Galvenā lapa  -  Viedoklis


06.02.2014   IZGLĪTĪBAS KRIEVU VALODĀ SAGLABĀŠANA UN ATTĪSTĪBA - SABIEDRĪBAS STABILITĀTES GARANTS LATVIJĀ



Valsts prezidentam

Andrim Bērziņa k-gam

Saeimas priekšsēdētājai

Solvitai Āboltiņas k-dzei,

Ministru prezidentei

Laimdotai Straujumas k-dzei

Izglītības un zinātnes ministrei

Inai Druvietes k-dzei

 

 

Valstī, kurā 38% iedzīvotāju izmanto krievu valodu kā ģimenes galveno valodu, nav darbību, kuras vēl vairāk sekmētu sabiedrības dezintegrāciju, kā nepārtraukti mēģinājumi likvidēt skolēnu izglītību krievu valodā, kura eksistē jau desmitiem, ja ne simtiem gadu.

            Neizsauc šaubas un kā diskusijas priekšmets nepastāv tas fakts, ka ģimenes valodas pielietošana apmācībā ir labākais veids attīstībai un visu līmeņu izglītības iegūšanai. Attiecībā uz izglītības krievu valodā saglabāšanu un attīstību mazākumtautībām, pastāv konsensuss, un neviena mazākumtautību organizācija nekad nav aicinājusi to likvidēt. Jo vairāk tāpēc, ka tām mazskaitlīgajām personām, kuras vēlas asimilēties, ir dota iespēja ievietot savus bērnus latviešu skolās.

            Neizsauc šaubas par valsts līdzekļu esamību, kaut vai par 38% iedzīvotāju nodokļu samaksu, ne tikai mērķtiecīgi sagrautās izglītības sistēmas krievu valodā uzturēšanai, bet arī atjaunošanai.

            Lai nodrošinātu Latvijas daudznacionālās sabiedrības stabilu eksistenci, mēs aicinām:

-          izslēgt no valdošās koalīcijas un valdības oficiālajiem dokumentiem jebkuru izglītības krievu valodā likvidēšanas plānu pieminēšanu;

-          valsts augstāko amatpersonu līmenī uzstāties ar līdzīgu graujošu ideju izskaidrošanu ikreiz, kad tās tiek izteiktas;

-          atzīt, ka prakse aizstāt krievu valodu ar latviešu valodu mācību priekšmetu pasniegšanā nav novedusi līdz proklamētajiem mērķiem (izglītības kvalitātes paaugstināšana, latviešu valodas zināšanu uzlabošana) un atgriezties pie pilnīgas mācību priekšmetu pasniegšanas krievu valodā ar padziļinātu latviešu valodas kā atsevišķa mācību priekšmeta mācīšanu;

-          atjaunot pedagogu sagatavošanas sistēmu krievu skolām;

-          atgriezties pie dalītās latviešu valodas un literatūras eksāmenu prakses latviešu un krievu skolēniem;

-          atvērt krīzes laikā likvidētās krievu skolas un klases, īpaši lauku rajonos;

-          attīstīt, atbilstoši vajadzībām, citu mazākumtautību skolas ar brīvu apmācāmās valodas izvēli;

-          ieviest krievu valodu kā obligātu priekšmetu latviešu skolās.

 

































Tatjana Ždanoka,        

matemātikas zinātņu doktore,

Eiroparlamenta deputāte.

 


Aidins Askerovs,

socioloģijas doktors, Latvijas sīkuzņēmēju asociācijas „Kalve” prezidents

 


Vladimirs Buzajevs,

tehnisko zinātņu kandidāts,

LR 8.un 9.Saeimas deputāts

 


Valerijs Buhvalovs,

pedagoģisko zinātņu doktors, 9.Saeimas deputāts.

 


Vija Blumberga,

latviešu valodas skolotāja.

 


Jeļena Berdņikova,

skolotāja, Latvijas Krievu valodas un literatūras pasniedzēju asociācijas prezidente

 


Alla Berezovska,

Latvijas Žurnālistu savienības biedre

 

Tatjana Favorska,

Krievu biedrības Latvijā valdes priekšsēdētaja

 







































Viktors Guščins,                     

vēstures zinātņu kandidāts,

Latvijas sabiedrisko organizāciju padomes koordinators, Baltijas Vēsturisko un sociāli-politisko pētījumu centra direktors.

 


Aleksandrs Gurins,

vēstures zinātņu kandidāts,

žurnālists.

 


Einārs Graudiņš,

politologs, ekonomists.

 


Marina Zemeļa,

skolotāja, filoloģijas maģistre.

 


Viktors Kalnbērzs,

medicīnas zinātņu doktors,

akadēmiķis, Trīs Zvaigžņu ordeņa

kavalieris.

 


Jakovs Pliners,

pedagoģisko zinātņu doktors,

foruma „Par progresu Latvijā” vadītājs,

LR 7.,8. un 9.Saeimas deputāts,

apbalvots ar Baltijas Asamblejas medaļu.

 


Erna Raita,

pedagoģisko zinātņu doktore,

mācību grāmatu autore.

 

Tatjana Feigmane,

vēstures zinātņu doktore.


 

Mihails Černousovs,

tiesību doktors, SBS (Society for Baltic Security) valdes priekšsēdētājs

Komentāri


Atlikuši simboli: