IZGLĪTĪBAS KRIEVU VALODĀ SAGLABĀŠANA UN ATTĪSTĪBA – SABIEDRĪBAS STABILITĀTES GARANTS LATVIJĀ

Valsts prezidentam

Andrim Bērziņa k-gam

Saeimas priekšsēdētājai

Solvitai Āboltiņas k-dzei,

Ministru prezidentei

Laimdotai Straujumas k-dzei

Izglītības un zinātnes ministrei

Inai Druvietes k-dzei

Valstī, kurā 38% iedzīvotāju izmanto krievu valodu kā ģimenes galveno valodu, nav darbību, kuras vēl vairāk sekmētu sabiedrības dezintegrāciju, kā nepārtraukti mēģinājumi likvidēt skolēnu izglītību krievu valodā, kura eksistē jau desmitiem, ja ne simtiem gadu.

Neizsauc šaubas un kā diskusijas priekšmets nepastāv tas fakts, ka ģimenes valodas pielietošana apmācībā ir labākais veids attīstībai un visu līmeņu izglītības iegūšanai. Attiecībā uz izglītības krievu valodā saglabāšanu un attīstību mazākumtautībām, pastāv konsensuss, un neviena mazākumtautību organizācija nekad nav aicinājusi to likvidēt. Jo vairāk tāpēc, ka tām mazskaitlīgajām personām, kuras vēlas asimilēties, ir dota iespēja ievietot savus bērnus latviešu skolās.

Neizsauc šaubas par valsts līdzekļu esamību, kaut vai par 38% iedzīvotāju nodokļu samaksu, ne tikai mērķtiecīgi sagrautās izglītības sistēmas krievu valodā uzturēšanai, bet arī atjaunošanai.

Lai nodrošinātu Latvijas daudznacionālās sabiedrības stabilu eksistenci, mēs aicinām:

– izslēgt no valdošās koalīcijas un valdības oficiālajiem dokumentiem jebkuru izglītības krievu valodā likvidēšanas plānu pieminēšanu;

– valsts augstāko amatpersonu līmenī uzstāties ar līdzīgu graujošu ideju izskaidrošanu ikreiz, kad tās tiek izteiktas;

– atzīt, ka prakse aizstāt krievu valodu ar latviešu valodu mācību priekšmetu pasniegšanā nav novedusi līdz proklamētajiem mērķiem (izglītības kvalitātes paaugstināšana, latviešu valodas zināšanu uzlabošana) un atgriezties pie pilnīgas mācību priekšmetu pasniegšanas krievu valodā ar padziļinātu latviešu valodas kā atsevišķa mācību priekšmeta mācīšanu;

– atjaunot pedagogu sagatavošanas sistēmu krievu skolām;

– atgriezties pie dalītās latviešu valodas un literatūras eksāmenu prakses latviešu un krievu skolēniem;

– atvērt krīzes laikā likvidētās krievu skolas un klases, īpaši lauku rajonos;

– attīstīt, atbilstoši vajadzībām, citu mazākumtautību skolas ar brīvu apmācāmās valodas izvēli;

– ieviest krievu valodu kā obligātu priekšmetu latviešu skolās.