Tatjanas Ždanokas paziņojums
Rīgā, 2024.g. 28.janvārī
Piektdien 26. janvārī savā epastā saņēmu Ingas Spriņģes, Re:Baltica žurnālistes, jautājumus. Tie tiek uzdoti, jo tiek gatavots raksts, kas saistīts ar manām “politiskajām aktivitātēm”.
Žurnāliste atklāti, bez jebkāda mulsuma, paziņo, ka “mūsu rīcībā ir dokumenti un epasta vēstules, kas rāda, ka Jums bijuši tieši kontakti ar vairākiem Krievijas FSB darbiniekiem vismaz kopš 2005.gada”.
Gribu pievērst uzmanību tam, ka personīgā pasta hakeru uzlaušana bez tiesībsargājošo iestāžu sankcijas ir nepieļaujama. Šīs darbības kvalificējamas kā zādzība, kas pati par sevi ir kriminālnoziegums.
Spriežot pēc uzdotiem jautājumiem, izsekošana, kura bija uzsākta pirms divdesmit gadiem, deva niecīgus rezultātus. Kāpēc tad Ingas Spriņģes vēstulē man tika piedāvāts sagatavot atbildes steidzīgā kārtā, līdz svētdienas rītam, jo “nav iespējams gaidīt atbildes ilgāk, jo rakstu publicējam nākamās nedēļas sākumā”? Domāju, ka šī steiga skaidrojama ar to, ka ceturtdien es izsūtīju Eiropas Parlamenta deputātiem ielūgumu uz pasākumu, kuru rīkojam nākam trešdien, vienā no Eiropas Holokausta upuru piemiņas dienām. Tiks prezentēta filma par Rīgas geto, kurai sekos diskusija par neofašisma atdzimšanu ES dalībvalstīs, arī Latvijā.
Paziņoju, ka mani nobiedēt neizdosies. Izmantot Eiropas Parlamenta tribīni cīņai ar neofašismu es un mani domubiedri turpinām un turpināsim.
Pārmetumi par maniem kontaktiem ar vairākiem cilvēkiem, kas ir politiķa tiešais pienākums, nenostrādās. Nē, es nebiju “KGB maisos” (atšķirībā no daudziem pazīstamiem politiķiem). Nē, es nebiju sadarbojusies un nesadarbojos ar kādiem citiem specdienestiem. Aizdomas par šādu sadarbību būtu labāk adresēt tiem, kam ir iespējas izsekot politiķi un uzlauzt viņa personīgo pastu.
