Galvenā lapa  -  Viedoklis


09.06.2005   Pārdomas pēc Francijas referenduma

                                                          

      Beidzot ir noticis tas, kas tik ļoti biedēja Eiropas intelektuālo eliti! Eiropas Konstitūciju noraidīja to divu valstu iedzīvotāji, kuras sastāda Eiropas Savienības kodolu. Francūži un holandieši teica Konstitūcijai “nē”!

     

      Paradokss slēpjas tanī apstāklī, ka šo valstu iedzīvotāji demokrātiskajā ceļā – balsodami vispārējā referendumā – pārtrauca turpmāko visas Eiropas demokrātijas attīstību. Tomēr, lai arī kāda būtu tautas izvēle, tā jārespektē! Tieši tā teica pēc referenduma vilšanos piedzīvojušie franču un holandiešu politiķi. Pavisam citādi uzvedās latviskā valdošā elite. Daudzu gadu laikā tā bija pieradusi ar dzelžainu roku “vilkt” savu tautu gaišajā nākotnē, nerēķinoties ne ar kādiem zaudējumiem. Uzreiz pēc Konstitūcijas izgāšanās Francijā Latvijas varas pārstāvji rosīgi ziņoja, ka Saeima pieņēma šo Konstitūciju un par to nobalsoja veseli 73 deputāti ! Šis balsojums ne pavisam neatspoguļo reālos noskaņojumus sabiedrībā, kas jūtas vīlusies, redzēdama cenu pieaugumu pēc gada pavadītā Eiropas Savienībā. Tomēr brīnumu nemēdz būt – attīstītā sabiedrībā vara pieder tautai, mazattīstītā – tauta pieder varai, kura tās vārdā lemj, kā tai labāk dzīvot. Tik svarīga dokumenta kā Eiropas Konstitūcija pieņemšana bez referenduma, kuru uzstājīgi pieprasīja sarīkot apvienība PCTVL, tas ir kārtējais demokrātijas brieduma tests un Latvijas valsts šo pārbaudījumu neizturēja. 

     

     Vispār tā paradoksālā un saspringtā situācija, kas ir izveidojusies ap Eiropas Konstitūciju, vedina uz nopietnām pārdomām. Jā, franču tauta pārliecinoši pauda savu gribu un to būtu jārespektē. Tomēr tieši francūžiem šī viņu noraidītā Konstitūcija bija izdevīga. Tā saturēja sevī ievērojamu virzību pa ceļam uz taisnīgumu. Patlaban jebkura Eiropas Savienības valsts ir spējīga bloķēt jebkuru Eiropas līmeņa lēmumu. Tomēr līdztiesība, kas ir dabīga lieta, kad runa iet par cilvēktiesībām, nevar pastāvēt attiecībās starp valstīm, kas atrodas ciešā ekonomiskajā savienībā. Eiropas valstis ir absolūti nevienādas pēc iedzīvotāju skaita un pēc sava ekonomiskā potenciāla. Šodien var novērot netaisnību – kādas valsts valdība, kuru ir ievēlējuši tikai daži tūkstoši cilvēku, var diktēt savu gribu citām valdībām, kuras atbalsta desmitiem miljonu vēlētāju balsu. Jaunā Konstitūcija paredzēja, ka balsošana Eiropas Padomē (ES augstākā institūcija) notiks, atsakoties no konsensa, par labu kvalificētajam vairākumam. Konstitūcija paredzēja arī daudz vairāk varas deleģēt Eiropas Parlamentam, kurā deputātu skaits, kas ir ievēlēti no katras valsts, ir proporcionāls šīs valsts iedzīvotāju skaitam. Tātad francūži varēja iegūt daudz vairāk varas Eiropā. Šis paradokss vēstī par milzīgu starpību starp valsts intelektuālo eliti un tās iedzīvotāju vairākumu. Elite demonstrēja absolūtu nespēju pārliecināt tautu, ka Eiropas Konstitūcija satur sevī acīmredzamas priekšrocības.

   

    Otrais Francijas referenduma paradokss slēpjas tajā, ka balsošanas iznākums vispār bija vāji saistīts ar Konstitūcijas saturu. Patlaban francūži ļoti līdzinās Latvijas krieviem 2003. gada septembrī, kad pie mums notika referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā. Francūži šodien un krievi toreiz īpaši neiedziļinājās lietas būtība – ar savu balsošanu “pret” viņi pauda protestu pret negatīvām pārmaiņām savā dzīvē.                

   

     Sakritība, bet referenduma dienā es PCTVL delegācijas sastāvā atrados Francijā mūsu sabiedrotās partijas Eiropas Brīvā Alianse kongresā. Mums sarīkoja ekskursiju uz kādu fermu Bretaņā. Tur mūs sagaidīja bārdains mazrunīgs saimnieks, kurš pēc sava izskata un manierēm līdzinājās mūsu Latgales vecticībniekam. Viņš pastāstīja par savu cīņu ar franču birokrātiju, kas aizliedz pārvērst ganību laukus apsējamā aramzemē. Fermā ir 30 govis, 36 hektāri zemes. Govis pārsvarā atrodas ganībās. Pļavas tiek mēslotas tikai dabīgā ceļā, ķimikālijas netiek lietotas. Tomēr visa valsts politika ir vērsta tam, lai izputinātu šādas mazas un ekoloģiski tīras ražotnes. Arī šī ferma ilgi nepastāvēs. Vēl pirms četriem gadiem piena iepirkuma cena sastādīja 31 centu par litru, bet šodien tikai 25. Toties veikalā piens maksā ap 1,20 Eiro par litru. Starpību saņem pārstrādātāji un pārdevēji. Mēs jautājam saimniekam, kā viņš balsos referendumā. Šis spītīgi nolieca galvu un teica, ka “drīzāk balsos pret”.

   

      Citus spilgtus iespaidus Francijā es guvu, referenduma laikā apmeklējot Parīzi. Ielās dominēja plakāti ar aicinājumiem balsot “par”. Francijas liberāļi savā plakātā attēloja virkni krāsainu fizionomiju un nosauca šo kolāžu “Tā arī ir Eiropas Savienība”. Nez kāpēc viņi bija pārliecināti, ka šāds plakāts izsauks neredzētu entuziasmu franču vidū. Man liekas, ka reakcija bija pilnīgi pretēja. Parīze mūsu skatījumā jau tā ir pārpildīta ar krāsainajiem imigrantiem. Mēs redzējām šo “sapņu pilsētu” netīru un smacīgu ar izdemolētu metro un bezgalīgiem transporta sastrēgumiem. Tematu vidū, kas tika apspriesti balsošanas priekšvakarā, bija temats par Eiropas Savienības turpmāko paplašināšanu. Tas arī ir vēl viens paradokss, jo Konstitūcija ar paplašināšanos nav tieši saistīta. Lielākā daļa franču izteica atklātu neapmierinātību sakarā ar plāniem pieņemt Turciju. Patiesībā tā bija reakcija uz musulmaņu imigrantiem, kuru lielais skaits sāka izsaukt diskomfortu pat visai iecietīgo franču vidū. Viņi ir neapmierināti arī ar ieceļotāju no Austrumeiropas pieaugumu, kuru vidū objektīvu iemeslu dēļ līderi ir poļi.

   

    Kas notiks tālāk? Pārfrāzējot Kerola vārdus, jāatzīst, ka “smaids ir izzudis, bet kaķis palicis”. Eiropas Savienība palikusi bez Konstitūcijas, bet pagaidām izdzīvos. Presi pārpilda visādi nelabi pareģojumi un pesimistiskas prognozes. Tomēr ekonomiskā loģika, kas veido ES pamatus, ir spēcīgāka par simboliskajiem zaudējumiem no referenduma, kas vērsts pret Eiropu.                          

 

                                                                                           Parīze - Brisele

Komentāri


Atlikuši simboli: