1.
Latvijas Republikas 8.Saeimas ziemas sesijas vienpadsmitā sēde 2006.gada
23.martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas
priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.
…………………………..
Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Civilstāvokļa aktu
likumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Roberts
Jurķis.
R.Jurķis (frakcija “Jaunais
laiks”).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5607.
Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi
Civilstāvokļa aktu likumā”.
1. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Ir
noraidīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vladimirs
Buzajevs.
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par
cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).
Cienījamais Prezidijs! Cienījamie kolēģi deputāti! Man
gribētos zināt, kāpēc par dzimtsarakstu nodaļas vadītāja un pat dzimtsarakstu
nodaļas darbinieka var būt tikai Latvijas pilsoņi. Kāds ir šo ierobežojumu
leģitīmais mērķis un samērīgums, ja ņem vērā, ka gandrīz 500 000 Latvijas
iedzīvotāju staigā ar violetajām pasēm? Vai tad jums, dāmas un kungi, kaut kādu
īpašu pretīgumu izsauc pati iespēja saņemt laulību gredzenus no nepilsoņa rokām?
Vai arī jūs uzskatāt, ka nepilsoņi steidzami iznesīs no dzimtsarakstu nodaļas
laulībā stājušos sarakstus un nodos šo absolūti slepeno informāciju kādai no
tuvākajām ārvalstu vēstniecībām? Vai arī varbūt potenciālā apkopēja, nepilsone,
kas arī piederēs elitārās dzimtsarakstu nodaļas darbiniekiem, ļaunprātīgi
nobārstīs līgavas balto kleitu ar gružiem un
putekļiem?
Man gribētos, lai pēc manis tribīnē kāptu Juridiskās
komisijas pārstāvis ziņotājs vai arī jebkurš cits Saeimas deputāts un
paskaidrotu, kāds no šiem trim maniem minējumiem ir pareizais. Nu, arī no sevis
vēl kaut ko piebilstu, jo mana fantāzija, meklējot kaut kādu pamatojumu šim
acīmredzamam absurdam, jau pilnībā ir izsmelta.
Gribētos īpaši paskaidrot, ka dzimtsarakstu nodaļas
darbinieki nav valsts ierēdņi, bet gan pašvaldības darbinieki. No tiem 70
ierobežojumiem nepilsoņiem, kurus ir noteikuši Latvijas likumi un divpusēji
starptautiskie līgumi, tas ir vienīgais, kas uzliek ierobežojumus pašvaldību
darbiniekiem. Pilsētas izpilddirektors un ikviens jebkura pilsētas dienesta
priekšnieks, piemēram, “Rīgas Satiksmes” ar dažu desmitu miljonu lielo
apgrozījumu, var būt arī nepilsonis. Toties dzimtsarakstu nodaļas vadītājs nevar
būt. Vai kāds no zālē klātesošajiem var paskaidrot, kādēļ? Varbūt deputātu kungi
no valdošajām partijām ir vienkārši zaudējuši modrību un derētu nekavējoties
izplatīt ierobežojumus uz visiem pilsētas dienestu darbiniekiem? Piemēram, uz
ūdensapgādes un kanalizācijas dienestu. Tad gan daudz darba būs Dobeļa kungam un
viņa kompānijai.
Kaut gan, dāmas un kungi, es esmu absolūti pārliecināts,
ka Dobeļa un Tabūna frakcija Saeimā nebūt nav izņēmums, drīzāk jau
likumsakarība. Par mana ne visai oriģinālā viedokļa taisnīguma tiesu kalpos
balsošana par priekšlikumu atturēt Latvijas likumdošanu no kārtējā rasistiskā
absurda. Izlabot acīmredzamo kļūdu ir lietderīgi tieši šodien – Starptautiskās
nedēļas pret rasismu ietvaros.
Aicinu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Juris
Dobelis.
J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Jūs nupat dzirdējāt nekonstruktīvās
opozīcijas pārstāvja izrunāšanos. Es, kā konstruktīvās opozīcijas pārstāvis,
aicinu šo muļķīgo priekšlikumu noraidīt!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties
kaut ko piebilst? Lūdzu!
R.Jurķis. Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs veic savu
darbību valsts vārdā. Un valsts vārdā mēs varam pilnvarot tikai valsts pilsoņus
to darīt. Un dzimtsarakstu nodaļas darbinieks dažreiz atvieto arī nodaļas
vadītāju.
Līdz ar to, Buzajeva kungs, māciet šiem saviem
nepilsoņiem latviešu valodu un lai viņi kļūst par pilsoņiem!
Lūdzu neatbalstīt!
(Starpsaucieni.)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta
Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 58, atturas – 2.
Priekšlikums nav atbalstīts.
2.
Latvijas Republikas 8.Saeimas pavasara sesijas septītā (ārkārtas) sēde 2003.gada
29.maijā
Sēdi
vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda
Ūdre.
Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Trešais
lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā –
deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (frakcija “Jaunais
laiks”).
Izskatāmā dokumenta numurs
831.
Ir saņemti 7
priekšlikumi.
1. – Saeimas deputāta Urbanoviča
priekšlikums. Komisija priekšlikumu
neatbalsta.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts
Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (politisko organizāciju
apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”
frakcija).
Cienījamie kolēģi! Pēdējā laikā sabiedrības
uzmanība bija pievērsta vismaz diviem ugunsgrēkiem: Rīgas centrā pie Francijas
vēstniecības, kur kopumā nodarīti postījumi 70 000 latu apmērā, un provincē, kur
sadega bērni, bet mēs mājā, kura arī jebkurā mirklī varētu aizdegties,
stūrgalvīgi esam gatavi arī turpmāk apspriest to, kam var un kam nevar uzticēt
ugunsgrēku dzēšanu.
Šim strīdam ir slavena vēsture. Jau
1992.gadā tika pieņemts likums “Par ugunsdrošību”, saskaņā ar kuru šis
godpilnais pienākums tika uzticēts Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
1995.gadā Saeima nolēma, ka par ugunsdzēsējiem var strādāt tikai Latvijas
pilsoņi. Tajā laikā pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību saraksts papildinājās
tik lielā ātrumā, ka piesaistīja sev Rietumu sabiedrības
uzmanību.
Īpašu neizpratni izraisīja tieši
ierobežojumi attiecībā uz ugunsdzēsējiem. No Rietumu ekspertu puses sekoja
vesela virkne jautājumu, kurus no diplomātiskās valodas uz valsts valodu varētu
pārtulkot šādi: “Vai jums ar galvu viss ir kārtībā?” Un tā 1997.gada februārī
nepilsoņiem tika atdotas atpakaļ tiesības dzēst ugunsgrēkus, bet, kā izrādījās,
ne jau uz ilgu laiku, jo pēc 8.Saeimas vēlēšanām 2002.gada 24.oktobrī tika
pieņemts jauns Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums, kurā nepilsoņiem atkal
tika izteikta neuzticība. Patiešām visus “ugunsnedrošos” likumus Saeima pieņem
pēc vēlēšanām, un šādu praksi būtu laiks
pārtraukt.
Par citu tikpat “ugunsnedrošu” piemēru
varētu kalpot Izglītības likums, kurš tādā pašā kārtā tika pieņemts pēc
7.Saeimas vēlēšanām ar 6.Saeimas deputātu sastāvu un kurš varētu sakurināt
ugunskuru visā valstī arī pēc pieciem gadiem kopš minētā likuma pieņemšanas. Nav
nekā bīstamāka par ugunsgrēku trakonamā!
Lūdzam izskatīt TSP priekšlikumu un tam
analogo PCTVL priekšlikumu, lai arī nepilsoņiem atļautu ugunsgrēka dzēšanu, kā
sen nobriedušu un absolūti nepieciešamu profilaktisku pasākumu.
Paldies par
uzmanību!
Sēdes vadītāja. Deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais
laiks”).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi!
Cik mēnešus tagad 8.Saeima strādā? Sešus, septiņus? Visu šo laiku esmu
brīnījies, esmu sēdējis un klusējis. Mēs esam balsojuši, bet vienreiz tas viss
sāk apnikt.
Tas ir tā: Latvijā nepilsoņiem nav šķēršļu
naturalizēties un pieņemt Latvijas Republikas pavalstniecību. Visi šie
mēģinājumi gan šajā likumā, gan iepriekšējā likumā, gan likumā, kas bija pirms
tam… un visi tādi likumi, kas mums ir katrā sēdē, man vienkārši ir
nesaprotami. Tie ir mūsu sabiedrību
šķeltnieciski!
Un es brīnos par jums – deputātiem. Jūs visi
esat pilsoņi, tad kāpēc jūs nemudināt šos nepilsoņus sekot jūsu paraugam un
pieņemt Latvijas pavalstniecību?
Tātad šāds te priekšlikums ir jānoraida! Es
atkal ilgu laiku klusēšu un tad atkal kaut kad runāšu. Mums ir vienkārši
jānoraida, jānoraida un jānoraida!
Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss
Cilevičs.
B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas
frakcija).
Augsti godātais Kariņa kungs! Varbūt 7
mēneši nav pietiekami ilgs laiks, lai saprastu dažas ļoti vienkāršas lietas.
Ziniet, nevar cilvēkiem vienkārši pavēlēt! Ja jums ir tāds priekšstats, ka visi
pilsoņi tikai gaida norādījumus, kā viņiem rīkoties, tad jūs dziļi maldāties.
Nepilsoņi ir ļoti patstāvīgi cilvēki, un viņi paši pieņem lēmumus. Izveidot
motivāciju naturalizēties – tas nav tik
vienkārši!
Un, pirmkārt, tā nav patiesība, ka mēs
neuzmundrinām un neaicinām cilvēkus naturalizēties. Mēs to darām! Un, ja jūs to
nezināt, tas ir vienkārši jūsu informācijas trūkums un interešu trūkums.
Es saprotu, ka jums, Kariņa kungs, ir
diezgan grūti to visu uzzināt, jo jūs nevarat lasīt krievu presi un jūs tikai no
pārstāstījumiem zināt par to, kā mēs ar savu auditoriju runājām un uz ko mēs
aicinājām. Tad nu varbūt vienkārši mēģiniet kaut kādu informāciju savākt un
nepārmetiet mums! Jūs varat mums pārmest kaut ko citu, bet ne jau to, ka mēs
neaicinām.
Bet, ziniet, tā vietā, lai veicinātu
naturalizāciju ar jūsu metodēm, es varētu piedāvāt jums daudz radikālākas
metodes: ierosiniet, piemēram, tādu lietu, ka pensionāriem nepilsoņiem
nemaksāsiet pensijas. Varat iedomāties, kādas būs rindas pēc naturalizācijas! Ar
varu neko uzspiest nevar! Ja cilvēki redz, kāda ir jūsu valdības attieksme pret
pilsoņiem nelatviešiem, nekādu stimulu nevar būt. Premjers pārmet cilvēkiem, ka
viņi ir valsts ienaidnieki, tikai par to, ka viņi grib mācīties dzimtajā valodā.
Vai tas uzmundrina cilvēkus, pamudina viņus naturalizēties, vai tas veicina
naturalizāciju? Kāpēc viņiem jākļūst par tādas valsts pilsoņiem, kura neciena
cilvēkus vai ciena savus pilsoņus tikai pēc etniskās piederības. Padomājiet par
to!
Es domāju, ka jūs, valdība, varētu daudz
vairāk izdarīt, lai veicinātu naturalizāciju, ja jūs demonstrētu, ka patiešām
valdībai ir vienāda attieksme pret jebkuras etniskas izcelsmes pilsoņiem.
Tātad es varu tikai aicināt: nu pagaidīsim
vēl septiņus mēnešus! Varbūt ar to pietiks, lai Kariņa kungs tomēr kaut ko
saprastu.
Paldies par uzmanību.
(Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis
Jurkāns.
J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas
frakcija).
Godātais Kariņa kungs! Kamēr jūs pirms
kādiem 15 gadiem gozējāties Rietumu demokrātijas saulītē, mēs ar jūsu kolēģi
Gundaru Bērziņu mēģinājām atjaunot Latviju kā neatkarīgu valsti, kā demokrātisku
valsti. Mēs, starp citu, Kariņa kungs, bijām pirmie latvieši, kas toreiz iegājām
tajā namā, kura adrese ir “Downing street 10”, un solījām Džonam Meidžoram, ka
mēs Latvijā veidosim demokrātisku sabiedrību, ar vienādām tiesībām visiem
iedzīvotājiem, kas dzīvo Latvijā. Un tā mēs darījām arī citur – gan Vašingtonā,
gan Parīzē, gan arī citās pilsētās.
Un vēl. Kas ir pats svarīgākais, Kariņa
kungs? Tas, ka to mēs solījām tiem cilvēkiem, kuriem… jūs tagad iesakāt, lai mēs
viņus tagad audzinām un mācām viņiem darīt to vai šito. Toreiz mēs viņiem
solījām kaut ko pavisam citu. Un, ja toreiz tie cilvēki, kuriem solīja to, ko
pēc tam viņiem atņēma, nebūtu bijuši kopā ar mums, jūs šodien šeit nesēdētu,
Kariņa kungs! To es jums varu droši apgalvot. Latvija nebūtu neatkarīga valsts.
Jūs tos procesus varētu pastudēt un parunāt ar tiem cilvēkiem, kas kopā ar jums
sēž vienā frakcijā. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Deputāts Juris
Dobelis.
J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK).
Cienītie kolēģi! Jā, te tiešām, sēdot ilgi
un dikti, daudz kas var apnikt, un tam es pilnīgi piekrītu. Man savukārt sāk
apnikt mūžīgā latviešu dalīšana – jūs tur, tanī pusē, mēs šeit, šinī pusē: “Mēs
bijām tie, kas cīnījāmies, bet jūs tur dusējāt un nezin ko darījāt!” Es esmu šad
un tad atgādinājis, ka tautieši visā pasaulē, aktīvie tautieši, ir ļoti daudz
darījuši, lai Latvija atgūtu savu valstisko
neatkarību.
Jurkāna kungs! Es parasti cenšos, cik nu
varu, cik mans maigais raksturs atļauj, jūsu uzvārdu neminēt, bet šoreiz es to
minēšu. (No zāles dep. J.Jurkāns: “Man liekas, ka tu baidies!”) Man
liekas, Jāni, tūlīt es tev pateikšu tā, ka tu redzēsi, ka es nebaidos. Man
liekas, Jāni, ka tu biji tas, kas par mūsu tautiešu naudu apbraukāja pasauli. Un
par pamatīgu summu tu to apbraukāji! (Aplausi.) Un tad, kad mēs
painteresējāmies, kā tu to summu esi tērējis, tad izrādījās, tu esi ļoti lepni
dzīvojis tos mēnešus. Jānīti, tā nu tas bija! Un kurus tad Tautas fronte
nozīmēja pārstāvēt Latviju? Es jums nosaukšu trīs uzvārdus – Dozorcevs, Vulfsons
un Jurkāns. Jūs bijāt tie, kas staigāja pa pasauli riņķī un stāstīja par
Latviju. Un pēc tam, kad uz turieni aizbraucām mēs citi, mums bija ļoti
interesanti klausīties, kas tika sastāstīts par Latviju. Nevajadzēja Jāni, tev
tagad šeit kāpt tribīnē. Nevajadzēja! Tā bija tava rupja kļūda, pēc manām domām.
Nevajag aiztikt cilvēkus pēc viņu dzīves vietas un pēc visām citām tādām lietām!
Mēs tagad runājam par nepilsoņiem. Pirmkārt,
kurš no jums var pateikt, cik ir Latvijā dzīvojošu Krievijas pilsoņu? Kurš to
var pateikt? Krievija ir rūpīgi slēpusi šo skaitli un turpina to
darīt.
Otrkārt. Kāda jums ir garantija, ka kādam no
šiem Krievijas pilsoņiem nav arī Latvijas pilsonība? Kāda jums ir garantija?
Nekādas garantijas nav! Šādus brīnumus ir nācies pieredzēt un nāksies pieredzēt
arī turpmāk. Latvijā ir aptuveni 20 tūkstošu militārpensionāru, PSRS
militārpensionāru, kuri tiešām saņem savas pensijas no Krievijas, viņiem tur ir
radi, draugi un paziņas. Neticu, ka tie nu būs tie īstie pilsoņi, kas cels
Latviju saulītē! Vesela virkne nelatviešu nemācās un nemācīsies latviešu valodu,
un tā jūsu izrunāšanās Esplanādē to tikai pierādīja. Viens Saeimas deputāts
runāja nevis par valodu un izglītību, bet par cūkkopības problēmām un par
apelsīnu audzēšanu. Lūk, cik gudras runas tur skanēja! Tā ka nevajag, draugi
mīļie!.. Un Kariņa kungam ir taisnība, viņš nerunāja ne par Rietumiem, ne par
Austrumiem. Viņš runāja par to, ka te nemitīgi tiek katrā likumprojektā
atgādināts pilsonis, nepilsonis… Nu vienreiz jūs pateicāt. Konceptuāli mēs šo
jautājumu esam izrunājuši. Jums ir vieni uzskati, man ir pavisam citi uzskati.
Kāpēc jūs nākat un atkārtojaties? Tas rada iespaidu, ka jūs šausmīgi vēlaties
demonstrēt kaut kādas tieksmes, teikšu – neveselīgas
tieksmes.
Lūk! Un par to ir jāpadomā. Un tāpēc
vajadzētu nākt runāt par problēmām, bet nevajadzētu… Jāni, ar tevi tautieši ir
auklējušies nezin kā! Man liekas, ka savulaik tu esi bijis visvairāk auklētais
no visiem Tautas frontes pārstāvjiem. Lūk! Un kas nu ir iznācis, tas ir
iznācis…. Un nu paskatieties, kāds viņš ir! Lūdzu, tur viņš sēž!
Nevajadzētu tāpēc šādas lietas vairs darīt,
vismaz centīsimies ar to te nenodarboties!
Un ir jārunā arī par mūsu attieksmi vienam
pret otra laiku. Man, protams, nepatīk šī kvoruma “noraušana”, kāda bija pirmīt.
Mēs vienkārši tā zaudējam laiku! Tā kā tā mēs pieņemsim to, kas ir iecerēts. Kam
tas viss bija vajadzīgs? Un tagad mēs zaudējam laiku, strīdēdamies par tādu
lietu, par kuru jau sen katram ir sava konceptuāla attieksme.
Tā ka paldies par uzmanību! Neņemiet ļaunā,
ka nācās pateikt kaut ko tādu, ko es negribēju
teikt.
Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti, es
gribētu jums atgādināt Kārtības ruļļa 71.pantu! Starpsaucieni ir atļauti, bet
sarunas starp runātāju tribīnē un deputātiem nav pieļaujamas. Un aicinu visus
deputātus runāt par priekšlikumu būtību. (Starpsauciens: “Pareizi!”)
Nākamais debatēs pieteicies Jānis Jurkāns.
Otro reizi.
J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas
frakcija).
Es domāju, ka tam, ko es pirmīt teicu, bija
diezgan liela, būtiska nozīme. No tribīnes neuzrunājot Dobeļa kungu, es gribu
Saeimai pateikt: ja šis cilvēks nepārstās stāstīt nepatiesību par to, kas notika
Tautas frontes laikā, es tad, Juri, sākšu stāstīt taisnību. Tad nu sarunāsim tā:
tu nestāstīsi nepatiesību, un es nestāstīšu patiesību par tevi, un tā
tālāk!
Nupat izskanēja tāda frāze: redziet, viņi
trīs – ebrejs Vulfsons, krievs Dozorcevs un polis Jurkāns par tautiešu naudu
braukāja pa pasauli! Piedodiet, mēs tiešām braukājām, taču tā nebija ekskursija.
Mūs Tautas fronte sūtīja, un šis sastāvs bija it kā simbols: “Redziet, cik mēs
esam demokrātiski! Šie nelatvieši ir tie, kas grib jūs pārliecināt par to, ka
mēs veidojam demokrātisku valsti, kurā šim ebrejam, šim krievam un šim polim būs
tādas pašas tiesības kā visiem pārējiem.” Un tad tādi kā Dobelis šo solījumu
lauza. Un tur ir tā lietas būtība! Un es nemaz nerunāšu par visām citām lietām.
Šeit slēpjas tā būtība. Uz meliem, uz nepatiesībām nevar uzbūvēt vienu normālu
valsti. Un tas ir tas, kas te turpinās jau 13 gadus. Un labi tas nebeigsies.
Sēdes vadītāja. Es atgādinu, ka mēs izskatām
likumprojektu “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” trešajā
lasījumā. (Aplausi.)
Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts
Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK).
Paldies, kolēģi, ka jūs smejaties! Ir
pareizi, ka jūs to darāt.
Tāpat kā Kariņa kungs, kurš bieži vien ir
klusējis par šīm lietām un tribīnē nav nācis katru reizi (droši vien viņam ir
gan gribējies nākt un atbildēt tiem tur – kreisajā flangā), es arī, kā jūtat,
šajā Saeimā un it īpaši pēdējā laikā mēģinu klusēt, lai gan klusēt nākas ļoti
grūti. Es esmu par to runājis vēl pirms 5.Saeimas, žurnālists būdams, un esmu
visās šajās četrās Saeimās (8.Saeimu ieskaitot) diezgan aktīvi, regulāri, atkal
un atkal atgādinājis šīs lietas, bet šiem kungiem, Jurkāna kungam īpaši, šī mūsu
atgādināšana, ko viņiem vajadzētu saprast, un mūsu runas ir absolūti
nepieņemamas, jo viņiem ir pavisam cita politika. Jurkāna kungs, jūs tagad, tā
sakot, lielījāties ar to, ka piedalījāties Latvijas neatkarības atjaunošanā. Šo
to jūs darījāt. Bet ko jūs darāt tagad? Jūs graujat Latvijas neatkarību.
Vistīrākajā veidā graujat! Jūs darāt visu, ko vien varat, kopā ar savējiem
PCTVL. Jūs no viņiem esat atdalījušies un it kā izveidojuši kaut kādu citu
partiju, bet faktiski darāt vienu un to pašu. Tā ir pretvalstiska darbība! Kad
jūs to apjēgsiet? Es domāju, ka jūs to sen esat apjēdzis, bet jūs vienkārši
darāt savu, jo savādāk jums šeit, Saeimā, droši vien nebūtu vietas. Neviens par
jums nebalsotu, jo jūs esat nostājies pretvalstiskajās pozīcijās! Tas ir vispār
kronis visam!
Šeit tika sacīts: redziet, tad jau vajadzētu
nemaksāt pensijas arī pensionāriem nepilsoņiem. Pēc būtības – jā! Es atvainojos,
kāpēc tiem, kuri nav nevienu dienu strādājuši Latvijas labā, jāsaņem pensijas,
bet latviešu cilvēkiem un arī visiem cittautiešiem pensionāriem pilsoņiem ir
jābadojas? Tāpēc, ka sabrauca šeit 700 000 nepilsoņu. Tas ir okupācijas un
kolonizācijas rezultāts. Un tagad mēs, būdami cilvēcīgi, maksājam tiem pensijas.
Patiešām, mūsu valsts, mūsu sabiedrība ir ārkārtīgi cilvēcīga, latvieši ir
ārkārtīgi cilvēcīgi un maksā pensijas tiem, kuri faktiski darbojas
pretvalstiski. Tie pulcējas pat pie Raiņa pieminekļa un uzstājas pret valsti,
bet mēs tiem maksājam pensijas! Tas faktiski nav normāli, bet mēs esam tik
cilvēcīgi, ka to darām. Un nevajag smaidīt! Pēc būtības ir tā: tāpat kā Krievija
maksā pensijas militārpersonām, atvaļinātajiem virsniekiem, kuri tika atstāti
Latvijā un kuru ir 90 tūkstoši, tāpat Krievijai vajadzētu maksāt pensijas arī
šiem pensionāriem nepilsoņiem.
Aiztiniet to aiz savām ausīm un saprotiet
vienreiz par visām reizēm, un nesmejieties, kad es jums saku, ka faktiski
pensijas no Latvijas viņiem nepienākas, tāpēc ka viņi Latvijas labā nav
strādājuši nevienu dienu! Viņi, viņu lielākā daļa šeit iebraukuši kā
civilokupanti. Saprotiet, tur jau ir tā
lieta!
Tādēļ nav brīnums, ka Kariņa kungs brīnījās
un teica, ka, tā sakot, pacietības vadzis trūkst un ka jānāk un tas jāpasaka
jums skaidri un gaiši acīs. Tāpēc… Jurkāna kungs, jūs jau nu… jūs jau
nu…
Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, tas nav
pieļaujams no tribīnes!
P.Tabūns. …vajadzēja muti turēt
ciet!
Tādēļ, lūk, attiecībā uz šo likumprojektu,
protams, ir skaidrs, ka nepilsoņu tiesības šeit nekādi nevajadzētu
paplašināt.
Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti, es
aicinu jūs turēties pie Kārtības ruļļa, kura 70.pants nosaka, ka runātājs
nedrīkst novirzīties no apspriežamā temata! Un man ir arī dotas iespējas
izsludināt pārtraukumu, ja deputāti neie vēros Kārtības rulli. Tā ka –
lūdzu!
Deputāts Boriss Cilevičs – otro
reizi.
B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas
frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, ka šajā
Saeimā ir diezgan daudz jaunu deputātu, es gribētu ļoti īsi atgādināt šā likuma
vēsturi.
Sākotnēji, kad pirmais Ugunsdzēsības likums
tika pieņemts, tajā bija līdzīga norma, ka tikai pilsoņi varēs strādāt par
ugunsdzēsējiem. 1994.gadā izveidotais Valsts cilvēktiesību birojs, tātad mūsu
nacionālā institūcija, rīkoja analīzi par nepilsoņu iespējamo diskrimināciju
Latvijas likumdošanā, un tieši šī norma tika atzīta par diskriminējošu. Toreiz
Latvija vēl nebija ratificējusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, bet tika
secināts, ka šis ierobežojums ir pretrunā ar mūsu saistībām sakarā ar
Starptautisko paktu par pilsoņu un politiskajām tiesībām. Līdz ar to pēc pāris
gadiem, ar lielu novilcināšanu, šī norma, šis ierobežojums, tomēr tika izslēgta
no likuma. Šobrīd iznāk tā, ka mēs šo ierobežojumu atjaunojam uz diezgan formāla
pamata, ka tagad tie ugunsdzēsēji skaitās ierēdņi un ka attiecībā uz ierēdņiem
tas ierobežojums ir it kā pamatots. Mēs atgriežamies atpakaļ! Mēs atgriežamies
90.gadu sākumā, kad patiešām nebija ne skaidras analīzes, ne skaidras izpratnes
par to, kas ir cilvēktiesības un diskriminācija. Tātad tas ir cieši saistīts ar
šo likumprojektu. Vienkārši jūs to nezināt, bet es jums ļoti iesaku
painteresēties. Neatkāpsimies no tā, kas bija panākts cilvēktiesību aizstāvēšanā
un diskriminācijas izskaušanā!
Un pats pēdējais. Acīmredzot Dobeļa kungs ir
drusciņ greizsirdīgs, ka tieši Jurkāns un Vulfsons, nevis viņš pats braukāja pa
ārzemēm. Es domāju, ja Dobeļa kungs būtu braukājis, diez vai viņam būtu izdevies
iegūt Rietumu demokrātijas atbalstu mūsu cīņai par
neatkarību.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs
Pliners.
J.Pliners (Tautas saskaņas partijas
frakcija).
Godātie kolēģi! Jūs visi atceraties Atmodas
laikus, kad bija tie skaistākie lozungi “Par mūsu un jūsu brīvību!”, “Latvija –
mūsu kopīgās mājas!”, “Vienoti Latvijai!”, un to, kas notika pēc tam. Es
uzskatu, ka pašu lielāko kļūdu Latvija izdarīja, kad visus sadalīja pilsoņos un
nepilsoņos un kad mēs sākām veidot divkopienu valsti – un tā tālāk, un tā
joprojām. Es domāju, ka mēs palaidām garām unikālu iespēju, lai visi tautieši
justu līdzi Latvijai, atbalstītu Latviju, augtu par Latvijas patriotiem – un tā
tālāk, un tā joprojām.
Tas
pirmkārt.
Otrkārt. Es domāju, ka ideāls variants būtu
tad, ja nepilsoņiem būtu visas tās tiesības, kas ir pilsoņiem; izņēmums ir tas,
ka viņi nebalso Saeimā un nevar tikt ievēlēti. Un viņi, ja paši negrib, nedienē
armijā. Un ir tādas valstis, kur nepilsoņiem ir visas… nu gandrīz tādas pašas
tiesības kā pilsoņiem.
Tātad es, bez šaubām, uzskatu, ka jāatļauj
arī nepilsoņiem strādāt par ugunsdzēsējiem.
Un pēdējais. Šeit tika skartas arī pensijas.
Es uzskatu, ka mēs varētu pieņemt lēmumu, ka visiem tiem, kuri cēla sociālismu
(un šeit daudz ir tādu, piedošanu!), vispār nemaksāsim pensiju – par to, ka viņi
cēla sociālismu! Un, ja mēs tādu lēmumu pieņemtu, tieši Tabūna kungs paliktu ar
ļoti lielu mīnusu.
Es aicinu balsot par
priek?likumu.
Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs
Kiršteins.
A.Kiršteins (Tautas partijas
frakcija).
Godājamie deputāti! Tikai viena piezīme:
vajadzētu runāt par lietu! Specializētais civildienests, kā jūs zināt, attiecas
uz ugunsdzēsējiem. Tie ir valsts ierēdņi. Tātad šeit nav runa par kādu
profesijas aizliegumu vai par vēl kaut ko. Un jūs, Plinera kungs un Cileviča
kungs, ļoti labi zināt, par ko jūs runājat. Ierosiniet izmaiņas attiecīgajā
likumā (tas ir, pilnīgi citā likumā), ka valsts ierēdņi var būt nepilsoņi, un
šādam savam priekšlikumam pielieciet klāt to valstu sarakstu, kurās nepilsoņi
var būt valsts ierēdņi, un tad par to runājiet! Taču jūs nākat šeit un visu
laiku runājat par profesiju aizliegumu. Tad ir jāmaina pavisam cits likums!
Ierēdņi nevar būt nepilsoņi. Tas priekšlikums, ko esat iesniedzis, nav šā likuma
subjekts. Pēc procedūras mēs to nemaz nevaram
izskatīt.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Es pateicos Kiršteina
kungam!
Nākamais debatēs pieteicies ir Aleksandrs
Golubovs. Lūdzu!
(No
zāles dep. Dz.Ābiķis: “Okupācija bija!”)
A.Golubovs (politisko organizāciju
apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”
frakcija).
Cienījamie kolēģi! Kas šeit ir ierosināts?
Ir ierosināts dot iespēju arī nepilsoņiem piedalīties ugunsdzēšanā. Tas viņiem
ir aizliegts saskaņā ar šo likumu. Bet, kad degs pilsoņa māja, vai nepilsoņi ies
tur? (Starpsauciens: “Neies!”) Jo viņiem tas ir aizliegts.
Un jums, Tabūna kungs, es gribu pateikt, ka
par tiem gadiem, kad jūs komentējāt demonstrācijas, jums tiešām nevajag maksāt
pensiju!
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates
slēdzu.
Lūdzu deputātus balsot par 1. – deputāta
Urbanoviča priekšlikumu sakarā ar likumprojektu “Grozījumi ugunsdrošības un
ugunsdzēsības likumā”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 69, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.
