Galvenā lapa  -  Viedoklis


04.02.2018   Matrikss 3.0 Valdība pieņem lēmumus, balstoties uz viltotiem datiem

23. janvārī Latvijas Republikas Ministru kabinets nodeva izskatīšanai Saeimā divus likumprojektus par izglītību, uz kuru pamata jau ar 2019. gadu 1.-6. klašu skolēniem mazākumtautību skolās ar krievu mācību valodu būs jāapgūst vismaz 50% mācību priekšmeti latviešu valodā.
 
 
Prezentējot likumprojektus, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis vairāk nekā 5 reizes izmantoja apgalvojumu par nepieciešamību pāriet valsts valodā kā piedāvāto likumprojektu vienīgo motivāciju, kā pierādījumu bāzi lietojot puspatiesību, nepatiesību un pat klajus melus. Par fizikas, ķīmijas, matemātikas, bioloģijas, informātikas un citu mūsu bērniem svarīgu mācību priekšmetu projekta prezentācijā netika teikts ne vārda.
 
 
Tāpat kā gadījumā ar izglītības kvalitātes vērtēšanas mehānismu Latvijā, kas balstīts uz centralizēto eksāmenu atzīmju analīzes un ko Satversmes tiesa jau 2005. gadā ir atzinusi par nepietiekamu un neefektīvu, Kārlis Šadurskis atklāti manipulē ar datiem un interpretē faktus pēc savas vajadzības.
 
 
Sekojot savam priekšniekam un balstoties uz pētījumu, kura rezultātus nekādā gadījumā nevar ekstrapolēt uz visu Latvijas tautu, kā arī uz iegūtajiem nekorektajiem datiem, Izglītības un zinātnes ministrijas Politisko iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Gunta Arāja Latvijas Republikas valdības priekšā atsaucās uz sliktām valsts valodas zināšanām mazākumtautībām piederīgu jauniešu vidū. Ar šiem un arī citiem datiem viņa pamatoja reformas nepieciešamību.
 
 
Taču aplūkosim visu pēc kārtas.
 
 
 
 

Manipulācijas ar statistiku

 

 

 

Kas nav pareizi šajā statistikā? Sāksim ar infografiku, kas ilustrē, kāda ir cilvēku ar dzimto latviešu valodu (30 zaļie cilvēciņi) un visu pārējo Latvijas iedzīvotāju (6 melnie cilvēciņi) daudzumu attiecība. 6 pret 30 – tas ir tas pats, kas 1 pret 5, tātad ik 5 cilvēkiem ar dzimto latviešu valodu atbilst 1 cilvēks ar citu dzimto valodu.
 
 
 
 
Sauksim to par neprecizitāti, bet 1 223 000 (latviešu valoda ir dzimtā) no diagrammā norādītajiem 1 986 000 (visi Latvijas iedzīvotāji) ir 62% no kopējā daudzuma. Tātad, no 36 cilvēciņiem minētajā diagrammā zaļiem jābūt tikai 22, un pareizai bildei jāizskatās pavisam citādi:
 
 
 
 
 
Starpība ir acīmredzama. Kaut kādas „nenozīmīgas ļaužu grupiņas” vietā mēs redzam gandrīz pusi no valsts iedzīvotājiem, ko tieši skar jebkādas ar izglītību un valodas jautājumiem saistītas izmaiņas. Kas tas ir? Mērķtiecīga manipulēšana ar apziņu? Valdības un sabiedrības mānīšana? Vai infografiku izstrādājušā speciālista neprofesionālisms? Vienkārši cilvēka kļūda? Jebkurā no šiem variantiem paliek pats galvenais jautājums: „Vai Latvijas valdības pieņem lēmumus uz neprofesionālu, nekorektu, nepārbaudītu vai klaji melīgu datu pamata?”.
 
 
Ejam tālāk. Tiek apgalvots, ka 24% jauniešu slikti prot vai pavisam neprot latviešu valodu. Man izdevās sameklēt avotu – dati ir atrodami Inas Druvietes un tās līdzgaitnieku veiktā pētījumā.
 
 
 
 
 
 
Svarīgi pievērst uzmanību tam, ka dati ir ļoti ierobežota respondentu skaita zināšanu pašvērtējums! 2014. gadā viņu ir bijis tikai 410! Pirms 4 gadiem – un tikai 410 cilvēki. Tas ir, viņiem nezināmos, lai arī, iespējams, labvēlīgos apstākļos, pašiem bija jānovērtē sava valsts valodas prasme. Šis subjektīvais viedoklis par pašu zināšanām nevar būt pamatojums likumu pieņemšanai!
 
 
Pat tad, ja šī cilvēku grupa tika rūpīgi atlasīta, cik lielā mērā reprezentatīvi ir paši rezultāti visas valsts iedzīvotāju mērogā? Kāda ir šādas metodes neprecizitāte un vai šī metode ir izmantojama, pieņemot tik nopietnus lēmumus kā izglītības pāreja uz latviešu valodu?!
 
 
Pētījuma daļas dažādos gados veica dažādas firmas, kas pieļauj dažādu aptaujas metodiku izmantošanu, tātad arī manipulāciju ar datiem un to pielāgošanu.
Trešās diagrammas pirmavotu man atrast neizdevās. Toties Inas Druvietes pētījuma 53. lappusē ir teikts: „Pēc LVA aptaujas 2014 datiem, visi jaunieši vecumgrupā no 15 līdz 24 gadiem un gandrīz visi vecumgrupā no 25 līdz 34 gadiem prot latviešu valodu vismaz pamatzināšanu līmenī (13. att.).”).
 
 
 
 
 

Meli par apspriešanu ar profesionāļiem

 

 

 
Konsultatīvās padomes locekle Elizabete Krivcova, kas piedalījusies sēdē, uzreiz pēc tās nobeiguma pateica, ka nekādas apspriešanas nav bijis, tāpat kā netika pausts piedāvāto grozījumu atbalsts. Tiesa gan, latviešu masu mediji, balstoties uz IZM oficiālo paziņojumu, publicēja pavisam citu informāciju.
 
Svarīgi! Apspriešana Konsultatīvajā padomē nav uzskatāma par sabiedrisku diskusiju, jo tā ir padomdevēja, nevis ekspertīzes vai pārstāvniecības institūcija. Padomi ir izveidojusi pati Izglītības ministrija, un šai padomei nav nekādu pilnvarojumu vai uzticības mandāta no sabiedrības kopumā un jo sevišķi no mazākumtautībām. Svarīgi arī saprast, ka mazākumtautību skolu direktori nepārstāv skolas ar krievu mācību valodu – tajās mācības jau sākotnēji notiek latviešu valodā. Turklāt skolēnu kopskaits šajās skolās nesasniedz pat 10% no mazākumtautību skolu skolēnu kopskaita ar krievu mācību valodu. Vienlaikus Konsultatīvajā padomē ir iekļauti visu šādu skolu direktori, bet krievu skolas pārstāv tikai trīs direktori. Uzdot šīs institūcijas diskusijas rezultātus par sabiedriskas apspriešanas rezultātiem – tā ir kārtēja falsifikācija un mēģinājums krāpt valdību un Latvijas tautu.
 
Kā izriet no tās oficiālā nolikuma, Padome ir sabiedrisku diskusiju platforma, kas izveidota speciāli, lai varētu pārrunāt svarīgus jautājumus par mazākumtautību izglītību gan ar skolu pedagogiem un direktoriem, gan ar sabiedrisko, tai skaitā vecāku, organizāciju pārstāvjiem. Taču šo rindu autors (vecāku pārstāvis Degi Karajevs) un Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins netika pielaisti pat kā novērotāji Konsultatīvās padomes sēdē.
 
 
 
 

Meli par sabiedrisku apspriešanu

 

 

Pēc tam, kad Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija (LAŠOR) nosūtīja savas pretenzijas ministrijai par piedāvāto likumprojektu, LAŠOR pārstāvi Konstantīnu Čekušinu 2018. gada 18. janvārī uzaicināja uz apspriešanu Izglītības ministrijā. IZM pārstāvēja jau minētā Arājas kundze. KM sēdē 23. janvārī viņa skaidri un gaiši teica, ka „uz saskaņošanas sapulci atnāca precīzi viens cilvēks, ar kuru 2,5 stundas diskutējām, ļoti daudzām lietām, par ko mēs runājām, viņš piekrita, bet beigās konstatēja, ka viņam vienkārši nav mandāta pat daļēji kaut ko saskaņot, arī par tiem punktiem, par kuriem mēs sarunas gaitā panācām vienošanos.” Ar to vēl nepietiek, ka Arājas kundze runā pretī sev pašai (sk. KM sēdes ierakstu, 29:25), vēl jo vairāk – viņas teiktais ir atklāti meli.
 
