Villijs Fotr\u0113 (Willy Fautr\u00e9), nevalstisk\u0101s organiz\u0101cijas “Cilv\u0113kties\u012bbas bez robe\u017e\u0101m” (“Human Rights Without Frontiers International”) izpilddirektors, sarun\u0101 ar paz\u012bstamo cilv\u0113kties\u012bbu akt\u012bvisti Oksanu \u010celiševu past\u0101st\u012bja par savu redz\u0113jumu attiec\u012bb\u0101 uz cilv\u0113kties\u012bbu probl\u0113m\u0101m, ar kur\u0101m saskaras Eiropas Savien\u012bba.<\/p>\n<\/p>\n
2001. gad\u0101 Brisel\u0113 izveidot\u0101 organiz\u0101cija “Human Rights Without Frontiers International” cenšas ietekm\u0113t Eiropas un starptautisko politiku t\u0101, lai stiprin\u0101tu demokr\u0101tiju, atbalst\u012btu tiesiskumu un aizsarg\u0101tu cilv\u0113kties\u012bbas vis\u0101 pasaul\u0113. “HRWF International” r\u012bko p\u0113t\u012bjumus, izbraukuma misijas, analiz\u0113 un uzrauga plašu cilv\u0113kties\u012bbu probl\u0113mu loku daudz\u0101s pasaules valst\u012bs.<\/p>\n<\/p>\n
Fotr\u0113\u200b<\/strong> k<\/strong>ungs, vai J\u016bs var\u0113tu iepaz\u012bstin\u0101t las\u012bt\u0101jus ar savu organiz\u0101ciju? K\u0101di ir galvenie jaut\u0101jumi, ar kuru risin\u0101šanu J\u016bs nodarbojaties?<\/strong><\/p>\n M\u016bsu organiz\u0101cija “Human Rights Without Frontiers International” nesen ir nosvin\u0113jusi savu 30 gadu past\u0101v\u0113šanas jubileju. Šo tr\u012bs desmitga\u017eu laik\u0101 m\u0113s esam risin\u0101juši cilv\u0113kties\u012bbu jaut\u0101jumus vis\u0101 pasaul\u0113, ta\u010du p\u0101rsvar\u0101 t\u0101s ir valstis, kur\u0101s valda diktat\u016bra vai totalit\u0101rie re\u017e\u012bmi. Mums ir korespondentu t\u012bkls vis\u0101 pasaul\u0113, kuri suta mums inform\u0101ciju par cilv\u0113kties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumiem sav\u0101s valst\u012bs. M\u0113s izplat\u0101m š\u0101da veida zi\u0146as caur savu ikdienas elektronisko izdevumu, kas nok\u013c\u016bst pie aptuveni desmit t\u016bkstošiem cilv\u0113ku un instit\u016bciju, taj\u0101 skait\u0101 š\u012bs zi\u0146as sa\u0146em Eiropas Parlamenta locek\u013ci, 15 Eirosavien\u012bbas dal\u012bbvalstu parlamentu locek\u013ci, v\u0113stniec\u012bbas Brisel\u0113, Vašington\u0101, \u0145ujork\u0101, \u017den\u0113v\u0101. M\u0113s uzrun\u0101jam ar\u012b padomniekus un preses korespondentus Brisel\u0113, universit\u0101šu p\u0101rst\u0101vjus un interesentus no akad\u0113misk\u0101s vides.<\/p>\n K\u0101d\u0101m t\u0113m\u0101m J\u016bs piev\u0113ršat \u012bpašu uzman\u012bbu?<\/strong><\/p>\n<\/p>\n Viena no t\u0101m ir reli\u0123isk\u0101s p\u0101rliec\u012bbas un uzskatu br\u012bv\u012bba. T\u0101pat ar\u012b etnisk\u0101s minorit\u0101tes un cilv\u0113ku tirdzniec\u012bba, \u012bpaši seksu\u0101l\u0101s ekspluat\u0101cijas nol\u016bkos, droš\u012bba un reli\u0123ija, sieviešu ties\u012bbas utt. T\u0101s ir cilv\u0113kties\u012bbas kopum\u0101, es teiktu.<\/p>\n<\/p>\n J\u016bs sak\u0101t, ka J\u016bsu organiz\u0101cijas s\u0101kotn\u0113jais fokuss ir totalit\u0101rie re\u017e\u012bmi, ta\u010du tagad J\u016bs piev\u0113rsušies ar\u012b probl\u0113m\u0101m, kas skar ES iedz\u012bvot\u0101jus. Vai t\u0101 ir fokusa mai\u0146a, vai ar\u012b plaš\u0101ka izpratne par cilv\u0113kties\u012bb\u0101m k\u0101 t\u0101d\u0101m? <\/strong> <\/p>\n T\u0101 nav fokusa mai\u0146a. Ziniet, daudzi cilv\u0113ki, instit\u016bcijas un paši upuri regul\u0101ri m\u016bs uzrun\u0101 un dal\u0101s ar mums sav\u0101s probl\u0113m\u0101s. M\u0113s esam atv\u0113rti un m\u016bs satrauc jebk\u0101di cilv\u0113kties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumi. Mums neviena t\u0113ma nav tabu. M\u0113s izskat\u0101m ar\u012b Eiropas apcietin\u0101šanas orderu un Interpola orderu piem\u0113rošanas gad\u012bjumus. M\u0113s str\u0101d\u0101jam ar\u012b ar cilv\u0113kiem, kuri piesak\u0101s b\u0113g\u013cu statusam Eirop\u0101. Šobr\u012bd, piem\u0113ram, m\u0113s pal\u012bdzam Visuvaren\u0101 Dieva Bazn\u012bcas tic\u012bgajiem no \u0136\u012bnas, kuri mekl\u0113 drošu patv\u0113rumu Eirop\u0101. Ta\u010du m\u0113s varam piev\u0113rst savu uzman\u012bbu ar\u012b cit\u0101m t\u0113m\u0101m, citiem jaut\u0101jumiem. T\u0101 ka m\u016bsu organiz\u0101cijai ir rakstur\u012bgs elast\u012bgums. Nesen m\u0113s esam public\u0113juši zi\u0146ojumu par cilv\u0113kties\u012bb\u0101m Marok\u0101, jo sa\u0146\u0113m\u0101m pieteikumu.<\/p>\n<\/p>\n Kura no ES dal\u012bbvalst\u012bm cilv\u0113kties\u012bbu iev\u0113rošanas jom\u0101 rada liel\u0101kas ba\u017eas sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar cit\u0101m? Vai ar\u012b visas ES dal\u012bbvalstis vien\u0101di cenšas saglab\u0101t atbilst\u012bbu univers\u0101l\u0101m v\u0113rt\u012bb\u0101m?<\/strong><\/p>\n<\/p>\n Past\u0101v konkr\u0113tas probl\u0113mas, kas ir saist\u012btas ar katru no ES dal\u012bbvalst\u012bm. T\u0101s var b\u016bt saist\u012btas ar st\u0101vokli, kur\u0101 non\u0101kuši b\u0113g\u013ci no \u0100frikas, kuri m\u0113\u0123ina nok\u013c\u016bt It\u0101lij\u0101, Grie\u0137ij\u0101, Francij\u0101… Daudz plaš\u0101k\u0101 kontekst\u0101 – tas ir saist\u012bts ar ES politiku attiec\u012bb\u0101 pret b\u0113g\u013ciem. Cit\u0101 gad\u012bjum\u0101 tas var b\u016bt ar\u012b tiesiskuma jaut\u0101jums Polij\u0101 un Ung\u0101rij\u0101, kas var rad\u012bt ba\u017eas. Univers\u0101l\u0101s v\u0113rt\u012bbas, kuras Eiropas Savien\u012bba veicina un atbalsta vis\u0101 pasaul\u0113, ir j\u0101aizst\u0101v ar\u012b pašas ES iekšien\u0113, ta\u010du m\u0113s nov\u0113rojam virkni probl\u0113mu da\u017e\u0101s ES dal\u012bbvalst\u012bs, kuras Eiropas Komisija var\u0113tu s\u0101kt risin\u0101t, pamatojoties uz Lisabonas l\u012bguma 7. pantu. Tom\u0113r tas netiek dar\u012bts.<\/p>\n<\/p>\n Parun\u0101sim par situ\u0101ciju Latvij\u0101. K\u0101 J\u016bs raksturotu nost\u0101ju jaut\u0101jum\u0101 par cilv\u0113kties\u012bb\u0101m, probl\u0113mu dzi\u013cumu un raksturu, ar kur\u0101m saskaras cilv\u0113ki Latvij\u0101? <\/strong> <\/p>\n K\u0101 cilv\u0113ks, kas nov\u0113ro situ\u0101ciju no malas, es b\u016btu izc\u0113lis da\u017eas nopietnas probl\u0113mas Latvij\u0101. Vair\u0101ku gadu garum\u0101 m\u0113s esam sekojuši krievvalod\u012bgo minorit\u0101tes situ\u0101cijai Baltijas valst\u012bs. Galven\u0101 probl\u0113ma ir bezvalstniec\u012bba. Turkl\u0101t iev\u0113rojama Latvij\u0101 dz\u012bvojošo cilv\u0113ku da\u013ca nedr\u012bkst balsot vai balot\u0113ties v\u0113l\u0113šan\u0101s, jo vi\u0146i ir nepilso\u0146i. Lingvistisk\u0101s daudzveid\u012bbas saglab\u0101šana \u2013 t\u0101 ir v\u0113l viena probl\u0113ma, kas pie\u0146emas sp\u0113k\u0101. Daudzi Latvijas iedz\u012bvot\u0101ji m\u0101j\u0101s sarun\u0101jas krievu valod\u0101, ta\u010du politika, kas regul\u0113 apm\u0101c\u012bbu minorit\u0101šu valod\u0101s, k\u013c\u016bst arvien aizliedzoš\u0101ka. Pirms da\u017eiem gadiem m\u0113s esam public\u0113juši m\u016bsu informat\u012bv\u0101 izdevuma speci\u0101lo numuru, kas velt\u012bts š\u012bm probl\u0113m\u0101m, kam ar\u012bdzan tika piesaist\u012bta EDSO Demokr\u0101tisko instit\u016bciju un cilv\u0113kties\u012bbu biroja Varšav\u0101 uzman\u012bba.<\/p>\n<\/p>\n Vai Jums ir k\u0101ds izskaidrojums tam, k\u0101d\u0113\u013c ir tik sare\u017e\u0123\u012bti atrast risin\u0101jumu š\u012bm Latvijas probl\u0113m\u0101m? K\u0101ds ir iemesls tam, ka ES nev\u0113las ar t\u0101m tieši nodarboties? Kas aiz t\u0101 sl\u0113pjas?<\/strong> <\/p>\n P\u0113c Padomju Savien\u012bbas sabrukuma katrai Baltijas valstij n\u0101c\u0101s saskarties ar izaicin\u0101jumu veidot vai atjaunot konkr\u0113tu nacion\u0101lo identit\u0101ti, k\u0101 tas bija gad\u012bjum\u0101 ar Ukrainu, Kazahst\u0101nu un cit\u0101m bijušaj\u0101m Padomju Savien\u012bbas republik\u0101m. Valoda ir viena no galvenaj\u0101m nacion\u0101l\u0101s un individu\u0101l\u0101s identit\u0101tes sast\u0101vda\u013c\u0101m. Lai nostiprin\u0101tu nacion\u0101lo identit\u0101ti, Latvij\u0101 tika \u012bstenoti daudzi pas\u0101kumi, ta\u010du krievvalod\u012bgo minorit\u0101tes vajadz\u012bbas netika pietiekami \u0146emtas v\u0113r\u0101. Droši vien to var izskaidrot ar faktu, ka daudzu gadu desmitu garum\u0101 Maskava uzspieda krievu valodu. Ja run\u0101jam par ES instit\u016bciju iniciat\u012bv\u0101m ar m\u0113r\u0137i atrisin\u0101t t\u0101s probl\u0113mas, kuras rad\u012bjusi valodas politika katr\u0101 no trim dal\u012bbvalst\u012bm, cik man zin\u0101ms, lietas lab\u0101 ir dar\u012bts p\u0101r\u0101k maz. Diez vai visp\u0101r kaut kas efekt\u012bvs tika paveikts, jo vienas un t\u0101s pašas probl\u0113mas ir aktu\u0101las jau kopš 1989. gada…<\/p>\n<\/p>\n Bet k\u0101ds tam ir iemesls?<\/strong><\/p>\n Ziniet, piem\u0113rot Lisabonas l\u012bguma 7. pantu k\u0101 sankciju par Eiropas v\u0113rt\u012bbu un tiesiskuma neiev\u0113rošanu \u2013 tas vienm\u0113r ir sare\u017e\u0123\u012bts l\u0113mums Eiropas Komisijai. Daudzi Eiropas Parlamenta deput\u0101ti vair\u0101kk\u0101rt ir aicin\u0101juši piem\u0113rot to pret Poliju un Ung\u0101riju, ta\u010du tas ir \u0101rk\u0101rt\u012bgi politiz\u0113ts l\u0113mums un tas var\u0113tu izrais\u012bt daudz seku. Turkl\u0101t ES ar\u012b tr\u016bkst meh\u0101nismu, lai c\u012bn\u012btos pret cilv\u0113kties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumiem dal\u012bbvalst\u012bs, taj\u0101 skait\u0101 Baltijas valst\u012bs. Es dom\u0101ju, ka ir daudz meh\u0101nismu, lai v\u0113rstos pret cilv\u0113kties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumiem \u0101rpus ES, ta\u010du ne t\u0101s iekšien\u0113. T\u0101 ir nemain\u012bga probl\u0113ma. Eiropas Savien\u012bbas instit\u016bcijas nav atrisin\u0101jušas veselu virkni sist\u0113misku cilv\u0113kties\u012bbu probl\u0113mu ES iekšien\u0113, uz kur\u0101m ir nor\u0101d\u012bjušas pilsonisk\u0101s sabiedr\u012bbas organiz\u0101cijas. \u012asi izsakoties, Eiropas Savien\u012bbai tr\u016bkst politisk\u0101s gribas.<\/p>\n<\/p>\n Vai tom\u0113r J\u016bs saskat\u0101t ES politisko sp\u0113ku vid\u016b tos, kuri cenšas risin\u0101t š\u012bs domstarp\u012bbas? <\/strong><\/p>\n<\/p>\n Eiroparlament\u0101 ir virkne dal\u012bbnieku, kuri ierosina izskat\u012bt šos jaut\u0101jumos. Ta\u010du Eiropas Padomes un Komisijas l\u012bmen\u012b situ\u0101cija ir cit\u0101d\u0101ka. Vien\u012bg\u0101 instit\u016bcija, kura, manupr\u0101t, var\u0113tu b\u016bt virz\u012bt\u0101jsp\u0113ks, ir Eiropas Parlaments. Eiroparlamenta deput\u0101ti var iesniegt jaut\u0101jumus, ka ar\u012b iesniegt apspriešanai rezol\u016bcijas, vi\u0146i var piedal\u012bties nevalstisko cilv\u0113kties\u012bbu organiz\u0101ciju pas\u0101kumos, uzsverot svar\u012bg\u0101kos pamatties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumus ES teritorij\u0101. Taj\u0101 paš\u0101 laik\u0101 Eiropas Komisija ir t\u0101 instit\u016bcija, kuru visgr\u016bt\u0101k ir p\u0101rliecin\u0101t iesaist\u012bties c\u012b\u0146\u0101 pret cilv\u0113kties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumiem Eirop\u0101. Piem\u0113ram, daudzu gadu laik\u0101 Eiroparlamenta deput\u0101ti bija ierosin\u0101juši jaut\u0101jumu par to, ka nav pie\u013caujams ekspluat\u0113t Zieme\u013ckorejas str\u0101dniekus Polij\u0101, kas noticis par sp\u012bti Apvienoto N\u0101ciju Organiz\u0101cijas sankcij\u0101m, bet Komisija nav sp\u0113rusi konkr\u0113tus so\u013cus.<\/p>\n<\/p>\n Tas, ko J\u016bs man nupat past\u0101st\u012bj\u0101t, ir diezgan šok\u0113joši. Vai tieš\u0101m Eiropas Komisija var tik klaji atteikties no jebkuriem m\u0113\u0123in\u0101jumiem risin\u0101t cilv\u0113kties\u012bbu probl\u0113mas Eiropas Savien\u012bb\u0101? <\/strong><\/p>\n<\/p>\n M\u0113s redzam, ka Eiropas Komisijai regul\u0101ri pietr\u016bkst v\u0113lmes risin\u0101t probl\u0113mas, kuras nep\u0101rtraukti aktualiz\u0113 Eiroparlamenta deput\u0101ti un nevalstisk\u0101s organiz\u0101cijas. Piem\u0113ram, dauzdk\u0101rt m\u0113s esam uzsv\u0113ruši institucion\u0101l\u0101s diskrimin\u0101cijas jaut\u0101jumus, kas attiecin\u0101mi uz ES dal\u012bbvalstu attieksmi pret reli\u0123isko br\u012bv\u012bbu, ta\u010du nek\u0101da konkr\u0113ta r\u012bc\u012bba nav sekojusi. Latvija un p\u0101r\u0113j\u0101s Baltijas valstis nav vien\u012bg\u0101s, kas cieš no r\u012bc\u012bbas tr\u016bkuma. Starp citu, ES Pamatties\u012bbu a\u0123ent\u016brai (FRA) V\u012bn\u0113, kas ir Eiropas Savien\u012bbas instit\u016bcija, ar\u012b vajadz\u0113tu nodarboties ar valodas jaut\u0101jumiem Latvij\u0101, jo diskrimin\u0101cijas nov\u0113ršana ir š\u012bs a\u0123ent\u016bras mand\u0101ta ietvaros, ta\u010du t\u0101 to nedara. Eiroparlamenta deput\u0101ti nedr\u012bkst atst\u0101t to bez iev\u0113r\u012bbas.