Patlaban Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju sadal\u012bjuma \u0161\u0137ir\u0101s piekrit\u0113ji ska\u013ci b\u013cauj: nek\u0101da pilson\u012bbas nulles varianta nevar b\u016bt! Bet pirms LR neatkar\u012bbas atjauno\u0161anas jaun\u0101s politisk\u0101s elites p\u0101rst\u0101vji pielika ne mazums p\u016b\u013cu censdamies pier\u0101d\u012bt: nek\u0101du ties\u012bbu ierobe\u017eojumu neb\u016bs, n\u0101kamie ierobe\u017eojumi ir m\u012bts, ar kuru krievus iebaida rieb\u012bgie \u0161ovinisti, neatkar\u012bbas pretinieki.<\/p>\n
1988. gada 8. oktobr\u012b tika dibin\u0101ta Latvijas Tautas fronte k\u0101 kust\u012bba p\u0101rb\u016bves atbalstam. 1989. gada oktobr\u012b LTF otrais kongress pasludin\u0101ja, ka LTF m\u0113r\u0137is ir atjaunot Latvijas neatkar\u012bbu. \u0160\u012b organiz\u0101cija akt\u012bvi darboj\u0101s ne tikai latvie\u0161u, bet ar\u012b krievu v\u0113l\u0113t\u0101ju vid\u016b. LTF deklar\u0113ja, ka neatkar\u012bgaj\u0101 Latvij\u0101 tiks iev\u0113rotas nelatvie\u0161u ties\u012bbas, to cilv\u0113ku ties\u012bbas, kuri atbrauca uz republiku p\u0113c 1940. gada. LTF laikraksts \u00abAtmoda\u00bb tika izdots ne tikai latvie\u0161u, bet ar\u012b krievu valod\u0101. 1989. gad\u0101 \u00abAtmodas\u00bb redaktore Elita Veidemane, m\u0113\u0123inot atsp\u0113kot pie\u0146\u0113mumu, ka neatkar\u012bgaj\u0101 Latvij\u0101 tiks ierobe\u017eotas to cilv\u0113ku ties\u012bbas, kuri \u0161eit iece\u013coja p\u0113c 1940. gada, rakst\u012bja, ka \u0161ie Interfrontes ideologa cien\u012bgie spriedel\u0113jumi sak\u016bda tautas vienu pret otru. Vi\u0146aspr\u0101t, tas ir piln\u012bgs absurds, kas var\u0113ja ien\u0101kt pr\u0101t\u0101 vien\u012bgi padomju sist\u0113mas apolo\u0123\u0113tiem.<\/p>\n
1989. gada ruden\u012b LTF otraj\u0101 kongres\u0101 tika apstiprin\u0101ta LTF programma. Taj\u0101 attiec\u012bb\u0101 par pilson\u012bbas probl\u0113mu rakst\u012bts: \u00abLTF ir par to, lai Latvijas pilson\u012bba tiktu pie\u0161\u0137irta visiem Latvijas past\u0101v\u012bgajiem iedz\u012bvot\u0101jiem, kuri paudu\u0161i v\u0113lmi to ieg\u016bt un saist\u012bju\u0161i savu likteni ar Latvijas valsti\u00bb. 1990. gada pirmaj\u0101 ceturksn\u012b pie\u0146emtaj\u0101 LTF priek\u0161v\u0113l\u0113\u0161anu programm\u0101 tika deklar\u0113tas ties\u012bbas \u00ab…ieg\u016bt izgl\u012bt\u012bbu dzimtaj\u0101 valod\u0101\u00bb. Protams, viss tas ietekm\u0113ja daudzu Latvijas krievu poz\u012bciju balsojot v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s.<\/p>\n
1991. gada janv\u0101r\u012b Latvija nok\u013cuva sare\u017e\u0123\u012btaj\u0101 situ\u0101cij\u0101. LR vad\u012bbai un neatkar\u012bbas piekrit\u0113jiem atbalstu sniedza Krievijas vad\u012bt\u0101ji. 1991. gada janv\u0101r\u012b, kad st\u0101voklis Latvij\u0101 bija visai saspringts, Krievijas un Latvijas vad\u012bt\u0101ji B. Je\u013ccins un A. Gorbunovs savu valstu parlamentu v\u0101rd\u0101 parakst\u012bja l\u012bgumu par starpvalstu attiec\u012bbu pamatiem. \u0160is l\u012bgums nostiprin\u0101ja Latvijas vad\u012bbas un LTF poz\u012bcijas. Tostarp, l\u012bgums paredz\u0113ja pilson\u012bbas nulles variantu gan Krievij\u0101, gan Latvij\u0101.<\/p>\n
1991. gada 3. mart\u0101 p\u0113c Latvijas varas p\u0101rst\u0101vju iniciat\u012bvas tika r\u012bkota vislatvijas aptauja (p\u0113c savas b\u016bt\u012bbas, referendums). Piedaloties taj\u0101, republikas iedz\u012bvot\u0101jiem bija j\u0101atbild uz jaut\u0101jumu, vai vi\u0146i ir par Latvijas neatkar\u012bbu. Saska\u0146\u0101 ar ofici\u0101lajiem datiem, aptauj\u0101 piedal\u012bj\u0101s 87,5 procenti pilngad\u012bgo Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju, par republikas neatkar\u012bbu izteic\u0101s 73,8 procenti no balsot\u0101ju skaita. T\u0101 bija p\u0113d\u0113j\u0101 reize, kad balssties\u012bbas bija ar\u012b visiem Latvijas past\u0101v\u012bgajiem iedz\u012bvot\u0101jiem.<\/p>\n
Vald\u012bbai un parlamenta vair\u0101kumam v\u0113lamais rezult\u0101ts tika sasniegts, neskatoties uz krasu cenu paaugstin\u0101\u0161anos un dz\u012bves l\u012bme\u0146a pazemin\u0101\u0161anos. Neap\u0161aub\u0101mi, balso\u0161anas rezult\u0101tus ietekm\u0113ja LTF sol\u012bjumi pie\u0146emt pilson\u012bbas nulles variantu un garant\u0113t izgl\u012bt\u012bbu dzimtaj\u0101 valod\u0101. Krievu kopienas noz\u012bm\u012bg\u0101 da\u013ca demonstr\u0113ja gatav\u012bbu iet uz kompromisiem.<\/p>\n
Gandr\u012bz uzreiz p\u0113c LR neatkar\u012bbas atjauno\u0161anas, pret\u0113ji LTF iepriek\u0161\u0113jiem sol\u012bjumiem, Latvijas iedz\u012bvot\u0101ji tika sadal\u012bti pilso\u0146os un nepilso\u0146os: jau 1991. gada 15. oktobr\u012b Augst\u0101k\u0101 Padome pie\u0146ema l\u0113mumu \u00abPar Latvijas Republikas pilso\u0146u ties\u012bbu atjauno\u0161anu un naturaliz\u0101cijas pamatnoteikumiem\u00bb, saska\u0146\u0101 ar kuru Latvijas pilson\u012bba tika pie\u0161\u0137irta tikai aptuveni 2\/3 valsts iedz\u012bvot\u0101ju (pirmskara Latvijas Republikas pilso\u0146iem un vi\u0146u p\u0113cn\u0101c\u0113jiem). 1991. gada 15. oktobra l\u0113mums ne tikai paredz\u0113ja sadal\u012bt iedz\u012bvot\u0101jus \u201e\u0161\u0137ir\u0101s\u201d, bet ar\u012b noteica naturaliz\u0101cijas principus (visai liber\u0101lus sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar pa\u0161reiz\u0113jiem). Tom\u0113r jaun\u0101s politisk\u0101s elites v\u0113lme saglab\u0101t sadal\u012bjumu pilso\u0146os un nepilso\u0146os p\u0113c iesp\u0113jas ilg\u0101k noveda pie t\u0101, ka Augst\u0101k\u0101s Padomes darb\u012bbas laik\u0101 naturaliz\u0101cijas process t\u0101 ar\u012b netika uzs\u0101kts. Bet iesp\u0113jas kaut vai m\u0113\u0123in\u0101t sa\u0146emt pilson\u012bbu lai ar\u012b ne visiem, bet liel\u0101kajai da\u013cai nepilso\u0146u rad\u0101s tikai 1999. gad\u0101.<\/p>\n
Piez\u012bm\u0113sim, ka toreiz, kad 1991. gada 15. oktobr\u012b Augst\u0101k\u0101s Padomes deput\u0101ti at\u0146\u0113ma balssties\u012bbas apm\u0113ram vienai tre\u0161da\u013cai v\u0113l\u0113t\u0101ju, tad tautas viedokli, p\u0113c b\u016bt\u012bbas, neviens t\u0101 ar\u012b necent\u0101s izdibin\u0101t. T\u0101d\u0113\u013c pras\u012bbas r\u012bkot referendumu par t\u0113mu, vai Latvijas pilso\u0146i v\u0113las iedz\u012bvot\u0101ju dal\u012b\u0161anu \u0161\u0137ir\u0101s (kam ir da\u017e\u0101das pasu kr\u0101sas) ir piln\u012bgi juridiski pamatotas. Un \u0161\u0101 raksta autori atbalsta kust\u012bbu \u00abPar vienl\u012bdz\u012bg\u0101m ties\u012bb\u0101m\u00bb, kura organiz\u0113ja notari\u0101li apstiprin\u0101tu Latvijas pilso\u0146u parakstu v\u0101k\u0161anu par referenduma r\u012bko\u0161anu jaut\u0101jum\u0101 par pilson\u012bbas pie\u0161\u0137ir\u0161anu visiem tiem nepilso\u0146iem, kuri to v\u0113las. Atbalsta ar\u012b t\u0101d\u0113\u013c, ka m\u016bsu valsts iedz\u012bvot\u0101ju skaits strauji sar\u016bk. Der\u0113tu piemin\u0113t ar\u012b \u0161\u0101du anekdoti: Luksemburg\u0101 ce\u013cu policists apst\u0101dina k\u0101du latvieti un s\u0101k tam ieskaidrot: \u00abNezinu, k\u0101 j\u016bsu valst\u012b, bet pie mums cilv\u0113ku ir maz, mums ir d\u0101rgs katrs cilv\u0113ks, t\u0101d\u0113\u013c, l\u016bdzu, vair\u0101k gan \u0101trumu nep\u0101rsniedziet, cit\u0101di var gad\u012bties, ka k\u0101du nejau\u0161i sabrauksiet\u00bb. T\u0101 patlaban, kad neredz\u0113ti strauji sar\u016bk iedz\u012bvot\u0101ju skaits, k\u013c\u016bst ac\u012bmredzams, ka Latvijas Republikai b\u016btu j\u0101v\u0113rt\u0113 katrs t\u0101s iedz\u012bvot\u0101js. Tas noz\u012bm\u0113, ka pilso\u0146u ties\u012bbas j\u0101pie\u0161\u0137ir visiem.<\/p>\n
*E.Veidemane \/\/ Atmoda, 1989. gada 4. septembr\u012b<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
Patlaban Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju sadal\u012bjuma \u0161\u0137ir\u0101s piekrit\u0113ji ska\u013ci b\u013cauj: nek\u0101da pilson\u012bbas nulles varianta nevar b\u016bt! Bet pirms LR neatkar\u012bbas atjauno\u0161anas jaun\u0101s politisk\u0101s elites p\u0101rst\u0101vji pielika ne mazums p\u016b\u013cu censdamies pier\u0101d\u012bt: nek\u0101du ties\u012bbu ierobe\u017eojumu neb\u016bs, n\u0101kamie ierobe\u017eojumi ir m\u012bts, ar kuru krievus iebaida rieb\u012bgie \u0161ovinisti, neatkar\u012bbas pretinieki. 1988. gada 8. oktobr\u012b tika dibin\u0101ta Latvijas Tautas fronte k\u0101 […]<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":675,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[88],"tags":[],"aioseo_notices":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/674"}],"collection":[{"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=674"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/674\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":1395,"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/674\/revisions\/1395"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/675"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=674"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=674"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=674"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}