 
Lūk, ko šai sakarā sacīja Konstantīns Čekušins: „Uzreiz pēc tikšanās es speciāli detalizēti publiski uzrakstīju Feisbukā, kas noticis, lai pēc tam nebūtu manipulāciju un lai pēc iespējams vairāk cilvēku būtu informēti. Man neiedeva neko parakstīt, un tas mani uztrauca. Es biju lūdzis viņai pirmdien sapulces protokolu, bet viņi neko nav atsūtījuši. Ja Arāja apgalvo, ka vienošanās esot panākta, tie ir nekaunīgi meli. LAŠOR mandāts man ir bijis, par šo tēmu ir arī Pimenova vēstule ministrijā, ka sabiedrību pārstāvēšu es.”
 
 

Atklāta vēstule Latvijas Republikas Saeimas deputātiem

Latvijas Republikas valdība, apzināti vai būdama maldināta, nodeva Saeimas izskatīšanai likumprojektus, kas balstās uz Izglītības un zinātnes ministrijas potenciāli neprofesionālās rīcības rezultātiem. Tas izraisīja krasi negatīvu reakciju sabiedrībā, līdz pat piketu, protestu, mītiņu un gājienu rīkošanai.
 
Latvijas tautas interešu ignorēšana un falsificētu datu izmantošana savtīgos mērķos (Eiropas fondu apgūšanai) no IZM darbinieku puses pasliktina Latvijas Republikas tēlu pasaulē un izraisa spriedzi sabiedrībā.
 
Lūdzu veikt iepriekš izklāstīto faktu pārbaudi, kā arī iniciēt ministra K. Šadurska darbības pārbaudi, vai tā nesatur antikonstitucionālu rīcību, kas destabilizē sabiedrību, rada nacionālās neiecietības pieaugumu, LR starptautiskās saistību neievērošanu cilvēktiesību jomā un Satversmes tiesas lēmumu neizpildi.
 
Pamatojoties uz to, ka likumprojekti nav pilnvērtīgi pārdomāti dokumenti, nerada atbalstu sabiedrībā, balstās uz falsificētu informāciju, lūdzu ikvienu deputātu, kam ir svarīgs tautas ievēlētā pārstāvja gods, bloķēt šo likumprojektu turpmāku izskatīšanu parlamentā.
 
Lūdzu deputātus veicināt likumprojekta nodošanu atpakaļ IZM, nepieņemt likumu, pirms nav notikušas 2018. gada Saeimas vēlēšanas, iniciēt jauna izglītības kvalitātes vērtēšanas mehānisma izveidi saskaņā ar 13.05.2005. Satversmes tiesas lēmumu, veikt plaša mēroga pētījumu par 2004. gada izglītības reformas ietekmi uz izglītības kvalitāti, nodrošināt jaunās izglītības reformas iespējamā projekta apspriešanu un saskaņošanu ar profesionāļiem un vecāku pārstāvjiem.
 
Ar cieņu, Degi Karajevs divu bērnu tēvs un Latvijas patriots
 

Saites uz papildu informāciju

 
Ministru kabineta sēdes ieraksts https://youtu.be/TMuke40bEPc?t=1098 (izglītības likumprojektu apspriešanas sākums – 18:16)
 
Statistikas prezentācija, uzstājas Gunta Arāja https://youtu.be/TMuke40bEPc?t=1542 (25:43)
 
 
 
 
Kārļa Šadurska runa par Konsultatīvo padomi (https://youtu.be/TMuke40bEPc?t=2311, 38:27)
 
Publikācijas presē par IZM lēmumu atbalstu no Konsultatīvās padomes puses (pamatojoties uz IZM oficiālo informāciju) http://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/228212-mazakumtautibu-konsultativa-padome-atbalsta-virzibu-uz-macibam-latviesu-valoda-vidusskola.htm
 
Guntas Arājas runa, kurā viņa saka, ka saskaņošana ar LAŠOR neesot iespējama https://youtu.be/TMuke40bEPc?t=1763 (29:25)
 
Guntas Arājas runa, kurā viņa atsaucas uz konceptuālu saskaņošanu ar LAŠOR https://youtu.be/TMuke40bEPc?t=2458 (41:00)
 
 
Photo by Dmitry Zilin
 

Komentāri


Atlikuši simboli: