Galvenā lapa  -  Viedoklis


22.08.2008   Molotovs un Ribentrops nav vainīgi!(par 23. augusta «pensiju» referendumu)

Molotovs un Ribentrops nav vainīgi!

 

(par 23. augusta  «pensiju» referendumu)

 

23. augustā mūsu oficiālās personas kārtējo reizi uzvilks sēru maskas, atskanēs daudzkārt dzirdētās runas par okupāciju, tiks pieminēts «Baltijas ceļš», kā arī pie reizes krievu tanki Dienvidosetijā. Vienīgā novirze no sen pazīstamā scenārija būs tieši šajā dienā nozīmētais referendums par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””. Tomēr nedz Molotovs, nedz Ribentrops nav vainojami tanī, ka šo pensiju apmēri ir tik niecīgi!

 

Vainīgi, bet katrs savādāk?

 

Protams, visas mūsu šīsdienas problēmas var pasludināt par pirms 70 gadiem parakstītā pakta sekām. Bet kā tad izskaidrot to, ka šīs sekas nav vienādas visām trim Baltijas māsām?

 Pērnā gada trešajā ceturksnī  (pēdējais no publicētajiem salīdzinājumiem) vidējā pensija Igaunijā sastādīja 240 eiro, Lietuvā  – 181eiro, bet Latvijā – tikai 156 eiro. Vidējās pensijas pieaugums gadā attiecīgi sastādīja – 20,4; 23 un 13,9%. Kaut gan tieši Latvijas pensionāriem visvairāk bija nepieciešama pensiju plānveida paaugstināšana – 2007. gada beigās relatīvais inflācijas līmenis pie mums bija par  32% augstāks nekā Igaunijā, un par 42% augstāks, nekā Lietuvā. Un iespējas Latvijai bija – pēdējo trīs pirmskrīzes gadu laikā mums bija vidējais IKP pieaugums par 18% lielāks, nekā Igaunijā, un par  30% lielāks , nekā Lietuvā.  Sociālās apdrošināšanas maksājumu apmērs (no kuriem arī tiek izmaksātas pensijas) no 2005. līdz 2007. gadam ir pieaudzis no 736,5 līdz 1247,7 mln. latiem, vai arī par  69,4%.  

Šajā laikā vidējās vecuma pensijas apmērs arī bija palielinājies – no 81,3 līdz 111,6 latiem, bet tikai par  37,2%. Pensiju pieauguma tempi izrādījās divreiz zemāki, nekā tā fonda pieauguma tempi, no kura tās tiek maksātas. Bet sociālā budžeta pārpalikums tiek tērēts, lai segtu pamatbudžeta deficītu. Šis deficīts rodas, tai skaitā, arī izdevumu dažādiem ambicioziem projektiem dēļ. Tādiem, kā „Gaismas pils” būvniecība vai arī palīdzība stratēģiskajam partnerim Saakašvili.  

Pie mums minimālās vecuma pensijas apmērs ir proporcionāls valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēram (kopš 2006. gada 1. janvāra – 45 lati) ar koeficientu 1,1 – tas ir 49,5 lati. 2008. gada pirmajā ceturksnī vidējā alga pie mums sastādīja 330 latus (pēc nodokļu atvilkšanas). Tātad pašreiz minimālā vecuma pensija ir noteikta līmenī, kas sastāda 15 % no vidējās algas. Interesanti, ka 2006. gada pirmajā ceturksnī vidējās algas apmērs bija aptuveni 200 latu, minimālā pensija tad sastādīja apmēram 25 % no vidējās algas, tātad vismazāk nodrošināto pensionāru stāvoklis ir relatīvi pasliktinājies.  

Starp citu, Molotova laikos, ja ticēt enciklopēdijai «Padomju Latvija»,  1981. gadā vidējā alga sastādīja 180 rubļus, bet minimālās pensijas apmērs svārstījās no 40 (kolhozniekiem) līdz 50 rubļiem – tas ir sastādīja 22-28%  no vidējās algas.

  

Ko vēlas pensionāri?

 

Referenduma iniciatori - «senioru» marginālā partija noformēja savas dvēseles prasības Pārejas Noteikumu Likumam par valsts pensijām 34. punkta jaunās redakcijas veidā. Patlaban šis punkts paredz „peldošu” minimālās pensijas apmēru, kas ir proporcionāls, kā bija minēts iepriekš, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam. Proporcionalitātes koeficients svārstās atkarībā no apdrošināšanas stāža ilguma no  1,1 (līdz 20 gadiem) līdz  1,7 (vairāk par  40 gadiem). 

Vēlētājiem piedāvātajā redakcijā šim koeficientam jābūt robežās no 3 līdz 4,5. Attiecīgi, arī minimālās pensijas apmērs – 45x3=135 lati vai 40% no pašreizējās vidējās algas. Tiesa gan, iztikas minimuma apmērs pārsniedza pat visdrošākos «senioru» sapņus un jau jūlijā sasniedza 162 latus. Tādēļ referenduma pozitīvā iznākuma gadījumā kritērijam, kas ļaus saņemt pensiju augstāku par iztikas minimumu, atbildīs tikai tās personas, kuru apdrošināšanas stāžs pārsniedz 30 gadus.

Ko nebija izpratuši referenduma iniciatori?

 

Savā likumprojektā autori nebija ņēmuši vērā dažas svarīgas lietas.

Pirmkārt, viņi atstāja likumprojekta tekstā agrāk 34. punktā noteikto darbības termiņu – tikai līdz 2009. gada 31. decembrim.

Otrkārt, vecuma pensiju apmērs ir saistīts ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kura apmēru nosaka ar vienkāršu balsošanu Ministru kabinetā. Pašreiz tas sastāda 45 latus, bet nākamajā dienā pēc referenduma pozitīvā iznākuma tas var kļūt 16,5 latus, un minimālā pensija nepalielināsies ne par santīmu.

Treškārt, autori bija domājuši tikai par sevi. Viņu priekšlikumi aizstāv 470 tūkstošu  vecuma pensijas saņēmēju intereses, bet nekādi neuzlabo 70 tūkstošu invalīdu stāvokli un to 25 tūkstošu personu stāvokli, kuras saņem pensiju  apgādnieka zaudējuma gadījumā, kā arī 15 tūkstošu sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēju stāvokli.

PCTVL frakcija dažas reizes bija iesniegusi izskatīšanai Saeimā un aktīvi atbalstījusi likumprojektu, kas sabalansēti uzlabotu VISU pabalstu un pensiju saņēmēju stāvokli neapturamās inflācijas apstākļos. Diemžēl Saeimas vairākumu var piespiest pieņemt lēmumus par labu vēlētāju interesēm vienīgi tad, ja šo vairākumu izdotos iedzīt kaktā. Šim nolūkam arī kalpo 23. augusta referendums.

Mūsu partija atbalsta šo referendumu un cer, ka tā pozitīvais iznākums sekmēs to, ka beidzot tiks uzsākta radikāla tēvijas pensiju sistēmas pārstrāde, jo patlaban tā ir nonākusi strupceļā.

Nav vērts aizmirst, ka patlaban minimālā pensija (ar koeficientu 1,1) sastāda tikai 30% no iztikas minimuma.

 

Vladimirs Buzajevs, Saeimas PCTVL frakcijas deputāts

 

 

 

 

 

Komentāri


Atlikuši simboli: