Uz v\u0113sturisko un etnisko …<\/p>\n
Satversmes Tiesas spriedums \u201cIzgl\u012bt\u012bbas reformas\u201d liet\u0101, kas tika pasludin\u0101ts nelaim\u012bg\u0101k\u0101 dien\u0101 – piektdien, 13. maij\u0101, gandr\u012bz nevienam par p\u0101rsteigumu nek\u013cuva. Vair\u0101k p\u0101rsteidza motiv\u0101cija. \u012apa\u0161u apbr\u012bnu pelna jau pirmais \u0161\u0101 sprieduma punkts, kas s\u0101kas ar fr\u0101zi : \u201cvisupirms j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 tas, ka \u0161o lietu nevar izskat\u012bt atrauti no padomju okup\u0101cijas rezult\u0101t\u0101 izveidoju\u0161\u0101s sare\u017e\u0123\u012bt\u0101s etnodemogr\u0101fisk\u0101s situ\u0101cijas ..[un] m\u0113r\u0137tiec\u012bgi \u012bsteno[ta] genoc\u012bd[a] pret Latvijas tautu… Rezult\u0101t\u0101 samazin\u0101j\u0101s latvie\u0161u, bet b\u016btiski pieauga cittautie\u0161u .. skaits ..[un] … tika izveidots uz segreg\u0101cijas principu balst\u012bts … atsevi\u0161\u0137s paral\u0113ls \u201ekrievvalod\u012bgo\u201d skolu t\u012bkls\u201d.<\/p>\n
Satversmes tiesas spriedums eleganti saskan ar to daudzveid\u012bgo deklar\u0101ciju \u201cPar okup\u0101cij\u0101m\u201d s\u0113riju, kuras sinhroni pie\u0146\u0113ma Baltijas Asambleja, LR Saeima, Eiropas Parlaments un ASV Sen\u0101ts. \u0145emot v\u0113r\u0101 to apst\u0101kli, ka mums tom\u0113r nav lemts dz\u012bvot blakus amerik\u0101\u0146iem, es cit\u0113\u0161u t\u0101 teikt viet\u0113jo produktu, pie tam \u0161ie cit\u0101ti galvenok\u0101rt attiecas nevis uz Krieviju, bet uz Latvijas krievvalod\u012bgajiem iedz\u012bvot\u0101jiem. <\/p>\n
Noziedz\u012bgais PSRS re\u017e\u012bms ne tikai \u201csagr\u0101va t\u0101s valstisko iek\u0101rtu, slepkavoja, sp\u012bdzin\u0101ja un deport\u0113ja simtiem t\u016bksto\u0161u {Latvijas} iedz\u012bvot\u0101ju ..[bet ar\u012b] … cent\u0101s sagraut un p\u0101rkrievot Latvijas nacion\u0101lo kult\u016bru, ies\u016btot Latvij\u0101 simtiem t\u016bksto\u0161u PSRS iedz\u012bvot\u0101ju\u201d. T\u0101d\u0101 veid\u0101 vien\u0101 rindi\u0146\u0101 mani un daudzus citus cittautie\u0161us piel\u012bdzin\u0101ja NKVD darbiniekiem. Mani gan tas \u012bpa\u0161i neapvaino, jo es ta\u010du re\u0101li \u201ccentos sagraut\u201d, iece\u013codams R\u012bg\u0101 pusotra m\u0113ne\u0161a vecum\u0101 kop\u0101 ar saviem vec\u0101kiem – jauniem speci\u0101listiem, kurus nos\u016bt\u012bja atjaunot R\u012bgas Vagonu r\u016bpn\u012bcu. Toties mani tr\u012bs b\u0113rni, kuri pirmo reizi ieraudz\u012bja Latviju no dzemd\u012bbu nama loga net\u0101lu no Mat\u012bsa tirgus, domu par savu par\u0101d\u012b\u0161anos pasaul\u0113 ar \u013caunpr\u0101t\u012bgu m\u0113r\u0137i, uztver ar sa\u0161utumu. <\/p>\n
LR Saeimas Deklar\u0101cija paredz ar\u012b to, ko b\u016btu j\u0101dara ar \u0161iem \u201csimtiem t\u016bksto\u0161iem\u201d. Proti, \u201cnosl\u0113gt starp Latvijas Republiku un Krievijas Feder\u0101ciju speci\u0101lu nol\u012bgumu, kas noteiktu savstarp\u0113j\u0101s saist\u012bbas materi\u0101lo izdevumu seg\u0161an\u0101, k\u0101 ar\u012b pal\u012bdz\u012bbas snieg\u0161an\u0101 p\u0101rce\u013cot\u0101jiem, t\u0101pat ar\u012b vi\u0146u \u0123imen\u0113m, kas p\u0101rce\u013cas uz savu v\u0113sturisko vai etnisko dzimteni\u201d \u0160eit neb\u016bt neiet runa par milit\u0101rperson\u0101m (kuri Deklar\u0101cij\u0101 tiek min\u0113ti atsevi\u0161\u0137i), bet par VISIEM.<\/p>\n
Turkl\u0101t par \u201cp\u0101rce\u013cot\u0101jiem\u201d s\u0101ka run\u0101t apm\u0113ram desmit gadus p\u0113c tam, kad emigr\u0101cija faktiski izbeidz\u0101s. Un tie\u0161i tr\u012bs m\u0113ne\u0161us p\u0113c tam, kad Saeima, neskatoties uz m\u016bsu protestiem, izsv\u012btroja no Repatri\u0101cijas likuma normu, kura pie\u0161\u0137\u012bra \u0161\u0101diem izce\u013cot\u0101jiem pabalstus no Latvijas bud\u017eeta. <\/p>\n
Deklar\u0101cijas apsprie\u0161anas gait\u0101 no Saeimas trib\u012bnes kol\u0113\u0123i mums paskaidroja, ka v\u0101rdu salikumu \u201cspeci\u0101ls nol\u012bgums\u201d b\u016btu j\u0101izprot, k\u0101 kaut ko analo\u0123isku tai vieno\u0161an\u0101s par VISU Baltijas v\u0101cie\u0161u vienlaic\u012bgu un piln\u012bgu repatri\u0101ciju, kura bija nosl\u0113gta starp V\u0101ciju un PSRS un V\u0101ciju un Latviju uz Molotova-Ribentropa pakta pamata.<\/p>\n
Var dro\u0161i secin\u0101t, ka viss notieko\u0161ais satur sev\u012b zin\u0101m\u0101s paz\u012bmes, kas liecina par atteik\u0161anos no pasludin\u0101t\u0101s \u201csabiedr\u012bbas integr\u0101cijas\u201d politikas un atgrie\u0161anos pie 90.-to gadu s\u0101kum\u0101 piekopt\u0101s \u201ccittautie\u0161u izstum\u0161anas\u201d politikas. Par patlaban jau piemirsto \u201cizstum\u0161anas\u201d politiku, kas p\u0113c savas ietekmes uz demogr\u0101fisko situ\u0101ciju visai l\u012bdzin\u0101s b\u0113d\u012bgi slavenam PAKTAM, es ar\u012b gribu teikt p\u0101ris v\u0101rdu.<\/p>\n
K\u0101ds tam sakars ar Endzi\u0146u ?<\/p>\n
Satversmes Tiesas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js Endzi\u0146a kungs ir ekstra klases jurists, kur\u0161 bie\u017ei uzdro\u0161in\u0101j\u0101s pasludin\u0101t spriedumus, kas bija pretrun\u0101 ar Saeimas un vald\u012bbas gribu. \u0160\u0101da uzved\u012bba ir visai netipiska biju\u0161ajam LU kompartijas organiz\u0101cijas vad\u012bt\u0101jam. Tom\u0113r vi\u0146am gad\u012bj\u0101s parakst\u012bt ar\u012b daudz apkaunojo\u0161\u0101kus dokumentus k\u0101 spriedums liet\u0101 pa \u201cIzgl\u012bt\u012bbas reformu\u201d.<\/p>\n
\u0160eit gan neiet runa par liekul\u012bgo [attiec\u012bb\u0101 pret neizpild\u012btiem sol\u012bjumiem cittautie\u0161iem] Deklar\u0101ciju \u201cPar Latvijas Republikas neatkar\u012bbas atjauno\u0161anu\u201d, kuras piecpadsmit gadu jubileju m\u0113s visai kaism\u012bgi nosvin\u0113j\u0101m 4. maij\u0101. \u0160eit iet runa par daudz paties\u0101ku dokumentu \u2013 1991. gada 15. oktobra LR Augst\u0101k\u0101s Padomes l\u0113mumu \u201cPar Latvijas Republikas pilso\u0146u ties\u012bbu atjauno\u0161anu un naturaliz\u0101cijas pamatnoteikumiem\u201d. Endzi\u0146a kungs to parakst\u012bja Augst\u0101k\u0101s Padomes sekret\u0101ra viet\u0101. Starp citu, no \u0161\u0101 dokumenta vi\u0146\u0161 ar\u012b aiz\u0146\u0113m\u0101s 2005. gada 13. maij\u0101 pasludin\u0101t\u0101 sprieduma preambulas elementus.<\/p>\n
Tie\u0161i \u0161is augst\u0101kmin\u0113tais L\u0113mums sadal\u012bja Augst\u0101k\u0101s Padomes v\u0113l\u0113t\u0101jus pilso\u0146os un nepilso\u0146os, un tie\u0161i taj\u0101 bija izsludin\u0101ts par it k\u0101 nevain\u012bgo (no pirm\u0101 acu uzmetiena) proced\u016bru \u2013 visp\u0101r\u0113jo iedz\u012bvot\u0101ju re\u0123istr\u0101ciju. <\/p>\n
Kas no t\u0101 visa san\u0101ca, var nov\u0113rt\u0113t, savstarp\u0113ji sal\u012bdzinot abas okup\u0101cijas un t\u0101m sekojo\u0161o \u201cdemokratiz\u0101ciju\u201d.<\/p>\n
Pla\u0161i paz\u012bstamaj\u0101 gr\u0101mat\u0101, kuru Vaira V\u012b\u0137e-Freiberga uzd\u0101vin\u0101ja Putina kungam, pirm\u0101s okup\u0101cijas rezult\u0101ti tiek nov\u0113rt\u0113ti visai pietic\u012bgi. T\u0101, 250. lappus\u0113 ir nor\u0101d\u012bts, ka tika nogalin\u0101ti 80-100 t\u016bksto\u0161i Latvijas civiliedz\u012bvot\u0101ji, tai skait\u0101 ar\u012b ebreji. Padomju historiogr\u0101fij\u0101 min\u0113ti 600 t\u016bksto\u0161i upuri civiliedz\u012bvot\u0101ju un padomju karag\u016bstek\u0146u vid\u016b. Bet \u0161aj\u0101 skait\u0101 tika iek\u013cauti ar\u012b simtiem t\u016bksto\u0161u civiliedz\u012bvot\u0101ju, kuri tika ievesti izn\u012bcin\u0101\u0161anai Latvij\u0101 no visas Eiropas. Politiskais klimats Latvij\u0101 bija tam piem\u0113rots. <\/p>\n
Demogr\u0101fisk\u0101 statistika konstat\u0113, ka uzreiz p\u0113c kara Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju skaits samazin\u0101j\u0101s par 20 % vai ar\u012b par 400 t\u016bksto\u0161iem cilv\u0113ku. Tas ir k\u0101 minimums 100 t\u016bksto\u0161i nogalin\u0101to civilpersonu un da\u017ei desmiti t\u016bksto\u0161i kauj\u0101s kritu\u0161o ab\u0101s frontes pus\u0113s. P\u0101r\u0113jie \u2013 vai nu izs\u016bt\u012btie uz V\u0101ciju spaidu darbos, vai ar\u012b br\u012bvpr\u0101t\u012bgi aizce\u013coju\u0161ie vai aizdz\u012btie kop\u0101 ar fa\u0161istu karasp\u0113ku atk\u0101p\u0161an\u0101s gait\u0101. Turkl\u0101t tikai tie, kuri neatgriez\u0101s. <\/p>\n
Tan\u012b pa\u0161\u0101 \u201cprezidentes gr\u0101mat\u0101\u201d 304.-305. lpp. ir min\u0113ti 140-190 t\u016bksto\u0161i politiski repres\u0113tie \u2013 p\u0101rsvar\u0101 izs\u016bt\u012btie. Vi\u0146u vid\u016b nogalin\u0101to, cietumos un trimd\u0101 nomiru\u0161o skaits sv\u0101rst\u0101s no 10 l\u012bdz 20 procentiem. Politiski repres\u0113to personu vid\u016b bija ar\u012b tie, kas br\u012bvpr\u0101t\u012bgi iest\u0101j\u0101s Hitlera armij\u0101 vai ar\u012b tika mobiliz\u0113ti piespiedu k\u0101rt\u0101. Pavisam tika mobiliz\u0113ti 110 t\u016bksto\u0161i, tai skait\u0101 52 t\u016bksto\u0161i \u201cbr\u012bvpr\u0101t\u012bgaj\u0101\u201d SS le\u0123ion\u0101 (258. lpp.).<\/p>\n
Saska\u0146\u0101 ar ofici\u0101lo versiju, \u201cokup\u0101cija\u201d turpin\u0101j\u0101s l\u012bdz pat 1990. gadam! Gr\u0101matas autori gan nesl\u0113pj, ka kop\u0161 1954. gada arest\u0113to skaits krasi samazin\u0101j\u0101s un \u201cnep\u0101rsniedza da\u017eus desmitus gad\u0101\u201d.<\/p>\n
Kas attiecas uz demogr\u0101fisko statistiku, tad t\u0101 p\u0113d\u0113jos \u010detrdesmit \u201cokup\u0101cijas\u201d gados fiks\u0113 iedz\u012bvot\u0101ju pieaugumu par 600 t\u016bksto\u0161iem cilv\u0113ku. Bez \u0161aub\u0101m, demogr\u0101fisk\u0101 pieauguma m\u0113r\u0137is bija \u201csagraut un p\u0101rkrievot\u201d. Tiesa, NEVIENS no arh\u012bvu dokumentiem neliecina par \u0161\u0101da m\u0113r\u0137a past\u0101v\u0113\u0161anu. Starp citu, \u0161o 600 t\u016bksto\u0161u vid\u016b bija ar\u012b 100 t\u016bksto\u0161i latvie\u0161u, kuru pieaugums kalpo par ilustr\u0101ciju \u201cm\u0113r\u0137tiec\u012bgi \u012bstenotam genoc\u012bdam\u201d. L\u016bk, tad \u0161\u012b \u201cdrausm\u012bg\u0101 migrantu piepl\u016bduma\u201d rezult\u0101t\u0101 1989. gad\u0101 republikas iedz\u012bvot\u0101ju skaits palielin\u0101j\u0101s par 8 procentiem , sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 1914. gadu. Tiesa gan, latvie\u0161u \u012bpatsvars iedz\u012bvot\u0101ju vid\u016b samazin\u0101j\u0101s: no 56 % 1914. gad\u0101 [v\u0113rt\u0113jums] l\u012bdz 52 % 1989. gad\u0101. <\/p>\n
Las\u012bt\u0101js pats var atrast \u201cm\u0113r\u0137tiec\u012bgus\u201d melus gan cit\u0101tos no Satversmes Tiesas sprieduma, gan cit\u0101tos no Deklar\u0101cijas, un vadoties no tiem, nov\u0113rt\u0113t necit\u0113t\u0101s dokumentu da\u013cas saturu. <\/p>\n
Vienl\u012bdz katram ir iesp\u0113ja sal\u012bdzin\u0101t vienu \u201ctotalit\u0101ro\u201d re\u017e\u012bmu ar otru un patst\u0101v\u012bgi izlemt, vai tiem politi\u0137iem, kuri vien\u0101di nov\u0113rt\u0113 abus re\u017e\u012bmus, piem\u012bt sirdsapzi\u0146a. <\/p>\n
