2001. gada 11. marta pašvaldību vēlēšanu rezultāti apvienībai bija visai veiksmīgi. Salīdzinot ar 1997. gada vēlēšanām, būtiski bija pieaudzis pašvaldību skaits, kurās ar saviem sarakstiem piedalījās PCTVL. Praktiski visās pilsētās , kurās tika izvirzīti apvienības saraksti, PCTVL kandidāti tika ievēlēti. Kopumā, iegūto mandātu skaits bija pieaudzis divkārt:
|
|
Pilsēta |
Kopējais deputātu skaits |
PCTVL deputātu skaits 1997. gadā |
PCTVL deputātu skaits 2001. gadā |
|
1 |
Rīga |
60 |
7 |
13 |
|
2 |
Jūrmala |
15 |
1 |
2 |
|
3 |
Daugavpils |
15 |
0 |
2 |
|
4 |
Liepāja |
15 |
0 |
1 |
|
5 |
Jelgava |
15 |
0 |
1 |
|
6 |
Rēzekne |
11 |
3 |
4 |
|
7 |
Jēkabpils |
11 |
2 |
2 |
|
8 |
Alūksne |
11 |
0 |
1 |
|
9 |
Ludza |
11 |
2 |
2 |
|
10 |
Krāslava |
11 |
1 |
1 |
|
11 |
Olaine |
11 |
0 |
2 |
|
12 |
Līvāni |
11 |
0 |
1 |
|
|
Kopā |
|
16 |
32 |
Šādi rezultāti tika iegūti apstākļos, kad bija izvērsusies sīva cīņa par krievvalodīgo vēlētāju balsīm, jo praktiski visas vadošās latviskās partijas strauji palielināja to reklāmas izdevumu daļu, kura tika mērķēta galvenokārt vai arī vienīgi darbam ar krievvalodīgajiem vēlētājiem.
Apvienības konkurenti Rīgā nespēja iegūt salīdzināmus ar PCTVL rezultātus: “Labklājības partija” — 2 vietas Domē, Krievu partija — 1 vieta, Demokrātiskā partija — 2 vietas.
Daugavpilī, pretēji, partija “Latgales gaisma”, Pilsētas partija un “Latvijas ceļš” ieguva kopā 12 vietas no 15. PCTVL, kura agrāk vispār nebija pārstāvēta Daugavpils domē, šoreiz nodrošināja sev 2 deputātu pārstāvniecību. “Daugavpils anomālija” var būt izskaidrojama ar to, ka lingvistiski viendabīgajā Daugavpilī valoda nedarbojas kā etniskās mobilizācijas faktors.
Neattaisnodams liberāli nacionālistisko partiju cerības, tieši par PCTVL balsoja vairākums naturalizēto Latvijas pilsoņu. Pēc objektīvu novērotāju domām, PCTVL atbalstītāju rindās šajās vēlēšanās bija ievērojami vairāk jaunatnes. Starp PCTVL atbalstītājiem bija paaugstinājies arī etnisko latviešu skaits, kaut gan krievvalodīgie Latvijas pilsoņi joprojām sastādīja galveno apvienības elektorāta daļu.
Vēlēšanu rezultātā Rīgā un Daugavpilī PCTVL parakstīja ar partijām, kuras nāca pie varas, “sadarbības vienošanās”, kas pēc savas būtības bija līdzvērtīgas nepilniem koalīcijas līgumiem. Tas ļāva PCTVL pārstāvjiem iekļauties pašvaldību izpildvaras struktūrās divās lielākajās pilsētās. Daugavpilī šāda vienošanās pārstāja darboties, kad 2001. gada vasarā PCTVL centās apturēt pilsētas budžeta izzagšanu.
Īpaši nozīmīga bija veiksme galvaspilsētas Domes vēlēšanās, kas nodrošināja PCTVL ne tikai atbildīgus amatus (pirmo reizi pēdējo 12 gadu laikā par Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku un divu komisiju vadītājiem kļuva etniskie krievi, PCTVL pārstāvji S.Dolgopolovs, L. Kurdjumovs un S. Zaļetajevs), bet arī reālu iespēju ietekmēt ekonomisko un politisko lēmumu pieņemšanu. Šāda ietekmēšanas iespēja daļēji saglabājās arī pēc līguma ar sociāldemokrātiem pārtraukšanas un frakcijas šķelšanās 2003. gadā.
