīgajam līgumam ar "Lattelekom", novērsti "Latvenergo" privatizācijas mēģinājumi, tādējādi piebremzēts elektroenerģijas cenas pieaugums.

 

- Rīgā pārtraukta mazākumtautību skolu atklātā likvidācija un glābts no nojaukšanas Atbrīvotāju piemineklis. Daugavpilī Līdztiesība veicināja municipālo nacionālo kultūru centru izveidi.

 

- Līdztiesības pārstāvji izpildvarā sekmīgi risina sociāli ekonomiskās problēmas vairāku pilsētu pašvaldībās.

 

 

40. Kāda ir partijas struktūra? 

 

Pārstāvniecības un organizatoriskās funkcijas savā starpā dala divas augstākās amatpersonas: līderis un priekšsēdētājs.

 

Par darbības virzieniem atbild priekšsēdētāja vietnieki. Pavisam ir 5 virzieni: ideoloģija, ekonomika, organizatoriskais darbs, masu akcijas, ārējie sakari. Starplaikā starp ikgadējām konferencēm regulāri kopā sanāk un pieņem svarīgākos lēmumus pieņem Republikāniskais centrs. Operatīvo vadību veic partijas Valde. Reģionālās (vietējās) nodaļas darbojas autonomi, tās vada nodaļu padomes, kuru priekšgalā ir priekšsēdētāji.

 

41. Kas un kā var kļūt par Līdztiesības biedru?

 

To var izdarīt jebkurš Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kas sasniedzis 18 gadu vecumu. Lai iestātos Līdztiesībā, jāaizpilda tipveida anketa. No šī brīža sāk darboties divu mēnešu pārbaudes termiņš. Ja pēc pārbaudes termiņa beigām neiebilst neviens vietējās organizācijas padomes vai Republikas centra loceklis, kandidāts automātiski kļūst par partijas biedru. Ja ir iebildumi, jautājumu risina partijas Valde.

 

42. Ko var darīt partijas biedrs un kas viņam jādara?

 

Līdztiesība nav un necenšas kļūt par tīri parlamentāru partiju, lai gan tā ir pārstāvēta varas institūcijās. Būt par Līdztiesības biedru ir grūtāk, nekā būt citu partiju biedram, jo tas prasa vairāk personīgo spēku un laika tēriņu, bet bieži arī pilsonisko vīrišķību. Partija prasa no saviem biedriem dalību ne tikai pirmsvēlēšanu kampaņās un respektablās konferencēs, bet arī ielu protesta akcijās.

 

Partijas biedrs regulāri piedalās partijas sapulcēs. Viņa pienākums – skaidrot cilvēkiem Līdztiesības principus un mērķus, kā arī to partijas pārstāvju darbību, kuri ieņem amatus likumdošanas institūcijās un izpildvarā. Pastāvīgi sekot līdzi ekonomiskās un politiskās situācijas attīstībai valstī. Pilnveidot valodu prasmes. Ievērot vispārpieņemtās morāles normas. Izturēties pret citiem cilvēkiem, vadoties no līdztiesības un solidaritātes principiem.     

 

43. Vai tādi noteikumi nav pretrunā ar partijas augšanas nepieciešamību? 

 

Biedru skaita pieaugums nav Līdztiesības pašmērķis. Šodien uzvar kvalitāte. Līdztiesība cenšas būt saliedēta, aktīva, mobila organizācija. Līdztiesība – tā ir rīcības partija.

 

44. Kā rīkojas Līdztiesība? 

 

Partijas deputāti darbojas Saeimā un vietējās pašvaldībās. Viņi piedalās visus valsts iedzīvotājus skarošu likumu un lēmumu izstrādāšanā, aizstāvēdami savu vēlētāju intereses. Partijas biedri piedalās pirmsvēlēšanu kampaņu īstenošanā un to programmu izstrādē, kuras īsteno partijas pārstāvji varas institūcijās.

 

Līdztiesības vadītāji regulāri tiekas ar ārvalstu diplomātiem un ekspertiem. Partija sadarbojas ar sabiedriskajām organizācijām, īstenojot projektus, kas saistīti ar tiesisku palīdzību iedzīvotājiem, naturalizāciju un valsts valodas apgūšanu. Arī regulārās publikācijas presē ir svarīga partijas aktivitātes sfēra.

 

45. Ko partija var dot savam biedram?  

 

Iespēju realizēt savas spējas un atklāti aizstāvēt principus. Iespēju iepazīties ar zinošiem cilvēkiem. Iespēju integrēties Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē un mainīt to saskaņā ar savu pārliecību. Partija aizstāv savus biedrus no spiediena un vajāšanas mēģinājumiem.

 

Darbs partijā nenes bagātību un tas nekad neatnesīs mierīgu dzīvi. Līdz ar pietuvināšanos reālai varai, dalība partijā paver jaunas karjeras iespējas.   

 

46. Kādi ir galvenie partijas saukļi? 

 

Galvenais partijas sauklis ir pieskaņots tās nosaukumam. Tas izpauž partijas kreatīvo būtību un virzību uz garīgo un ekonomisko valsts pārveidi:



"Vienādas tiesības, Solidaritāti, Attīstību!"

 

Līdztiesība pārņēmusi arī to kustību un organizāciju moto, kuru ētiskais saturs noteiktā vēstures posmā bija vistuvāks mūsu partijai: 

 

No ASV afroamerikāņu kustības par vienādām tiesībām: 

«We shall overcome!» (Mēs pārvarēsim),

 

No Kubas revolūcijas, kas gāza trūdošo korumpēto režīmu: 

«Venseremos!» (Uzvara būs ar mums)

 

No Latvijas Cilvēktiesību komitejas:

“Pilsonību visiem – bez eksāmeniem un zvērestiem!”

 

No Latvijas Tautas frontes, kas savas pastāvēšanas sākumā sludināja cēlus mērķus:

«Latvija - mūsu kopējās mājās!» 

 

No Eiropas Padomes – visautoritatīvākās kontinenta cilvēktiesību organizācijas: 
«Unity in Diversity» (Vienoti daudzveidībā).

 

47. Vai varētu veidot dzīvi labāku bez Līdztiesības?

 

Agrāk vai vēlāk Latvijas galvenās problēmas tiks atrisinātas. Tauta izjutīs ekonomikas izaugsmi, mazākumtautības iegūs savu tiesību garantijas, bet krievu valoda – oficiālās funkcijas.  Taču mēs gribam, lai tas notiktu nevis pēc 50 gadiem, bet jau rīt. Tādēļ arī vajadzīga partija Līdztiesība.

 

Bet partijai vajadzīgi godīgi un spējīgi cilvēki.

 

Komentāri


Atlikuši simboli:  

James   2018-04-25 21:43:40

Greetings! Very useful advice within this article! It is the little changes that make the most important changes. Many thanks for sharing!