No 1989. l\u012bdz 2005. gadam valsts iedz\u012bvot\u0101ju skaits samazin\u0101j\u0101s par 378 t\u016bksto\u0161iem cilv\u0113ku. Tas \u013coti l\u012bdzin\u0101s tam zudumam, kas rad\u0101s hitlerisk\u0101s okup\u0101cijas rezult\u0101t\u0101. Etnisko latvie\u0161u k\u013cuva par 40 t\u016bksto\u0161iem maz\u0101k. \u0145emot v\u0113r\u0101 ar\u012b to apst\u0101kli, ka \u201cokupantu\u201d laikos pamatn\u0101cijas pieaugums sast\u0101d\u012bja 2 500 cilv\u0113ku gad\u0101, der\u0113tu pievienot \u0161im skaitlim v\u0113l 2 500 x 15 = 37 500 to latvie\u0161u, kuri var\u0113tu n\u0101kt pasaul\u0113 vai izdz\u012bvot citos v\u0113sturiskajos apst\u0101k\u013cos. Summ\u0101 pamatn\u0101cijas zaud\u0113jumus var sal\u012bdzin\u0101t ar to 80 t\u016bksto\u0161u Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju boj\u0101eju, kurus noslakt\u0113ja nacisti, kaut gan liel\u0101k\u0101 da\u013c\u0101 no tiem bija ebreji. <\/p>\n
T\u0101d\u0113\u013c, ja sal\u012bdzin\u0101t visus tr\u012bs re\u017e\u012bmus, tad Endzi\u0146a kunga vieta b\u016bs tuv\u0101k Ribentropam, nek\u0101 Molotovam. <\/p>\n
Tiesa gan, bija pielietotas sav\u0101d\u0101kas metodes. Bet ar\u012b visai efekt\u012bvas. Piem\u0113ram, kop\u0161 \u201cEndzi\u0146a l\u0113muma\u201d pie\u0146em\u0161anas 900 t\u016bksto\u0161u cilv\u0113ku (kur nu Ribentropam !) tiesiskais statuss tr\u012bs gadus bija atkar\u012bgs no cita LR AP L\u0113muma \u201cPar Latvijas Republikas likuma “Par \u0101rvalstnieku un bezvalstnieku iece\u013co\u0161anu un uztur\u0113\u0161anos Latvijas Republik\u0101” sp\u0113k\u0101 st\u0101\u0161an\u0101s k\u0101rt\u012bbu\u201d 2. punkta. \u0160aj\u0101 punkt\u0101 m\u016bsdienu Deklar\u0101cijas stil\u0101 bija miglaini teikts, ka \u201cvi\u0146u statusu un uztur\u0113\u0161an\u0101s k\u0101rt\u012bbu noteiks \u012bpa\u0161i likumdo\u0161anas akti un starpvalstu l\u012bgumi\u201d. 160 t\u016bksto\u0161us no \u0161iem 900 visp\u0101r atteic\u0101s re\u0123istr\u0113t Iedz\u012bvot\u0101ju Re\u0123istr\u0101. Rezult\u0101t\u0101 vi\u0146i nevar\u0113ja nedz apprec\u0113ties, nedz b\u0113rnu nokrist\u012bt, nedz pabalstu sa\u0146emt, nedz darb\u0101 iek\u0101rtoties. \u0160iem kl\u0101j\u0101s t\u0101, k\u0101 padomju partiz\u0101niem Latgales me\u017eos. <\/p>\n
Patlaban p\u0113c \u0161\u0101da veida \u201cpal\u012bdz\u012bbas snieg\u0161anas p\u0101rce\u013cot\u0101jiem, kas p\u0101rce\u013cas uz savu v\u0113sturisko vai etnisko dzimteni\u201d, nepilso\u0146u skaits ir divk\u0101rt samazin\u0101jies. Maz\u0101k par \u00bc da\u013cu no \u0161\u012b nepilso\u0146u zuduma sast\u0101da naturaliz\u0101cijas vai pilson\u012bbas pie\u0161\u0137ir\u0161anas re\u0123istr\u0101cijas k\u0101rt\u012bb\u0101 rezult\u0101ti.<\/p>\n
Nu tad nobeigum\u0101 par genoc\u012bdu, kas neviet\u0101 tiek min\u0113ts Satversmes Tiesas spriedum\u0101.<\/p>\n