<\/p>\n<\/p>\n Pašreiz Latvij\u0101 m\u0113s v\u0113rojam krievvalod\u012bgo minorit\u0101tes akt\u012bvistu vaj\u0101šanu no ties\u012bbsarg\u0101jošo instit\u016bciju puses. Pret da\u017eiem no akt\u012bvistiem ir izvirz\u012btas krimin\u0101laps\u016bdz\u012bbas. Da\u017ei no vi\u0146iem pabija un atrodas cietum\u0101. Vi\u0146us d\u0113v\u0113 par “Krem\u013ca piekto kolonnu”… Vai J\u016bs varat dot k\u0101du padomu cilv\u0113kiem Latvij\u0101? Ko v\u0113l vi\u0146i var\u0113tu dar\u012bt, lai piev\u0113rstu Eiropas uzman\u012bbu, kas vi\u0146iem tik izmis\u012bgi ir nepieciešama?<\/strong><\/p>\n M\u0113s esam inform\u0113ti par profesora Aleksandra Gapo\u0146enko situ\u0101ciju. Vi\u0146š ir aiz rest\u0113m un atrodas cietum\u0101 jau vair\u0101kus m\u0113nešus. Šok\u0113jošs ir tas fakts, ka, cik mums ir zin\u0101ms, pret vi\u0146u nav izvirz\u012bta ofici\u0101la aps\u016bdz\u012bba. Vien\u012bg\u0101 inform\u0101cija, ko mums izdev\u0101s atrast publiski pieejamos inform\u0101cijas avotos, ir t\u0101, ka “tas ir valsts nosl\u0113pums”. Š\u0101da pieeja nav pie\u0146emama nevalstiskaj\u0101m cilv\u0113kties\u012bbu organiz\u0101cij\u0101m demokr\u0101tisk\u0101s valst\u012bs. M\u0113s esam nos\u016bt\u012bjuši v\u0113stuli prokuroram, kurš atbild par šo lietu, ar l\u016bgumu atkl\u0101t Gapo\u0146enko kungam izvirz\u012bto aps\u016bdz\u012bbu b\u016bt\u012bbu, k\u0101 ar\u012b aprakst\u012bt konkr\u0113tu incidentu, uz kura pamata tika veikts un attaisnots vi\u0146a arests. M\u0113s ceram, ka sekos publiska reakcija, un mums izdosies p\u0101rbaud\u012bt, vai profesoram Gapo\u0146enko izvirz\u012bt\u0101s aps\u016bdz\u012bbas ir patiesas. Neofici\u0101li vi\u0146š tiek aps\u016bdz\u0113ts par to, ka ietilpst “Krievijas piekt\u0101s kolonnas” sast\u0101v\u0101. Ko tas noz\u012bm\u0113 un cik ticami tas ir, \u0146emot v\u0113r\u0101 to, ka izskat\u012bšan\u0101 tr\u016bkst caursp\u012bd\u012bguma? Protams, šis un citi ar Latvijas krievvalod\u012bgo minorit\u0101ti saist\u012btie gad\u012bjumi ir j\u0101izskata Latvij\u0101, neiesaistot Krieviju, k\u0101 ar\u012b vair\u0101ku Eiropas p\u0101rnacion\u0101lo instit\u016bciju ietvaros, t\u0101du k\u0101 Eiropas Padome, Komisija, Eiropas Cilv\u0113kties\u012bbu tiesa Strasb\u016br\u0101 un Eiropas Savien\u012bbas Tiesa Luksemburg\u0101. Jebkurš m\u0113\u0123in\u0101jums l\u016bgt Krievijas pal\u012bdz\u012bbu Gapo\u0146enko liet\u0101 un iekš\u0113jos valodas politikas jaut\u0101jumos rad\u012bs negat\u012bvu ietekmi uz š\u012bm krievvalod\u012bgo iedz\u012bvot\u0101ju le\u0123it\u012bm\u0101m ties\u012bb\u0101m un akt\u012bvistiem, kuri c\u012bn\u0101s pret diskrimin\u0101ciju, kas saist\u012bta ar valodu.<\/p>\n<\/p>\n Vai J\u016bsu pieredz\u0113 ir bijuši l\u012bdz\u012bgi da\u017e\u0101du tradicion\u0101lo Eiropas lingvistisko un etnisko minorit\u0101šu p\u0101rst\u0101vju vaj\u0101šanas piem\u0113ri?<\/strong><\/p>\n<\/p>\n J\u0101, š\u0101di gad\u012bjumi ir bijuši. Galvenais ES kan\u0101ls, kas tika izmantots, lai paaugstin\u0101tu inform\u0113t\u012bbu, ir Eiropas Parlaments. Nevalstisk\u0101s organiz\u0101cijas r\u012bkoja konferences un citus pas\u0101kumus, kuros tika uzsv\u0113rts tas, ka liel\u0101k\u0101 da\u013ca tautu un vald\u012bbu pacieš institucionaliz\u0113tu diskrimin\u0101ciju, kas saist\u012bta ar etnisk\u0101s un lingvistisk\u0101s pieder\u012bbas jaut\u0101jumiem. Tie pieš\u0137\u012bra š\u0101d\u0101m probl\u0113m\u0101m zin\u0101mu redzam\u012bbu. Piem\u0113ram, viena no š\u0101d\u0101m liet\u0101m bija gad\u012bjum\u0101 ar ung\u0101ru minorit\u0101ti Rum\u0101nij\u0101 un cit\u0101s kaimi\u0146valst\u012bs. Katra lieta katr\u0101 atseviš\u0137\u0101 valst\u012b bija \u013coti savdab\u012bga. V\u0113l joproj\u0101m ir aktu\u0101la ar\u012b Katalonijas probl\u0113ma Sp\u0101nij\u0101.<\/p>\n<\/p>\n Vai J\u016bs var\u0113tu \u012bsum\u0101 izkl\u0101st\u012bt pats savu pieredzi? K\u0101 tas gad\u012bj\u0101s, ka J\u016bs pievienoj\u0101ties cilv\u0113kties\u012bbu kust\u012bbai? K\u0101da bija J\u016bsu motiv\u0101cija? <\/strong><\/p>\n<\/p>\n Es nodarbojos ar cilv\u0113kties\u012bb\u0101m jau vair\u0101k k\u0101 40 gadus. Pirms “Human Rights Without Frontiers” izveides es biju valodu pasniedz\u0113js sav\u0101 valst\u012b – Be\u013c\u0123ij\u0101, kur es ar\u012b iesaist\u012bjos speci\u0101los projektos, kas saist\u012bti ar m\u016bsu pašu lingvistisk\u0101m probl\u0113m\u0101m. K\u0101du laiku es biju “atbild\u012bgais par misiju” Izgl\u012bt\u012bbas ministrijas kabinet\u0101, mans uzdevums bija veikt pas\u0101kumus ar m\u0113r\u0137i tuvin\u0101t Be\u013c\u0123ijas valo\u0146u un fl\u0101mu re\u0123ionu jauniešus. L\u012bdz\u012bgus jaut\u0101jumus es risin\u0101ju ar\u012b Be\u013c\u0123ijas parlament\u0101, kur mans uzdevums bija pasniegt fran\u010du valodu fl\u0101mu izcelsmes deput\u0101tiem un holandiešu valodu \u2013 valo\u0146u izcelsmes parlament\u0101riešiem.<\/p>\n<\/p>\n L\u012bdztekus tam es biju ar\u012b direktoru padomes loceklis be\u013c\u0123u nevalstiskaj\u0101 organiz\u0101cij\u0101, kas nodarboj\u0101s ar m\u016bsu valodu jaut\u0101jumiem. Aptuveni 50 cilv\u0113ki str\u0101d\u0101ja pie plaša projektu spektra, kuru m\u0113r\u0137is bija tuvin\u0101t m\u016bsu da\u017e\u0101do lingvistisko kopienu locek\u013cus. M\u016bsu uzdevums bija stimul\u0113t savstarp\u0113ju valodu apguvi, lai atvieglotu komunic\u0113šanos starp da\u017e\u0101d\u0101m lingvistiskaj\u0101m kopien\u0101m, veicin\u0101tu lab\u0101ku savstarp\u0113jo sapratni, nacion\u0101lo vienot\u012bbu un soci\u0101lo mieru. <\/p>\n K\u0101da ir J\u016bsu paša dzimt\u0101 valoda?<\/strong> <\/p>\n Es esmu franciski run\u0101jošs valonis, ta\u010du es protu visas tr\u012bs valsts ofici\u0101l\u0101s valodas, un agr\u0101k esmu t\u0101s pasniedzis. Es j\u016btos k\u0101 m\u0101j\u0101s jebkur\u0101 valsts re\u0123ion\u0101, lai ar\u012b k\u0101da tur b\u016btu domin\u0113još\u0101 valoda. Viens no veidiem, k\u0101 atrisin\u0101t jaut\u0101jumus m\u016bsu valodu lietošanas jom\u0101, bija padar\u012bt Be\u013c\u0123iju par feder\u0101lu valsti.<\/p>\n<\/p>\n K\u0101 Be\u013c\u0123ij\u0101 tiek struktur\u0113ta feder\u0101l\u0101 valsts?<\/strong><\/p>\n<\/p>\n Be\u013c\u0123ijas politisk\u0101 arhitekt\u016bra ir \u013coti sare\u017e\u0123\u012bta, bet es m\u0113\u0123in\u0101šu to aprakst\u012bt p\u0113c iesp\u0113jas \u012bs\u0101k un skaidr\u0101k. Be\u013c\u0123ij\u0101 ir tr\u012bs ofici\u0101l\u0101s valodas \u2013 holandiešu (valsts zieme\u013cos), fran\u010du (valsts dienvidos) un v\u0101cu (neliela 70 000 cilv\u0113ku minorit\u0101te valsts austrumos). Briselei ir bilingv\u0101ls statuss. Tas noz\u012bm\u0113, ka Brisel\u0113 valsts instit\u016bcij\u0101m ir j\u0101nodrošina cilv\u0113kiem, kuri, piem\u0113ram, ierodas pils\u0113tas r\u0101t\u0113 vai jebkur\u0101 cit\u0101 valsts vai pils\u0113tas iest\u0101d\u0113, pakalpojumi vai nu holandiešu, vai fran\u010du valod\u0101.<\/p>\n Katram re\u0123ionam ir savs parlaments un vald\u012bba, pat skaitliski mazajai v\u0101ciski run\u0101jošo minorit\u0101tei ir savas skolas, radio, telev\u012bzija, tiesas un da\u017e\u0101das administrat\u012bv\u0101s iest\u0101des, kas darbojas v\u0101cu valod\u0101.<\/p>\n<\/p>\n Vai š\u0101da valodu daudzveid\u012bba rada k\u0101du apdraud\u0113jumu Be\u013c\u0123ijas k\u0101 valsts stabilit\u0101tei?<\/strong> <\/p>\n M\u016bsu feder\u0101lajai valstij ir gan priekšroc\u012bbas, gan tr\u016bkumi, past\u0101v riski un apdraud\u0113jumi, t\u0101di k\u0101 separ\u0101tisms…<\/p>\n Sp\u0113c\u012bga fl\u0101mu nacion\u0101listu partija NVA ir pie varas feder\u0101laj\u0101 l\u012bmen\u012b kop\u0101 ar cit\u0101m m\u0113ren\u0101m un vienot\u012bbu atbalstoš\u0101m partij\u0101m. Sav\u0101 politiskaj\u0101 darba k\u0101rt\u012bb\u0101 NVA aicina uz fl\u0101mu re\u0123iona separ\u0101tismu. Ta\u010du kopš Katalonijas neveiksmes ir notikusi politiska nob\u012bde. Tagad NVA vair\u0101k sliecas pie sava veida konfeder\u0101lisma, kas noz\u012bm\u0113tu divas vai tr\u012bs atseviš\u0137as “pavalstis” kop\u0113j\u0101s valsts, kas sauc\u0101s Be\u013c\u0123ija, robe\u017e\u0101s. Ta\u010du iemesli tam ir saist\u012bti nevis ar valod\u0101m, bet gan ar ekonomiku. Zieme\u013ci ir tur\u012bg\u0101ki un ekonomiski dinamisk\u0101ki par Dienvidiem, un fl\u0101mu kopiena nev\u0113las finans\u0113t valo\u0146u kopienu past\u0101voš\u0101s feder\u0101l\u0101s sist\u0113mas ietvaros. Gadiem ilgi vi\u0146i ir s\u016bdz\u0113jušies: “M\u0113s p\u0101r\u0101k daudz maks\u0101jam par fran\u010dvalod\u012bgiem. M\u0113s gribam r\u016bp\u0113ties paši par savu bud\u017eetu, bet frankofo\u0146u puse lai r\u016bp\u0113jas par sav\u0113jo.”<\/p>\n<\/p>\n Jums ir š\u012b sp\u0113c\u012bg\u0101 fl\u0101mu partija, kas cenšas pan\u0101kt neatkar\u012bbu. Vai tas rada k\u0101dus cilv\u0113kties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumus?<\/strong> <\/p>\n N\u0113, partija NVA ciena likuma sp\u0113ku un demokr\u0101tiju. Neviena no Flandrijas vadošaj\u0101m partij\u0101m neatbalsta separ\u0101tismu, un visas valo\u0146u partijas ir par valsts vienot\u012bbu. Be\u013c\u0123ij\u0101 past\u0101v politisk\u0101 dialoga kult\u016bra, un m\u016bsu valsts vienm\u0113r ir risin\u0101jusi savas probl\u0113mas, neatkar\u012bgi no to b\u016bt\u012bbas, mekl\u0113jot politiskus kompromisus, jo nevienai no partij\u0101m nav absol\u016bt\u0101 vair\u0101kuma, un valsts p\u0101rvaldei vienm\u0113r ir nepieciešama partiju koal\u012bcija.<\/p>\n<\/p>\n Vai š\u0101ds dialoga ce\u013cš var\u0113tu b\u016bt risin\u0101jums ar\u012b Latvijas gad\u012bjum\u0101?<\/strong> <\/p>\n Latvijas iedz\u012bvot\u0101jiem b\u016btu pašiem j\u0101izlemj, mekl\u0113jot atbalstu \u0101rpus Baltijas re\u0123iona, ta\u010du Eiropas Savien\u012bbas iekšien\u0113. Vi\u0146i var\u0113tu m\u0113\u0123in\u0101t m\u0101c\u012bties no citu valstu pieredzes, ta\u010du vi\u0146iem ir j\u0101atrod pašiem savs risin\u0101jums. Es nerun\u0101ju par to, ka Latvijai ir j\u0101k\u013c\u016bst par feder\u0101lu valsti, k\u0101da ir Be\u013c\u0123ija. Nemaz n\u0113. Ta\u010du fakts ir t\u0101ds, ka Latvij\u0101 ir nopietni cilv\u0113kties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumi, kas saist\u012bti ar krievvalod\u012bgo minorit\u0101tes diskrimin\u0113jošo statusu. Mums ir zin\u0101ms ar\u012b tas, ka Latvij\u0101 ir nepilso\u0146i, kuri pat nedr\u012bkst balsot. Bez tam v\u0113l ir ar\u012b starptautisko standartu p\u0101rk\u0101pumi valodu jom\u0101. Par to visu ir j\u0101lemj t\u0101d\u0101s p\u0101rnacion\u0101l\u0101s instit\u016bcij\u0101s, k\u0101 Eiropas Padome, Komisija un Ven\u0113cijas Komisija, Eiropas Cilv\u0113kties\u012bbu tiesa, Eiropas Kopienu tiesa, Eiropas Taisn\u012bguma tiesa un EDSO.<\/p>\n<\/p>\n<\/p>\n <\/p><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":" Villijs Fotr\u0113 (Willy Fautr\u00e9), nevalstisk\u0101s organiz\u0101cijas “Cilv\u0113kties\u012bbas bez robe\u017e\u0101m” (“Human Rights Without Frontiers International”) izpilddirektors, sarun\u0101 ar paz\u012bstamo cilv\u0113kties\u012bbu akt\u012bvisti Oksanu \u010celiševu past\u0101st\u012bja par savu redz\u0113jumu attiec\u012bb\u0101 uz cilv\u0113kties\u012bbu probl\u0113m\u0101m, ar kur\u0101m saskaras Eiropas Savien\u012bba. 2001. gad\u0101 Brisel\u0113 izveidot\u0101 organiz\u0101cija “Human Rights Without Frontiers International” cenšas ietekm\u0113t Eiropas un starptautisko politiku t\u0101, lai stiprin\u0101tu demokr\u0101tiju, […]<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":621,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[63],"tags":[],"aioseo_notices":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/620"}],"collection":[{"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=620"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/620\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":1358,"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/620\/revisions\/1358"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/621"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=620"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=620"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=620"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}