Vai Rīga jau gatava? Mūsu Rīgas domes deputātei Innai DJERI ir sava, negaidīta atbilde uz šo mūžīgo jautājumu. To viņa deva, uzstājoties Domes sēdē budžeta pieņemšanas dienā:
«Rīgas pilsētas budžeta pieņemšanas brīdis Rīgas domes sēdē nav tikai laiks, kad tiek izvērtēta izpildvaras darba kvalitāte pilsētas izdevumu un ieņēmumu plānošanā. Tā ir ne tikai iespēja opozīcijai atsaukt atmiņā konkrētas budžeta pozīcijas, par kurām valdošā koalīcija ir aizmirsusi. Ir jārunā arī par mūsu pilsētas nākotni. Vai Rīga attīstās pareizi? Kādas negatīvās tendences ir redzamas? Cik aktuālas ir valdošās koalīcijas izvirzītās prioritātes budžetā? Vai valdošo politiķu vārdi atbilst viņu spertajiem soļiem?
Apskatīsim šos jautājumus secīgi. Vai Rīga attīstās pareizi? Vai mēs, Rīgas iedzīvotāji, uzņēmumu darbinieki un pašvaldības pakalpojumu saņēmēji, esam apmierināti ar to, kā mainās mūsu pilsēta? Atbilde ir tāda, ka lielākā daļa rīdzinieku nav apmierināti. Pēc “Latvijas fakti” datiem, ja 2018.gadā Rīgas pašvaldības darbs kopumā apmierināja 70% rīdzinieku, tad 2022.gadā tas apmierina vien 43% aptaujāto. Pēdējā gada laikā pilsēta zaudējusi Baltijas valstu lielākās pilsētas statusu. Tas notika pirmo reizi gadsimta laikā. Iedzīvotāji, izbraucot uz citām valstīm vai pārceļoties uz citām Latvijas pašvaldībām, balso ar kājām. Tas ir negatīvs signāls ārvalstu investoriem – ir zudis viens no svarīgākajiem argumentiem, izvēloties Rīgu kā vietu savām reģionālajām pārstāvniecībām. Valdošie deputāti stāsta, ka nekas briesmīgs nav noticis – Rīgas pilsētas aglomerācija jeb, kā paši to dēvē, metropole no mūsu pilsētas pārņēmusi Baltijas reģiona līdera funkciju. Bet diemžēl šis arguments nedarbojas starptautiskā biznesa gadījumā. Vērtējot attīstības dinamiku, investori izdara izvēli par labu attīstībai, nevis degradācijai. Šobrīd šī izvēle drīzāk ir par labu Viļņai un Tallinai, bet ne Rīgai. Turklāt Rīgā strādājošo migrācija uz citām Pierīgas pašvaldībām ik gadu atņem Rīgas budžetam daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Jau sen būtu nepieciešams kaut daļu no šī nodokļa novirzīt tām pašvaldībām, kurās atrodas darba vieta. Bet valdošie deputāti gan šeit Rīgā domē, gan arī Saeimā to nesteidzas darīt. Kāpēc? Iespējams, tāpēc, ka viņi paši uz dzīvi lielā mērā skatās caur Pierīgas pašvaldību turīgo iedzīvotāju acīm.
Tagad par prioritātēm. Diemžēl budžeta sagatavošanas mēnešos mums nebija nopietnas sarunas par Rīgas attīstības prioritātēm. Tas, ko mēs redzam budžeta projektā, ir neglīts hibrīds starp pareiziem nodomiem un nepareiziem skaitļiem. Piemēram, kā prioritātes nosauktas izglītība un pilsētas ceļi. Taču šīs prioritātes ir pilnīgi neadekvāti atspoguļotas izdevumu skaitļos. Ja salīdzinām, kādus papildu maksājumus, stipendijas un citus bonusus skolotājiem piedāvā Rīga un kādus Jūrmala un citas Pierīgas pašvaldības, kļūst acīmredzams, ka arī turpmāk skolotājus zaudēsim daudz straujāk nekā mums ģeogrāfiski tuvākie reģioni un pilsētas. Var iebilst, ka viņi ir bagātāki par Rīgu, un tāpēc viņi var atļauties vairāk investēt izglītībā. Jā, bet, ja tagad neradīs materiālos stimulus skolēnu piesaistei Rīgas skolām, tad nabadzīgā un mazizglītotā Rīga nākotnē kļūs vēl nabadzīgāka un stulbāka. Tas ir, mēs paātrinām pilsētas degradācijas procesu, nevis to apturam.
Par Rīgas ceļiem. Tie ir briesmīgi, īpaši sekundārie ceļi un pagalmi. Tie ir klāti ar bedrēm un ielāpiem, zaudējot ne tikai Ventspils un Jūrmalas ceļiem, bet arī visām kaimiņvalstu galvaspilsētām. Rīgas domes vadība atzīst, ka nepietiek 90% finansējuma, lai sakārtotu pilsētas ceļus. Saka, ka nav avota krasam un adekvātam finansējuma palielinājumam ceļu remontdarbiem. Tas ir, prioritāte ir, bet avota nav. Labākajiem nodomiem nav finansiāla atbalsta. Pavirši ieskatoties 2023. gada budžetā, nav iespējams atrast izdevumu pozīcijas, kuras varētu radikāli samazināt par labu “satiksmes reanimācijai”. Jāpatur atmiņā un uz papīra – Rīgas attīstības vidēja termiņa plānošanā ir radikāli jāmaina prioritātes no jaunu infrastruktūras objektu būvniecības uz esošo ceļu un tiltu sakārtošanu. Esošajā budžetā jauniem objektiem atvēlēts desmit reizes vairāk līdzekļu nekā esošo glābšanai. Ja turpināsim tādā pašā garā, tad pienāks neatgriešanās brīdis – veselu mikrorajonu ceļu infrastruktūra būs nepiemērota drošai ekspluatācijai. Ar parastajām automašīnām un velosipēdiem vairs nevarēsim nokļūt uz daudzām Rīgas vietām.
Starp jaunā budžeta prioritātēm ir arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšana. Tas ir pareizs mērķis, jo īpaši tāpēc, ka to īstenojot, var sakārtot lielāko daļu Rīgas dzīvojamo ēku izskatu. Tagad padomju laikos celtie Rīgas mikrorajoni izskatās šausmīgi – atšķirībā no līdzīgām ēkām Varšavā vai Berlīnē. Rīgas augstceltnes nav renovētas 30 gadu laikā. Ir, protams, izņēmumi, bet kopumā sērijveida ēku izskats un ekspluatācijas radītāji Rīgā turpina degradēties. Es profesionāli strādāju nekustamo īpašumu jomā un ar atbildību varu apgalvot, ka galvenā problēma, kas traucē sakārtot Rīgas mājokļus, ir pilsētas iedzīvotāju kolosālā atsvešināšanās no varas. Cilvēkiem pietrūkst arī zināšanu, iniciatīvas un uzticēšanās valsts iestādēm. Varam piedraudēt ar īpašuma nodokļa palielināšanu, cik gribam, vai pazemināt kvorumu, lai iedzīvotāji balsotu par remontdarbiem un renovācijām. Tomēr, ja nenotiks intensīvs dialogs starp pilsētas varas iestādēm un iedzīvotājiem, problēmas risināšanā progresa nebūs. Ir nepieciešams ne tikai rakstīt rakstus pašvaldības mājaslapā, bet doties pie cilvēkiem, piedāvāt viņiem palīdzību energoefektivitātes uzlabošanas projektu izstrādē, fasāžu un iekšpagalmu remontā. Ideālā gadījumā tam vajadzētu būt atsevišķam pakalpojumam vai ārpakalpojumam, vai NVO projektam. Tās mērķis būtu veidot saiknes starp iedzīvotājiem, to biedrībām, apsaimniekošanas kompānijām, bankām un pašvaldību struktūrām, lai sakārtotu mājokļus. Aicinu visu frakciju deputātus sākt diskusiju par šo jautājumu un sniegt organizatorisko risinājumu nākamajam budžetam. NĒ – degradācijai, JĀ – attīstībai un augšupejai.
Vai Rīga ir gatava? Pagaidām ar ierobežotu optimismu varam teikt, ka tā nav pilnībā iznīcināta. Ir laiks apturēt degradāciju, bet tā paliek arvien mazāk.