Saska\u0146\u0101 ar ANO Konvenciju par genoc\u012bda nepie\u013caujam\u012bbu un sod\u012b\u0161anu par to [2.panta \u201cc\u201d un \u201cd\u201d punkti] \u201car genoc\u012bdu saprotama … darb\u012bba, kas tiek izdar\u012bta nol\u016bk\u0101 … da\u013c\u0113ji izn\u012bcin\u0101t k\u0101du … etnisku … grupu k\u0101 t\u0101du:<\/p>\n
c) t\u012b\u0161a t\u0101du dz\u012bves apst\u0101k\u013cu rad\u012b\u0161ana \u0161\u0101dai grupai, kas apr\u0113\u0137in\u0101ta, lai to … da\u013c\u0113ji fiziski izn\u012bcin\u0101tu;<\/p>\n
d) pas\u0101kumu ievie\u0161ana, kuru m\u0113r\u0137is ir nov\u0113rst b\u0113rnu dzim\u0161anu \u0161\u0101d\u0101 grup\u0101\u201d. <\/p>\n
Tad, l\u016bk, p\u0113d\u0113j\u0101 \u201cPSRS genoc\u012bda\u201d gad\u0101 liel\u0101kajai da\u013cai etnisko grupu bija pozit\u012bvs dabiskais pieaugums (koeficients, kas r\u0101da attiec\u012bbu starp dzimst\u012bbu un mirst\u012bbu). Tolaik uz 1000 cilv\u0113ku \u0161is koeficients latvie\u0161iem bija 1,11, nelatvie\u0161iem kopum\u0101 \u2013 1,22, etniskajiem krieviem \u2013 0,97. <\/p>\n
Kop\u0161 1992. gada vis\u0101s etniskaj\u0101s pamatgrup\u0101s s\u0101k\u0101s katastrof\u0101ls iedz\u012bvot\u0101ju dabisk\u0101 zuduma process. Tom\u0113r 2003. gad\u0101 latvie\u0161iem \u0161is koeficients bija tikai m\u012bnuss 3,12, nelatvie\u0161iem kopum\u0101 \u2013 m\u012bnuss 7,41, bet etniskajiem krieviem – m\u012bnuss 6,67. T\u0101tad, krievi izmirst 2,1 reizes \u0101tr\u0101k par privili\u0123\u0113to pamatn\u0101ciju, bet nelatvie\u0161i kopum\u0101 \u2013 gandr\u012bz 2,5 reizes \u0101tr\u0101k. Nelatvie\u0161u mirst\u012bba ir par 16 % augst\u0101ka, k\u0101 latvie\u0161u mirst\u012bba, bet dzimst\u012bba \u2013 gandr\u012bz par ceturto da\u013cu zem\u0101ka!<\/p>\n
Par vienu no efekt\u012bv\u0101kajiem \u201cb\u0113rnu dzim\u0161anas nov\u0113r\u0161anas\u201d pas\u0101kumiem var uzskat\u012bt ar\u012b t\u0101 saucamo Izgl\u012bt\u012bbas reformu, kas, k\u0101 zin\u0101ms, tika uzs\u0101kta v\u0113l 1996. gad\u0101 (ne maz\u0101k par diviem priek\u0161metiem latvie\u0161u valod\u0101!) un kuras \u012bsteno\u0161ana ieviesa nelatvie\u0161os piln\u012bgi pamatotas ba\u017eas par savu b\u0113rnu n\u0101kotni. <\/p>\n
V\u0113lreiz uzsv\u0113r\u0161u, ka \u0161eit iet runa nevis par emigr\u0101ciju, bet tikai par iedz\u012bvot\u0101ju dabisko zudumu. Jaundzimu\u0161o taut\u012bba tiek nor\u0101d\u012bta p\u0113c m\u0101tes taut\u012bbas, kas izsl\u0113dz jaukto laul\u012bbu ietekmi uz t\u0101s vai citas etnisk\u0101s grupas depopul\u0101cijas pak\u0101pi.<\/p>\n
Sal\u012bdzin\u0101jumam : 2001. gad\u0101 latvie\u0161u un nelatvie\u0161u dabisk\u0101 zuduma koeficients (3,97 un 7,93 uz 1000 cilv\u0113kiem) at\u0161\u0137\u012br\u0101s tie\u0161i divreiz. Attiec\u012bgais r\u0101d\u012bt\u0101js Latvij\u0101 kopum\u0101 bija 5,6; krieviem \u2013 7,2; baltkrieviem – 11,4; ukrai\u0146iem \u2013 6,7; po\u013ciem \u201310,1; lietuvie\u0161iem \u2013 8,2. \u0100rvalst\u012bs (2000. gad\u0101) tas sast\u0101d\u012bja: Krievij\u0101 \u2013 6,6; Baltkrievij\u0101 – 4,1; Ukrain\u0101 -7,6; Polij\u0101 – +0,3; Lietuv\u0101 \u2013 1,3. \u0160ie skait\u013ci neliecina par to, ka kopsumm\u0101 t\u0101s vai citas nacion\u0101l\u0101s minorit\u0101tes dz\u012bves apst\u0101k\u013ci Latvij\u0101 ir lab\u0101ki, k\u0101 valst\u012bs, kas ir \u0161o minorit\u0101\u0161u \u201cetnisk\u0101 dzimtene\u201d.<\/p>\n
\u0160ie satrauco\u0161ie iedz\u012bvot\u0101ju dabisk\u0101 zuduma r\u0101d\u012bt\u0101ji paliek gandr\u012bz bez izmai\u0146\u0101m jau desmit gadus. Ja ar\u012b turpm\u0101k m\u0113s virz\u012bsimies tan\u012b pa\u0161\u0101 virzien\u0101, tad n\u0101kam\u0101 gadsimta s\u0101kum\u0101 Latviju apdz\u012bvos tikai pusotra miljona cilv\u0113ku \u2013 maz\u0101k, k\u0101 tas bija 1920. gad\u0101 p\u0113c Pirm\u0101 Pasaules kara s\u012bvaj\u0101m kauj\u0101m un ra\u017eo\u0161anas uz\u0146\u0113mumu darbinieku masu evaku\u0101cijas. Toties 22. gadsimta s\u0101kum\u0101 pamatn\u0101cijas \u012bpatsvars iedz\u012bvot\u0101ju sast\u0101v\u0101 b\u016bs nevis \u0161odienas 58 procenti, bet 68 procenti – l\u012bdz\u012bgi tam, k\u0101 tas bija sv\u0113t\u012bgaj\u0101 1935. gad\u0101 !<\/p>\n
\u0160\u012b prognoze tika veikta, ne\u0146emot v\u0113r\u0101 m\u016bsu jaun\u0101s liel\u0101s valsts \u2013 Eiropas Savien\u012bbas demogr\u0101fisko spiedienu. Tie\u0161i relat\u012bvi zemie r\u0101d\u012bt\u0101ji \u2013 t\u0101di k\u0101 iedz\u012bvot\u0101ju \u012bpatsvars un iedz\u012bvot\u0101ju atra\u017eo\u0161anas koeficients sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar Krievijas Imp\u0113riju un PSRS ( bet nevis m\u012btisk\u0101s krievu caru un PSKP Politbiroja locek\u013cu intrigas) ar\u012b noveda l\u012bdz Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju \u201cmeh\u0101niskam\u201d pieaugumam aizpag\u0101ju\u0161\u0101 un pag\u0101ju\u0161\u0101 gadsimtu otraj\u0101 pus\u0113. <\/p>\n
Kas attiecas uz Eiropas Savien\u012bbu ar t\u0101s zemo dzimst\u012bbas l\u012bmeni, tad \u0161eit j\u0101paredz, ka vis\u0101s savien\u012bbas teritori\u0101laj\u0101s da\u013c\u0101s var\u0113s nov\u0113rot \u201cnetradicion\u0101lo\u201d imigrantu piepl\u016bdi. Ja gadsimta beig\u0101s \u0161\u012b piepl\u016bde \u013caus atjaunot Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju skaitu taj\u0101 l\u012bmen\u012b, k\u0101ds bija 1989. gad\u0101, tad netradicion\u0101lie emigranti sast\u0101d\u012bs 44 % iedz\u012bvot\u0101ju, bet tradicion\u0101lie (tagad\u0113jo krievvalod\u012bgo pilso\u0146u un nepilso\u0146u p\u0113cn\u0101c\u0113ji) \u2013 18% un pamatn\u0101cija \u2013 38%.<\/p>\n
P.S. Sagatavojot \u0161o rakstu, tika izmantota ne tikai \u201cprezidentes\u201d gr\u0101mata \u201cLatvijas v\u0113sture 20. gadsimts\u201d (2005.g.), bet ar\u012b citi avoti.<\/p>\n
Tai skait\u0101 :<\/p>\n
Latvijas statistikas gadagr\u0101mata (da\u017e\u0101du gadu izdevumi);<\/p>\n
Enciklop\u0113dija \u201cPadomju Latvija\u201d (1989.g);<\/p>\n
Monogr\u0101fija \u201cKrievi Latvij\u0101\u201d (1992.g.).<\/p>\n
Nepiecie\u0161am\u012bbas gad\u012bjum\u0101 dati tika p\u0101rr\u0113\u0137in\u0101ti, pielietojot visp\u0101rpie\u0146emto metodiku. Piem\u0113ram: <\/p>\n
– iedz\u012bvot\u0101ju depopul\u0101cijas prognoze l\u012bdz gadsimta beig\u0101m tika dota, izmantojot eksponentu: S=S0exp(-vt); <\/p>\n
– latvie\u0161u \u012bpatsvars iedz\u012bvot\u0101ju vid\u016b 1914. gad\u0101 tika apr\u0113\u0137in\u0101ts, \u0146emot v\u0113r\u0101 iedz\u012bvot\u0101ju kop\u0113jo skaitu (1914.gada dati) un latvie\u0161u dro\u0161i fiks\u0113to maksim\u0101lo skaitu Latvijas teritorij\u0101 (1989. gada tautas skait\u012b\u0161ana). <\/p>\n
LR Saeimas PCTVL frakcijas deput\u0101ts <\/STRONG><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":" Uz v\u0113sturisko un etnisko … Satversmes Tiesas spriedums \u201cIzgl\u012bt\u012bbas reformas\u201d liet\u0101, kas tika pasludin\u0101ts nelaim\u012bg\u0101k\u0101 dien\u0101 – piektdien, 13. maij\u0101, gandr\u012bz nevienam par p\u0101rsteigumu nek\u013cuva. Vair\u0101k p\u0101rsteidza motiv\u0101cija. \u012apa\u0161u apbr\u012bnu pelna jau pirmais \u0161\u0101 sprieduma punkts, kas s\u0101kas ar fr\u0101zi : \u201cvisupirms j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 tas, ka \u0161o lietu nevar izskat\u012bt atrauti no padomju okup\u0101cijas rezult\u0101t\u0101 […]<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":725,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[88],"tags":[],"aioseo_notices":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/724"}],"collection":[{"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=724"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/724\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":1425,"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/724\/revisions\/1425"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/725"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=724"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=724"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/rusojuz.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=724"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}