{"id":695,"date":"2008-04-25T00:00:00","date_gmt":"2008-04-24T21:00:00","guid":{"rendered":"http:\/\/rusojuz.lv\/lv\/25-04-2008-vladimirs-buzajevs-cik-zinatnieku-ir-nepieciesams-latvijai\/"},"modified":"2019-03-22T20:24:08","modified_gmt":"2019-03-22T18:24:08","slug":"vladimirs-buzajevs-cik-zinatnieku-ir-nepieciesams-latvijai","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/vladimirs-buzajevs-cik-zinatnieku-ir-nepieciesams-latvijai\/","title":{"rendered":"Vladimirs Buzajevs: Cik zin\u0101tnieku ir nepiecie\u0161ams Latvijai?"},"content":{"rendered":"<p>Uzreiz pateik\u0161u: Latvijas zin\u0101tnei nav \u012bpa\u0161i paveicies. T\u0101 att\u012bst\u012bj\u0101s galvenok\u0101rt taj\u0101 laik\u0101, kad R\u012bga, kura devusi visai pasaulei paz\u012bstamus zin\u0101tniekus Keldi\u0161u un Canderu, r\u016bpniecisk\u0101s att\u012bst\u012bbas zi\u0146\u0101 ie\u0146\u0113ma tre\u0161o vietu lielaj\u0101 ziedo\u0161\u0101 Imp\u0113rij\u0101. Starp citu, Latvija ieguva savu Zin\u0101t\u0146u akad\u0113miju visai z\u012bm\u012bgaj\u0101 1946. gad\u0101. <\/p>\n<p>L\u012bdz br\u012bdim, kad es par\u0101d\u012bjos pasaul\u0113, zin\u0101tnisko darbinieku skaits Latvij\u0101 sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 1940. gadu divk\u0101r\u0161oj\u0101s: 2184 zin\u0101tnieki 1950. gad\u0101 pret 1128 1940. gad\u0101. Savuk\u0101rt 1982. gad\u0101 zin\u0101tnisko darbinieku skaits sasniedza \u0161odien neiedom\u0101jamu lielumu &#8211; 13273 cilv\u0113ki, un starp tiem biju ar\u012b es. Tas ir p\u0113d\u0113jais periods, kas nor\u0101d\u012bts m\u0101jas arh\u012bv\u0101 eso\u0161aj\u0101 enciklop\u0113dij\u0101 \u201cPadomju Latvija\u201d. <\/p>\n<p>Asign\u0113jumus zin\u0101tnei t\u0101laj\u0101 Hru\u0161\u010dova sol\u012bt\u0101 komunisma 1980. gad\u0101 p\u0101rgudr\u0101s soci\u0101lisma politekonomijas ietvaros uzzin\u0101t ir \u013coti gr\u016bti. Enciklop\u0113dij\u0101 \u201ePadomju Latvija\u201d lapas garum\u0101 tiek skaidrots j\u0113dziens \u201eatsevi\u0161\u0137\u0101s padomju republikas bud\u017eets\u201d. Visticam\u0101kie man \u0161\u0137iet sekojo\u0161i cipari: iek\u0161zemes kopprodukts &#8211; 9,4 miljardi rub\u013cu, bud\u017eets &#8211; 1,74 miljardi, t\u0113ri\u0146i zin\u0101tnei &#8211; 97,4 miljoni rub\u013cu jeb 1,04% no iek\u0161zemes kopprodukta (IKP). \u0145emot v\u0113r\u0101 to, ka Latvij\u0101 darboj\u0101s ar\u012b da\u017e\u0101du nozaru zin\u0101tniski p\u0113tnieciskie instit\u016bti, kas sa\u0146\u0113ma finans\u0113jumu no daudz bag\u0101t\u0101ka avota, \u0161o ciparu dro\u0161i var tr\u012bsk\u0101r\u0161ot.<\/p>\n<p> Jaun\u0101s t\u016bksto\u0161gades s\u0101kum\u0101 situ\u0101cija ir radik\u0101li main\u012bjusies. Piem\u0113ram, 2003. gad\u0101 IKP sast\u0101d\u012bja 5,7 miljardi latu, valsts bud\u017eeta t\u0113ri\u0146i &#8211; 1,8 miljardi latu, zin\u0101tnei pie\u0161\u0137irti 11,2 miljoni latu vai 0,2 % no IKP. Eirostatistikas tabula (Valsts a\u0123ent\u016bra LETA, 31.03.2005) par\u0101da Latvijai daudz labv\u0113l\u012bg\u0101kus datus (dro\u0161i vien tiek \u0146emti v\u0113r\u0101 person\u012bgie asign\u0113jumi un zin\u0101tnisk\u0101s aparat\u016bras ieg\u0101de augstskolas vajadz\u012bb\u0101m). T\u0113ri\u0146i \u201czin\u0101tnei un p\u0113tnieciskajam darbam\u201d 1998. gad\u0101 sast\u0101d\u012bja 0,4% no IKP, 2000. gad\u0101 &#8211; 0,5% no IKP, savuk\u0101rt 2003. gad\u0101 tas bija 0,38% no IKP jeb 22 miljonu latu. Neuz\u0146emos noteikt zin\u0101tniski pamatotu m\u016bsdienu lata kursu attiec\u012bb\u0101 pret t\u0101 laika rubli, ta\u010du labi zinu, ka taj\u0101 laik\u0101 par rubli es var\u0113ju bez probl\u0113m\u0101m papusdienot manai laboratorijai blakus eso\u0161aj\u0101 \u0113dn\u012bc\u0101.<\/p>\n<p>Eirostatistikas tabula par\u0101da, ka attiec\u012bb\u0101 uz t\u0113ri\u0146iem zin\u0101tnei m\u0113s draudz\u012bgi dal\u0101m p\u0113d\u0113jo vietu ar Vidusj\u016bras saulaino Kipru. Sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar kaimi\u0146iem kop\u0113j\u0101 izdevumu summa zin\u0101tnei ir pusotras reizes maz\u0101ka nek\u0101 Lietuv\u0101 un divreiz maz\u0101ka nek\u0101 Igaunij\u0101. Zin\u0101tnes asign\u0101cija pie mums kopum\u0101 sast\u0101da tikai piekto da\u013cu no ES valstu vid\u0113j\u0101 l\u012bme\u0146a, t.i., 1,93% no IKP.<\/p>\n<p>J\u0101saka, ka zin\u0101tnieki sp\u012bt\u012bgi nev\u0113l\u0113j\u0101s saprast vald\u012bbas caursp\u012bd\u012bgos m\u0101jienus \u201cpamekl\u0113t sev citu nodarbo\u0161anos\u201d. 1993. gad\u0101 saska\u0146\u0101 ar statistiskajiem datiem vi\u0146u skaits v\u0113l bija 5067 cilv\u0113ki, 1998. gad\u0101 &#8211; 3753. Savuk\u0101rt 2003. gad\u0101 tas palielin\u0101j\u0101s l\u012bdz 5513. J\u0101atz\u012bst, ka par\u0101d\u012bj\u0101s jauna zin\u0101tnieku-amatieru kasta. T\u0101s p\u0101rst\u0101vji nodarboj\u0101s ar zin\u0101tni uz nepilnu slodzi un peln\u012bja iztikai galvenok\u0101rt cit\u0101 viet\u0101. Latvij\u0101 1993. gad\u0101 \u0161\u0101du zin\u0101tnieku skaits sast\u0101d\u012bja 42% no zin\u0101tnisko p\u0113tnieku skaita, savuk\u0101rt 2003. gad\u0101 &#8211; jau 70%. Absol\u016bto profesion\u0101\u013cu starp zin\u0101tniekiem bija tikai 1620 cilv\u0113ku, un tas skaits ir \u013coti tuvs 1940. gada l\u012bmenim.<\/p>\n<p>T\u0101da m\u016bsu dz\u012bve pamaz\u0101m turpin\u0101tos, ja ES ier\u0113d\u0146i neiedom\u0101tos sal\u012bdzin\u0101t savu un visb\u012bstam\u0101ko konkurentu ieguld\u012bjumus zin\u0101tn\u0113. Piem\u0113ram, ASV taj\u0101 pat 2003. gad\u0101 asign\u0113jumi zin\u0101tn\u0113 sast\u0101d\u012bja 2,8%, savuk\u0101rt Jap\u0101n\u0101 3,1% no IKP. K\u0101 atbilde uz \u0161o faktu tika izstr\u0101d\u0101ta t\u0101 saucam\u0101 Lisabonas strat\u0113\u0123ija, kas paredz\u0113ja vis\u0101m ES valst\u012bm s\u0101kot no 2010. gada t\u0113r\u0113t zin\u0101tnei ne maz\u0101k k\u0101 3% no IKP.<\/p>\n<p>Rezult\u0101t\u0101 Saeima, neskatoties uz akt\u012bvu Finan\u0161u ministrijas preto\u0161anos, 2005. gad\u0101 tom\u0113r veica groz\u012bjumus , kur tagad teikts, ka katru gadu bud\u017eeta asign\u0113jumi zin\u0101tnei pieaugs par 0,15%, kam\u0113r tie nesasniegs 1% no IKP. Lisabonas krit\u0113riju izpildei nepiecie\u0161amos atliku\u0161os l\u012bdzek\u013cus pl\u0101nots sav\u0101kt no komercdarb\u012bbas, kas 2003. gad\u0101 sedza tikai 1\/5 da\u013cu no kop\u0113jiem t\u0113ri\u0146iem zin\u0101tniskajai darb\u012bbai. ES valst\u012bs kopum\u0101, biznesme\u0146iem \u0161\u012b ieguld\u012bjuma da\u013ca vid\u0113ji sast\u0101da 56%.<\/p>\n<p>Frakcija PCTVL iesniedza Saeim\u0101 k\u0101du re\u0101listisk\u0101ku priek\u0161likumu &#8211; katru gadu palielin\u0101t asign\u0113jumus zin\u0101tnei par 0,25% l\u012bdz tie sasniegs 1,5% no IKP. Ta\u010du \u0161is priek\u0161likums tika noraid\u012bts. Patreiz\u0113j\u0101 situ\u0101cija r\u0101da, ka tas var\u0113tu tikt pie\u0146emts tikai k\u0101d\u0101 no diviem iesp\u0113jamiem variantiem: vai nu ES ier\u0113d\u0146i atkal \u201eizgriez\u012bs mums rokas\u201d, vai nu bud\u017eets tiks sadal\u012bts piedaloties ministriem no PCTVL.<\/p>\n<p>,<\/p>\n<p>LR Saeimas deput\u0101ts, <\/p>\n<p>biju\u0161\u0101s PSRS tehnisko zin\u0101t\u0146u kandid\u0101ts,<\/p>\n<p>J\u016bras \u0123eolo\u0123ijas zin\u0101tniski p\u0113tniecisk\u0101 instit\u016bta biju\u0161ais galvenais zin\u0101tniskais l\u012bdzstr\u0101dnieks<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Uzreiz pateik\u0161u: Latvijas zin\u0101tnei nav \u012bpa\u0161i paveicies. T\u0101 att\u012bst\u012bj\u0101s galvenok\u0101rt taj\u0101 laik\u0101, kad R\u012bga, kura devusi visai pasaulei paz\u012bstamus zin\u0101tniekus Keldi\u0161u un Canderu, r\u016bpniecisk\u0101s att\u012bst\u012bbas zi\u0146\u0101 ie\u0146\u0113ma tre\u0161o vietu lielaj\u0101 ziedo\u0161\u0101 Imp\u0113rij\u0101. Starp citu, Latvija ieguva savu Zin\u0101t\u0146u akad\u0113miju visai z\u012bm\u012bgaj\u0101 1946. gad\u0101. L\u012bdz br\u012bdim, kad es par\u0101d\u012bjos pasaul\u0113, zin\u0101tnisko darbinieku skaits Latvij\u0101 sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[88],"tags":[],"aioseo_notices":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/695"}],"collection":[{"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=695"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/695\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":1406,"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/695\/revisions\/1406"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=695"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=695"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=695"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}