Galvenā lapa  -  Viedoklis


23.03.2010   ...bet cirks palika

Nedēļas galvenais notikums  – Tautas Partijas iziešana no valdības. Sens joks tagad skan savādāk: «klauni aizbrauca, bet cirks palika». Dombrovska valdība turpinās strādāt, bet «tautas» eksministri pārvietosies uz Saeimu, kur atsāks īstenot opozīcijas populistisko priekšvēlēšanu programmu. Kaut gan, «bēgšanas no cirka» procesā bijušie «tautas mākslinieki» bija cietuši zaudējumus  – kāds no viņu ministriem, apmaiņai pret ministra posteņa saglabāšanu, atzina par labāku sūtīt savu partiju īsā erotiskā ceļojumā („uz trim burtiem”- tulkot. piezīme). Par ko tas liecina? Par to, ka paši tautpartieši arī ir ne pārāk pārliecināti, ka viņu izmisīgais solis spēs glābt situāciju. Tautas Partija tika radīta tikai varai, un brīvprātīgā pāriešana opozicijā katastrofāli zemā reitinga apstākļos draud sagraut tautas ticības «komandai, kura var» atliekas. Bēgšana tika noformēta pēc shēmas, kuru tautpartieši jau divreiz pielietoja. Sākumā - «partizānu» darbība Kabineta iekšienē, regulāra nepieņemamu priekšlikumu iesniegšana, bet pēc tam – kaut kāda globāla nosacījuma izvirzīšana, kura nepildīšana kļūst par ieganstu galīgai attiecību pārtraukšanai.

 

Šoreiz globālā nosacījuma lomu spēlēja tautpartiešu izstrādātais «ekonomikas glābšanas plāns». Neatkarības pastāvēšanas divdesmit gadu laikā šāda tipa plānus politiķi un pārējie rakstnieki saražoja simtiem. Nekā kardināli jauna plāns sevī nebija saturējis un neizsauca sabiedrības pārstāvju interesi. Vēl vairāk, tautpartieši paši iznīcināja cieņas atliekas pret savu iniciatīvu, nosūtīdami lojālu vēstuli, adresētu starptautiskajiem kreditoriem. Sūtījuma būtība  – Tautas Partijas deputati arī opozīcijā uzņemas saistības atbalstīt iepriekšējo valdības budžeta finanšu politiku, kas saskaņota ar «starptautiskajiem labdariem». Nu, un vai tad vispār bija  vērts skaļi «aizcirst durvis» un pretendēt uz kaut kādu jaunu patiesību, ja radikālos jautājumos starp «slikto valdību» un pēkšņi «redzi atguvušajiem» tautpartiešiem nav nekādas atšķirības ?! Cirks palika, klauni aizgāja. Komentēdams šādu zaudējumu, premjers Dombrovskis ar viņam raksturīgo lēnīgo korektumu, kas mēdz pārtapt par savdabīgu humoru, piezīmēja, ka «tagad Ministru kabinetā jautājumi tiks risināti ievērojami efektīvāk».

 

Kāda tad  ir krievu deputātu izturēšanās attiecībā pret «cirka reformu»? Neviennozīmīga. No vienas puses, mazākuma valdības apstākļos krievu frakciju loma pieaug. Lai nodrošinātu tās vai citas valdošās koalīcijas iniciatīvas panākumu, tagad nāksies vienoties ar vienu vai ar dažām opozīcijas frakcijām. PCTVL arī iesaistās pārrunu procesā, pieprasot no Dombrovska valdības  relatīvi nelielu cenu apmaiņai pret atbalstu, un proti – aktīvi rīkoties korupcijas apkarošanas jomā, samazināt valsts aparātu un atcelt dažus netaisnīgus ierobežojumus sociālajā sfērā. Izgriezt rokas šai valdībai, pieprasot «visu un uzreiz» mēs nevarām, jo valdošajiem varasvīriem vienmēr būs izvēle vēl no trim opozīcijas frakcijām, kuru «atbalsta cena» var izrādīties daudz mazāka.  

 

No citas puses, opozīcijas darbības ietvaros mums nāksies līdzdarboties ar visām opozīcijas frakcijām, tai skaitā arī ar tautpartiešiem. Derētu atzīt, ka daudziem Tautas Partijas deputātiem piemīt veselais saprāts, un dažreiz viņi ir spējīgi pārkāpt pāri savām nacionālām emocijām, kad to pieprasa ekonomikas intereses. Un gluži pretēji, galvenā valdošā partija - «Jaunais Laiks» regulāri nonāk nacionālistisko emociju diktāta varā un uzvedas muļķīgi. Kā ilustrāciju minēšu atšķirību tautpartiešu un jaunlaicinieku balsošanā jautajumā par «sauso likumu» 1. septembrī un par imigrācijas noteikumu vienkāršošanu. Pirmie uzvedās, kā mūsdienīgi nacionālisti, kuriem nācijas spēks ir mērojams ar nacionālās ekonomikas efektivitāti, otrie – palika viensētas idiotisma varā, kas pieprasa aizvien jaunus aizliegumus un ir vērsts pret jebkuriem ārvalstniekiem. Tomēr, ja palūkoties no stratēģisko interešu skatpunkta, tad jāatzīst, ka valstij kopumā ir nelabvēlīgi saglabāt oligarhisko partiju ietekmi, jo tieši tās ir vainojamas totālās korupcijas sistēmas pastāvēšanā un Eiropai bezprecedentā Latvijas sabiedrības sociālajā netaisnīgumā. Tas nozīmē, ka pašreizējā tautpartiešu ietekmes pavājināšanās, visumā ir  pozitīvs process. Tomēr, būtu labāk, ja to paralēli pavadītu jaunlaicinieku «pilsoniskās pieaugšanas» process.

 

 

 

 

 

Komentāri


Atlikuši simboli: