Galvenā lapa  -  Viedoklis


07.05.2018   Tatjana Ždanoka: Mēs atjaunojām Latvijā 1.maija tradīciju

 

- Ždanokas kundze, Jūsu partija organizēja 1.maija demonstrāciju. Diemžēl latviešu prese izlikās, ka to nav ievērojusi. Pastāstiet, lūdzu, latviešu lasītājiem, kādus mērķus jus gribējāt ar šo pasākumu sasniegt?

- 2018. gada 1.maija pasākumam mēs izvirzījām divus mērķus: atjaunot 1.maija tradīciju (pēc 27 gadiem!) un palielināt dalībnieku skaitu akcijās, kas veltītas izglītības krievu valodā iznicināšanās plāniem, līdz 10 000 cilvēku. Tas viss mums izdevās.

 

- Runājot par 1.maija akcijām, Jūs domājat par padomju tradīcijām vai par ko citu?

 

- Patiesībā padomju laikā tie bija tikai svētki, kas atgādināja tautas karnevālu. Taču tagad pasaule mums apkārt strauji mainās, un mēs zaudējam tiesības, brīvību, kā arī radiniekus un draugus, kas bēg no valsts… Mēs zaudējam mūsu skolas un mūsu bērnu nākotni. Lai to pārvarētu, ir vajadzīgs īstais 1.maija cīņas gars, darbaļaužu cīņas par savām tiesībām gars.

Jau vairākām mūsu sabiedrības paaudzēm nav stāstījuši šo dižo vēsturi. Tālajā 1886. gada 1.maijā Čikāgas pilsētas strādnieki pasludināja streiku, pieprasot 8 stundu darba dienu. Amerikas policija reaģēja nežēlīgi: sadursmju laikā vairāki cilvēki bija nogalināti, desmitiem – ievainoti. Tas izraisīja sašutumu visā pasaulē. Un ne tikai sašutumu, bet arī spēcīgu motīvu daudzu valstu strādnieku vienotībai un kopīgai rīcībai. Tā radās dažādu valstu darbaļaužu solidaritāte, kas gandrīz gadsimtu līdzsvaroja pasaules noslīdēšanu nacionālismā un fašismā.

Jau 19.gadsimta 90.gados Francijā, Vācijā, Beļģijā, Dānijā, Zviedrijā, Itālijā, Spānijā un vairākās citās valstīs kļuva par tradīciju 1.maijā rīkot demonstrācijas, gājienus un streikus. No 20.gadsimta sākuma šī diena tiek svinēta kā cīņas par savām tiesībām diena, un 1.maija gājieni ir kļuvuši par tradīciju.

 

- Kāda šīs dienas vēsture ir Latvijā?

 

- Vēl Krievijas impērijas laikā Rīgas strādnieki bija ļoti organizēti un pat pārdroši. Laikraksts ”Rīgas doma” (dienas laikraksts krievu valodā, 1907-1915) rakstīja, ka 1913.gada 1.maija streikā piedalījās līdz 30 tūkstošiem cilvēku, bet pilsētas centrā notika nesankcionēts gājiens.

Neatkarīgas Latvijas pirmajā laikposmā valdības iestādes faktiski atbalstīja 1.maija demonstrācijas, jo tajā laikā sociāldemokrāti bija ļoti spēcīgi.

Par Padomju Latviju mēs jau runājām. Pēc neatkarības atjaunošanas tradīcija bija pārtraukta, jo pie varas valstī tika nacionālisti, kuriem gan cilvēktiesības, gan tautu solidaritāte ir naidīga ideoloģija.

Visus šos gadus nelielas kreiso politiķu grupas atzīmēja 1.maija dienu Esplanādē un Grīziņkalnā. Pēc formas tie bija nemanāmie mītiņi parkā. Taču mēs nolēmām organizēt pilnvērtīgu demonstrāciju centrālajā Rīgas ielā. Brīvības iela kļūva par cīņas arēnu – cīņas par brīvību, tiesībām un izglītību dzimtajā valodā. Atjaunotā 1.maija galvenie saukļi: “Mūsu valsts, mūsu tiesības, mūsu likumi, mūsu noteikumi!”, ”Krievu skolas = miers Latvijā”, “Klusēšana nozīmē piekrišanu”. Šajā dienā, beidzot, pirmo reizi 27 gadu laikā, mēs esam pievienojušies pasaules 1.maija tradīcijai - cīņai par tautas cieņu.sti

 

- Vai bija nepieciešams slēgt pilsētas centrālo ielu 1.maija gājienam?

 

- Jā, tas bija nepieciešams. Šī ir mūsu pilsēta, mūsu valsts un mūsu noteikumi. Par brīvību jācīnās tieši Brīvības ielā. 1.maija gājienam bija jākļūst par sabiedrības pašorganizēšanās kārtējo svarīgo soli. Šādu akciju rezultātā mēs piespeidīsim valdību ar sevi rēķināties.

 

- Eiropas galvaspilsētās šajā dienā daudztūkstošu akcijas neiztika bez sadursmēm ar policiju. Kā tas notika pie mums?

 

- Mēs principiāli izvēlējāmies citu ceļu – 1.maija gājiens bija un turpmāk būs tikai mierīgs. Uz valdības iestādēm jāspiež ar dalībnieku skaitu, karogu daudzumu un saukļu radošumu. Un bungu rīboņu, protams!

 

- Pēc iepriekšējās protesta akcijas, kuru organizēja Krievu skolu aizsardzības štābs, skanēja kritika par to, ka protesta dalībnieki izmantoja Krievijas karogu. Vai jūs piekritat kritikai?

 

- Cilvēki uzklausīja kritiku, un 1.maija gājienā un mītiņā neparadījās Krievijas karogi. Mēs, pasakuma organizātori, atnesām Latvijas karogus un mūsu partijas karogus. Bija arī daudz sarkano karogu bez simbolikas – kā saite ar gadsimtu vecu 1.maija dienas tradīciju.

Taču es domāju, ka ar nosacījumu, ka mums ir kopīgs mērķis – līdztiesības sasniegšana mūsu valstī, ir jābūt atvērtākiem un tolerantiem pret cilvēkiem ar dažādiem uzskatiem mūsu rindās. Tāpēc uzskatu, ka Krievijas karoga parādīšanās kopā ar Latvijas karogiem ir tiešām pieļaujama situācija, it īpaši tāpēc, ka šīs karogs ne tikai norāda uz Krievijas valsti, bet kalpo par krievu kultūras identitātes apzīmētāju. Nevienu taču nemulsina, ka tastatūras izkārtojumā visiem, kas raksta angļu valodā, ir angļu karogs, neskatoties uz izcelsmes valsti, un krievu karogs – visiem, kas raksta krievu valodā, arī neatkarīgi no valsts.

 

- Pirms divām nedēļām tika aizturēts un arestēts Aleksandrs Gapoņenko. Nedaudz vēlāk uz Drošības policiju tika aicinātas divas mammiņas, kas uzstājās mazākumtautību skolu audzēkņu vecāku sapulcē, kuru rīkoja Latvijas krievu savienība. Kā jūs domājat, vai šāda rīcība nav saistīta ar varas vēlmi iebiedēt krievu izglītības aizsardzības akcijas dalībniekus?

 

- Ja kāds plānoja iebiedēt protestētājus, tad viņi panāca pretējo efektu – stimulēja protesta kustību. Šāda represīva policijas un valdošo partiju rīcība tikai paaugstina pretestības pakāpi.

Turklāt, ja izpētīt policijas norādītos Aleksandra Gaponeņko aizturēšanās iemeslus, proti, viņa izteikumus internetā, var secināt, ka viņa aresta mērķis ir vārda brīvības ierobežošana. Vēl lielāku sašutumu izraisa lēmums slēpināt informāciju par šo lietu. Mūsu partijas biedrs tika ieslodzīts cietumā uz diviem mēnešiem, bet mēs līdz beigām nezinām kāpēc.

 

-Nesen notika jūsu partijas kongress. Kādas ir atšķirības no iepriekšējiem gadiem?

 

- Pēdēja pusgada laikā partija ir vairākkārt izaugusi. Atnāca jauni, ambiciozi cilvēki, kuri ne tikai ir gatavi cīnīties par cilvēktiesībām, bet arī spēj piedāvāt savu stratēģiju. Mums, “vecajai gvardei”, bija jāsaspiežas ciešāk un jāpalīdz mūsu jaunajiem biedriem atrast savu vietu partijas struktūrā un realizēt sevi politikā. Mums tas izdevās. Partijas valde tika atjaunota par vienu trešdaļu. Un, protams, mēs nolēmām piedalīties Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada oktobrī.


 

Читайте также


Komentāri


Atlikuši simboli: