Programma tika apstiprināta 2021. gada 5. decembra Kongresā.
Dokuments kalpo par vadlīnijām priekšvēlēšanu programmu izstrādē tuvākajai desmitgadei. Dotā termiņa laikā Programmas detaļas un mērķi tiks koriģēti partijas kongresos atkarībā no notikumu attīstības gaitas.
1. Pamatprincipi, vērtības un darba metodes
1.1. Latvijas Krievu savienība (LKS) iestājas par Latviju kā brīvas, daudzvalodīgas, demokrātiskas sabiedrības attīstību, kas celta uz abpusējas cieņas un solidaritātes pamatiem, radot ikvienam valsts iedzīvotājam labvēlīgus apstākļus efektīvai pašrealizācijai un pienācīgai dzīvei.
1.2. Partijas mērķis ir radīt apstākļus harmoniskai krievvalodīgo valsts iedzīvotāju kopienas attīstībai kā neatņemamai daļai no Latvijas tautas neatkarīgas un vienotas valsts – Latvijas Republikas – ietvaros, kas ir iekļauta Eiropas Savienībā.
1.3. Ekonomiskajos un sociālajos jautājumos, kā arī jomās, kas skar aizsardzību pret diskrimināciju, LKS aizstāv visu Latvijas iedzīvotāju intereses neatkarīgi no viņu valodas vai izcelsmes.
1.4. Latvijas Krievu savienība veicina Latvijas Republikas kā ekonomiski veiksmīgas, sociāli atbildīgas, miermīlīgas valsts attīstību, kas mērķēta uz katra sava iedzīvotāja dzīves kvalitātes celšanu.
1.5. Latvijas Krievu savienības vērtības:
1.5.1. cilvēka tiesības un brīvības, sabiedrības solidaritāte, humānisms un labvēlīga cilvēku savstarpējā attieksme;
1.5.2. cieņa pret godu, katra cilvēka un kolektīvu nacionālo grupu un reģionu identitāti;
1.5.3. harmoniska ekonomikas attīstība un pāreja uz zaļo ekonomiku, maksimāli saglabājot veselīgu dzīves vidi un sociāla taisnīguma principu;
1.5.4. zinātnes, kultūras, kā arī garīgas un izglītojošas attīstības prioritāte.
1.6. LKS mērķi starptautiskā līmenī ir apturēt attiecību saasinājumu starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju, panākt atteikšanos no konfrontācijas un nodibināt abpusēji izdevīgas labas kaimiņattiecības. Ilgtermiņa perspektīvā mēs tiecamies veidot vienotu politiski ekonomisko telpu no Lisabonas līdz Vladivostokai bez pierobežu un muitu barjerām.
1.7. LKS atbalsta demilitarizāciju un pilnu atteikšanos no masu iznīcināšanas ieročiem.
1.8. Partija iestājas par Latvijas atteikšanos no dalības militāros blokos.
1.9. Visas iniciatīvas, LKS kampaņas, mūsu deputātu balsojumi un partijas amatpersonu darbības atbilst mūsu vēlētāju interesēm un partijas Programmai. Prioritāte tiek sniegta tām iniciatīvām, kas veicina:
1.9.1. Latvijas krievu identitātes pozitīvu attīstību un tās saglabāšanu, vēsturiskās piemiņas, kā arī materiālu un nemateriālu kultūras objektu mantojumu saglabāšanu;
1.9.2. krievu valodas izmantošanu dažādās jomās, pienācīga līdzsvara sasniegšanu starp valstisku un sabiedrisko atbalstu latviešu, krievu un citām Latvijas valodām;
1.9.3. pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu un Latvijas Republikas valsts iestāžu darba efektivitāti, kas nāk par labu visiem Latvijas iedzīvotājiem;
1.9.4. pienācīgu apstākļu izveidošanu reālās ekonomikas sektora attīstībai kā valstī kopumā, tā arī katrā tās reģionā, maksimāli saglabājot veselīgu dzīves vidi;
1.9.5. ikviena Latvijas iedzīvotāja pašrealizāciju profesionālajā, radošajā, publiskajā un privātajā jomā;
1.9.6. inkluzīvas sabiedrības izveidi un to cilvēku atbalstu, kuriem nepieciešama pagaidu vai pastāvīga palīdzība;
1.9.7. turpmāku eiropeisku integrāciju un ES attīstību kā tautu un kultūru apvienošanos;
1.9.8. attiecību normalizāciju ar kaimiņvalstīm un demilitarizāciju.
2. Latvijas Krievu savienības pamatdefinīcijas un politiskie mērķi
2.1. Latvijas krievi ir valsts iedzīvotāju kopiena, kurus apvieno krievu valoda, kultūra, kopīga vēsture un informatīvā telpa.
2.2. Latvijas krievi ir daļa no valsts tautas. Latvijas Krievu savienība tiecas pēc tā, lai Latvijas Republikas politiskā nācija iekļautu sevī kā latvisko vairākumu, tā arī krievu kopienu.
2.3. Latvijas krievus ar latviešiem apvieno pienākumi un rūpes par Latvijas attīstību un sociāla progresa nodrošināšanu.
2.4. Latvijas krievi ir daļa no vispasaules krievu diasporas, kurus apvieno dzimtā krievu valoda, kultūrvēsturisks mantojums.
2.5. Latvijas Satversmei ir jānodrošina līdzsvars starp latviešu vairākuma un nacionālo minoritāšu interesēm. Latvijas Krievu savienība iestājas par izmaiņām Satversmē ar mērķi atteikties no tajā iekļautās valsts iedzīvotāju diskriminācijas pēc dzimtās valodas un kultūras pazīmēm.
2.6. Latvijas Krievu savienība iestājas par krievu kultūras autonomijas ieviešanu. Šādai autonomijai ir jāgarantē krievu valodas izmantošanu līdz ar latviešu valodu izglītībā un citās svarīgās dzīves jomās, kā arī Latvijas krievu sabiedriskās struktūras dalību budžeta līdzekļu sadalē izglītības un kultūras vajadzībām.
2.7. Krievija Latvijas krieviem ir mūsu kultūras dzimtene un viens no krievu kultūras identitātes saglabāšanas bastioniem.
2.7.1. Mēs attīstām sadarbību ar valstiskām un nevalstiskām Krievijas Federācijas organizācijām, bet neiejaucamies iekšējos Krievijas politiskajos procesos.
2.7.2. Visi LKS kontakti ar Krievijas varas iestādēm un pilsonisko sabiedrību kalpo tikai un vienīgi mūsu vēlētāju interesēm Latvijā un ir mērķēti pirmām kārtām uz visas Latvijas valsts pozitīvu attīstību un ilgstoša miera sasniegšanu.
2.8. LKS iestājas pret abpusēju pretenziju izvirzīšanu, pret vēsturisku aizvainojumu kultivēšanu un par labām kaimiņattiecībās starp neatkarīgām valstīm – bijušajām padomju republikām.
2.8.1. Latvijas Krievu savienība vadās pēc principa, ka katrai tautai ir tiesības uz nacionālu pašnoteikšanos. Attiecības starp valstīm, kuru tautas ir izmantojušas dotās tiesības, var tikt būvētas tikai uz vienlīdzības pamata, bet konflikti-risināti miermīlīgā ceļā.
2.8.2. LKS attīsta sadarbību ar tām partijām un kustībām postpadomju telpā, kuras ir solidāras ar mūsu principiem un programmas prioritātēm.
2.9. Eiropas savienības līmenī mēs paliekam kā daļa no vispāreiropeiskās partijas – Eiropas Brīvās alianses (EBA).
2.9.1. Mēs atbalstam EBA cīņu par Eiropas reģionu patstāvības veicināšanu, kā arī par nacionālo un lingvistisko minoritāšu tiesību aizsardzību.
2.9.2. Eiropas Parlamenta ietvaros mēs esam koalīcijā kopā ar Eiropas Zaļo partiju apvienību un atbalstām lielāko daļu no “zaļo” sociālām, tiesībsargājošām un dabas aizsardzības iniciatīvām, saglabājot atšķirīgu pozīciju dažos jautājumos.
2.9.3. Cilvēka tiesību un brīvību jomā mēs iestājamies situatīvās koalīcijās ar kreisajiem, sociāldemokrātiem, liberāļiem un Eiropas nacionālo minoritāšu partijām.
2.9.4. Ekonomikas un sociālās aizsardzības jautājumos mēs sadarbojāmies ar visām vispāreiropeiskām partijām, ja šajos jautājumos mūsu pozīcijas sakrīt.
2.10. LKS iestājas par Eiropas savienības attīstību reģionu un pašvaldību lomu palielināšanas virzienā.
2.10.1. Latvijas Krievu savienība ir par tādu jautājumu ietveršanu ES kompetencē, kas skar pilsonību, valodu, izglītību, kā arī darba un sociālās likumdošanas pamatprincipus.
2.11. LKS iestājas par to, lai Eiropas savienības institūciju centieni cilvēktiesību jomā galvenokārt būtu vērsti uz ES un to dalībvalstu iekšējo problēmu risināšanu.
2.11.1. Mēs vadāmies pēc principa, ka ES un tās dalībvalstīm vajadzētu atteikties no savu vērtību uzspiešanas tām valstīm, kuras nav ES dalībvalstis un neplāno tajā iestāties.
2.11.2. Eiropas savienības iejaukšanās trešo pasaules valstu politikā ir iespējama tikai, lai nepieļautu karu, masveida vardarbību un badu. Visiem pārējiem jautājumiem, kas skar trešās pasaules valstis jābūt iekļautiem pirmām kārtām to starpvalstu organizāciju kompetencē, kuru dalībvalstis tās ir.
2.11.3. LKS iestājas pret politiskajām sankcijām attiecība uz trešajām valstīm. Manipulācija ar cilvēktiesībām egoistisku, ģeopolitisku mērķu sasniegšanai nav pieļaujama.
2.12. LKS iestājas par mobilu reaģēšanas struktūru izveidi ES līmenī dabas un tehnogēnu katastrofu gadījumos.
2.13. Attiecībā uz migrāciju LKS iestājas par jaunas pieejas izstrādi un realizāciju ES līmenī, skaidri nodalot politiskā patvēruma meklētājus no ekonomiskajiem migrantiem.
2.13.1. Ekonomisko migrantu piekļuve ES teritorijai jābūt realizētai saskaņā ar ES valstu demogrāfiskajām un ekonomiskajām vajadzībām.
2.14. LKS atbalsta finansējuma palielināšanu ECT un EDSO miera uzturēšanas misijām.
2.15. Latvijas Krievu savienība atbalsta nacionālo minoritāšu, tai skaitā krievvalodīgo iedzīvotāju, tiesību aizsardzību visās valstīs.
3. LKS mērķi valsts iekārtas un pilsoniskās sabiedrības attīstības jomās
3.1. Latvijas Krievu savienība iestājas par maksimāli plašu visu valsts iedzīvotāju līdzdalību valsts pārvaldē. Šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešams pārvarēt tautas atsvešināšanos no valsts, attīstot dialogu starp pilsonisko sabiedrību un valsts varas iestādēm visos līmeņos.
3.1.1. Mēs piešķiram īpašu nozīmi krievvalodīgās sabiedrības daļas iesaistei sabiedriski politiskajos procesos. Līdz ar to mēs uzstājam, lai krievu valoda tiktu izmantota dialogā ar sabiedrību, tiktu paplašinātas nepilsoņu tiesības un tiem tiktu piešķirta LR pilsonība.
3.2. LKS iestājas par plašas diskusijas izveidi sakarā ar valsts iedzīvotāju obligāto iesaisti vēlēšanās.
3.3. LKS ir par pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu, par nevalstisko organizāciju lomas celšanu valsts pārvaldē un ilgtermiņa politikas plānošanu. Sevišķi mēs iestājamies par nacionālo minoritāšu sabiedrisko organizāciju lomas palielināšanu un valsts finansēšanas apjoma paplašināšanu dotajām organizācijām.
3.4. Latvijas Krievu savienība iestājas par atklātumu un caurskatāmību likumu un vadības lēmumu pieņemšanā, par svarīgāko likumdošanas aktu obligāto publisku apspriešanu, ņemot vērā ieinteresēto personu un organizāciju intereses.
3.5. LKS ir par tiešās demokrātijas attīstību Latvijā un katra cilvēka iespēju stiprināšanu lēmumu pieņemšanā.
3.5.1. Mēs iestājamies par tautas referendumu un aptauju rīkošanu, tai skaitā risinot reģionālas problēmas.
3.5.2. Lēmējbalss tiesībām vietējā līmeņa referendumos jābūt piešķirtām visiem pastāvīgajiem reģiona iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu pilsonības.
3.5.3. Referendumam nevar tikt izvirzīti jautājumi, kas skar etnisko minoritāšu tiesību un cilvēktiesību ierobežošanu.
3.6. Vēlēšanām, referendumiem un aptaujām paredzēto tēriņu optimizācijai, valsts iedzīvotāju augošās mobilitātes apstākļos, Latvijas Krievu savienība iestājas par pieejamas, saprotamas un drošas elektroniskās balsošanas sistēmas ieviešanu.
3.7. LKS ir par parlamentāras republikas un proporcionālo vēlēšanu saglabāšanu. Tajā pašā laikā mēs iestājamies par partiju lomas palielināšanu deputātu mandātu sadalē atkarībā no vēlēšanu rezultātiem.
3.8. Latvijas Krievu savienība iestājas par atsevišķu kvotu ieviešanu opozīcijai pie norīkošanas politiskiem amatiem, pamatojoties uz vēlēšanu rezultātiem.
3.8.1. LKS iestājas par obligāto kritēriju ieviešanu nelatviskas izcelsmes darbinieku proporcijas pakāpeniskam pieaugumam izpildvaras un tiesu varas ietvaros līdz tiks sasniegts līdzsvars, atbilstošs esošajiem demogrāfiskajiem rādītājiem.
3.8.2. Pieņemot darbā vai ieceļot amatā publiskajā vai privātajā sektorā, nav pieļaujama nekāda veida diskriminācija, tai skaitā uz dzimtās valodas vai etniskās izcelsmes pamata, ieskaitot slēpto diskrimināciju.
3.8.3. Visiem Saeimas deputātiem, kā arī no Latvijas ievēlētiem Eiropas parlamenta deputātiem ir automātiski jāpiešķir pieeja valsts noslēpumiem.
3.9. Latvijas Krievu savienība iestājas par valsts aparāta regulāru auditu, funkciju optimizāciju un tā samazināšanu.
3.10. LKS iestājas par to, lai ierēdņu algas būtu piesaistītas minimālās algas apjomam, bet starpība starp augstām un zemām algas likmēm publiskajā sektorā, valsts un pašvaldības iestādēs tiktu samazināta un atbilstu vidējam Eiropas līmenim.
3.11. LKS ir par lobēšanas darbību regulēšanas ieviešanu likumdošanas līmenī.
3.12. Valsts un tās iedzīvotāju drošības interesēs speciālo drošības dienestu darbībai jābūt depolitizētai un jādarbojas strikti likuma ietvaros.
3.13. Latvijas Krievu savienība iestājas par pašvaldību funkciju un finansējuma palielināšanu, tai skaitā no ienākuma nodokļa līdzekļiem, plānošanas reģionu funkciju paplašināšanu un lielākas neatkarības piešķiršanu vietējai varai jautājumos, kas skar ekonomisko attīstību, izglītību, veselības aprūpi, kultūru un sportu.
3.13.1. LKS iestājas par tiešu plānošanas reģionu finansēšanu no Eiropas fondiem.
4. LKS mērķi izglītības jomā
4.1. Latvijas Krievu savienība par vienīgo taisnīgo un realizējamo izglītības variantu Latvijas krievu minoritāšu bērniem uzskata – piešķirt viņiem tiesības brīvi izvēlēties apmācību dzimtajā valodā visos izglītības sistēmas līmeņos, sākot no bērnudārziem un beidzot ar universitātēm. Partija plāno realizēt šo stratēģisko mērķi, izmantojot visas konstitucionālās metodes.
4.2. Latvijas Republikas izglītības sistēmai ir jānodrošina zināšanu un kultūras nodošanu starp paaudzēm, kā arī katra valsts iedzīvotāja garīgu, intelektuālu attīstību un sabiedrības progresu kopumā, nodrošinot personīgu un kolektīvu konkurētspēju mainīgās pasaules apstākļos.
4.3. Par izglītības un garīga procesa attīstības dalībniekiem visas dzīves garumā ir jābūt katram valsts iedzīvotājiem, neatkarīgi no vecuma, etniskās izcelsmes, dzimtās valodas un materiālā stāvokļa.
4.3.1. Šim mērķim izglītības sistēmai ir jāpielāgojas dažādu iedzīvotāju grupu specifikai, piedāvājot papildus atbalsta mehānismus minoritātēm un neaizsargātām iedzīvotāju kategorijām.
4.3.2. Latvijas Krievu savienība uzskata, ka vispārizglītojošām skolām ir jānodrošina zināšanu un iemaņu pamatapjoma nodošanu.
4.4. Veiksmīgas izglītības sistēmas kritēriji personības līmenī ir sekojoši:
4.4.1. vispārzinātnisku zināšanu apjoms un sistemātiskums, ko skolēni iegūst dažādos izglītības līmeņos;
4.4.2. praktisko iemaņu apjoms un aktualitāte, kas nodrošina kvalitatīvu dzīvi;
4.4.3. spēja pozitīvi mijiedarboties ar citiem cilvēkiem;
4.4.4. prasme atrast, uztvert un izmantot informāciju, pielietot kritisko domāšanu pieejamās informācijas pārpilnības apstākļos;
4.4.5. garīga un uz vērtībām orientēta personības pozicionēšana, kas nodrošina nacionālās kultūras un vispārēju morāli ētisku principu pēctecību;
4.4.6. ģimenes plānošanas iemaņas, līdzsvarota privātās dzīves un profesionālās pašrealizācijas organizācija;
4.5. Sabiedrības līmenī veiksmīgas izglītības kritēji ir tās konkurētspēja reģionālā un globālā līmenī, kas nodrošina sociāli ekonomiskās sistēmas stabilitāti, pakāpeniski uzlabojot dzīves kvalitāti.
4.6. Latvijas Krievu savienība ir pārliecināta, ka izglītības sistēmas pamatā ir efektīvs pedagogu darbs visos līmeņos, sākot ar pirmsskolas līdz augstskolas mācību iestādēm. Pedagoga profesijai ir jākļūst prestižai un pienācīgi atalgotai. Šādiem mērķiem ir nepieciešams:
4.6.1. valsts līmenī ievest atlases sistēmu un mērķētu atbalstu topošajiem mācībspēkiem;
4.6.2. pedagogu atalgojuma celšana. Pamata darba samaksas līmenim ir jāsasniedz vismaz divu vidējo algu apmēru;
4.6.3. ievest atlīdzības sistēmu pedagogiem atkarībā no skolnieku panākumiem.
4.7. Latvijas Krievu savienība iestājas par pāreju uz obligātu vidējo vai profesionālo izglītību līdz 2030. gadam. Nevienam nav jāpaliek bez specialitātes. Šādam mērķim ir jāceļ profesionālās izglītības prestižs.
4.8. Klātienes izglītībai ir jāpaliek par pamata apmācības veidu Latvijas skolās. Attālinātas apmācības pielietošanai ir nepieciešams ievest sekojošus ierobežojumus:
4.8.1. tā nedrīkst pārsniegt 20% no kopējā mācību laika;
4.8.2. sākumskolā attālinātas mācības nav pieļaujamas.
4.9. LKS iestājas par valsts nodrošinātu apmācību latviešu, krievu un angļu valodās un valsts saistību izpildi nacionālo minoritāšu priekšā saskaņā ar starptautiskiem līgumiem. Šiem mērķiem ir nepieciešams:
4.9.1. mācību valodu proporcijas izvēlei jāpaliek vecāku un skolu vadības ziņā;
4.9.2. Latvijas valodas politikas mērķim izglītības jomā jābūt latviešu valodas pārvaldīšanai augstā līmenī un pienācīgām angļu valodas zināšanu apgūšanai visiem pamatskolas absolventiem, kā arī krievu un citu nacionālo minoritāšu valodu pārvaldīšanai augstā līmenī tiem skolēniem, kuri ir mācījušies šajās valodās vai arī ir tās apguvuši.
4.10. Visus valodas ierobežojumus ārzemju mācībspēkiem, kas atbraukuši lasīt lekcijas Latvijas augstskolās, ir jāatceļ.
4.11. Valstij ir jāveicina minoritāras izcelsmes skolēnu kultūras identitātes saglabāšanu, tai skaitā sagatavojot pedagogus, kas pasniedz krievu valodā, kā arī pieaicinot skolotājus no valstīm, kuras ir vēsturiski saistītas ar nacionālajām minoritātēm Latvijā, un organizējot ekskursijas uz šādām valstīm.
4.12. Latvijas Krievu savienība vadās pēc principa, ka galvenā skolas skolotāja loma izglītībā slēpjas zināšanu nodošanā un iemaņu formēšanā.
5. LKS mērķi ekonomikā
5.1. Latvijas Krievu savienība ir veselā saprāta un sociālās atbildības ekonomikā partija.
5.1.1. LKS iestājas par ekonomikas attīstību plašu sabiedrības slāņu interesēs.
5.1.2. LKS iestājas par to, lai valsts uzturētu līdzsvaru starp ekonomiskās attīstības prioritātēm, katra valsts iedzīvotāja noturīgu labklājību, sociālo taisnīgumu, apkārtējās vides saglabāšanu un atbildību pret nākamajām paaudzēm.
5.2. LKS ir par valsts kapitāla daļas saglabāšanu stratēģiski svarīgos uzņēmumos un pašvaldību kompānijās, kas sniedz pakalpojumus monopola apstākļos.
5.2.1. Latvijas Krievu savienība iestājās par antimonopoliskas likumdošanas stiprināšanu un brīvās konkurences stimulēšanu.
5.2.2. LKS ir par stingras regulācijas ieviešanu obligāto pakalpojumu tarifiem, kas tiek piedāvāti iedzīvotājiem.
5.3. Pārejas posmā uz digitālo ekonomiku LKS uzstāj, lai tiktu izstrādāta efektīva patērētāju personīgo datu un komercinformācijas aizsardzība, tai skaitā pret krāpšanu internetā. Drošībai un konfidencialitātei elektroniskajā telpā ir jābūt garantētai kā biznesam, tā arī individuāliem pakalpojumu saņēmējiem.
5.3.1. Visām juridiskām un fiziskām personām, kas ir LR rezidenti, ir jābūt garantētai iespējai atvērt bankas norēķinu kontu Latvijas kredītiestādēs.
5.3.2. Līdz ar ražošanas automatizāciju un digitālo tehnoloģiju ieviešanu pieaug bezdarba riska līmenis. Tajā pašā laikā darba tirgū parādīsies pieprasījums pēc jaunām profesijām. Ņemot vērā darba tirgus nākotnes vajadzības, valstij ir jānodrošina pieejamu un kvalitatīvu profesionālo izglītību, pārkvalificēšanās un kvalifikācijas paaugstināšanas programmas pieaugušajiem.
5.4. Latvijas Krievu savienība iestājas par zaļās ekonomikas attīstību, ņemot vērā dzīves līmeņa celšanu valstī līdz vidējam Eiropas līmenim, un nosaka sekojošas dotās pārejas prioritātes:
5.4.1. saudzīga dabas resursu izmantošana un maksimāla galapatēriņa produktu atgriešana ražošanas ciklā;
5.4.2. ienākumu starpības samazināšana starp nabadzīgajiem un bagātajiem iedzīvotāju slāņiem;
5.4.3. tajās jomās, kurās tas ir iespējams un neizraisa cenu pieaugumu galalietotājam, ir nepieciešams maksimāli izmantot iekšējos resursus un iegādāties ārējos resursus, ja tos nav iespējams saražot vai iegādāties vietējā tirgū;
5.5 LKS iestājas par vietējo ražotāju preču, kurām piemīt augsts eksporta potenciāls, virzīšanu uz starptautisko tirgu. Šādam nolūkam ir nepieciešams izmantot ne tikai ES tirgu, bet arī pirmām kārtām kaimiņvalstu tirgu.
5.5.1. Par prioritāriem eksporta produktiem ir jākļūst precēm ar augstu pievienoto vērtību un zināšanu ietilpīgiem pakalpojumiem.
5.6. LKS iestājas par maza un vidēja biznesa attīstību, par valsts atbalsta piešķiršanu. Šo mērķu īstenošanai partija piedāvā:
5.6.1. pielāgot nosacījumus dalībai valsts un pašvaldību pasūtījumos mazā un vidēja biznesa iespējām;
5.6.2. piedāvāt valsts dotācijas augsto tehnoloģiju, inovatīvas ražošanas un startapu attīstībai, kā arī ražošanas vai pakalpojumu uzņēmumu atvēršanai, kas piedāvā jaunus produktus;
5.6.3. iedalīt subsīdijas un nodrošināt kreditēšanu ar atvieglotiem nosacījumiem pret valsts garantijām uzņēmumiem to ražošanas attīstībai un paplašināšanai;
5.6.4. atbrīvot uzņēmumus no ienākuma nodokļa maksāšanas to pirmajā darbības gadā, kā arī ievest pazeminātu nodokļu likmi un nodrošināt bezprocentu maksājumu atlikšanas iespēju uzņēmumiem to ražošanas paplašināšanas vai atjaunošanas periodā uz laiku līdz 3 gadiem;
5.6.5. katram investoram izstrādāt un pielietot individuālus plānus nodokļu atvieglojumiem un valsts atbalstam;
5.6.6. mazināt birokrātisko slogu un vienkāršot finanšu pārskatus mazam un vidējam biznesam.
5.7. Uzņēmēju un VID attiecībās par galvenajiem elementiem ir jākļūst palīdzības sniegšanai, uzņēmumu informēšanai un konsultēšanai atskaišu un nodokļu jautājumos.
5.8. Latvijas Krievu savienība iestājas par sociālās partnerības sistēmas stiprināšanu un ieinteresēto dalībnieku lomas palielināšanu izstrādē, un to svarīgu lēmumu pieņemšanā, kas uz tiem attiecas tiešā veidā.
5.9. Latvijas Krievu savienība atzīmē, ka kritiski nozīmīga Latvijas ekonomikas daļa atrodas ēnu sektorā. Lai iekļautu Latvijas ekonomiku legālā segmentā ir nepieciešams veikt pasākumu kopumu, kas sevī ietver:
– laba uzticības līmeņa sasniegšanu starp valsts varas iestādēm un dažādām ekonomiski aktīvām valsts iedzīvotāju grupām;
– nodokļu likumdošanas harmonizēšanu;
– darbinieku tiesisko izglītošanu;
– nodokļu atvieglojumu sistēmu un cita veida pozitīvu stimulēšanu kompānijām, kas nodrošina augošu darbavietu skaitu ar konkurētspējīgu atalgojumu.
5.10. Mēs esam par valsts nodokļu sistēmas stabilitāti un fiksētiem nodokļu nosacījumiem ilgtermiņa perspektīvai.
5.11. LKS iestājas par valsts atbalsta mehānisma ieviešanu vietējo lauksaimniecības produktu ražotāju produkcijas realizācijai.
5.12. Latvijas Krievu savienība iestājas par Latvijas iedzīvotāju labklājību, mazinot nodokļu slogu. Mēs uzskatām, ka šī mērķa īstenošanai ir nepieciešams sekojošais:
5.12.1. Pakāpeniski celt neapliekamo minimumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanā līdz 80% no minimālās algas;
5.12.2. Iekļaut attaisnoto izdevumu sarakstā iemaksātā ienākuma nodokļa procentus, kas izmaksāti hipotekārā kredīta ietvaros vienīgās dzīvesvietas iegādei;
5.12.3. Pakāpeniska attaisnoto izdevumu summas palielināšana ienākuma nodokļa atgriešanai līdz 2000 eiro.
5.13. Latvijas Krievu savienība par svarīgu stratēģisku mērķi uzskata labvēlīgu apstākļu izveidošanu investīcijām reālās ekonomikas sektorā.
5.14. Tūrisma attīstība Latvijā ir viena no prioritārām jomām Latvijas ekonomikā. Šīs jomas atbalstam ir nepieciešams:
5.14.1. mūsu valsts pozitīva pozicionēšana un tās tūristisko objektu reklāma kā Eiropas Savienības valstīs, tā arī visās kaimiņvalstīs;
5.14.2. vienkāršas un ātras vienreizējās vīzas saņemšanas procedūras ieviešana tūristiem no tām valstīm, ar kurām ir noteikts vīzu režīms;
5.14.3. vienotas ceļojuma apdrošināšanas pakalpojumu sistēmas ieviešana, kam ir nepieciešama atsevišķa fonda izveidošana krīzes situāciju pārvarēšanai;
5.14.4. vietējā tūrisma attīstība, tai skaitā esošās infrastruktūras uzlabošana un apmeklējumiem paredzēto jaunu objektu radīšana;
5.14.5. ārzemju tūristu stimulēšana dažādu Latvijas reģionu apmeklēšanai.
5.15. Latvijā energoresursu apjoms ir ierobežots un valsts nevar iztikt bez to importa. Latvijas Krievu savienība iestājas par racionālu pieeju energoresursu importam ar minimālu atkarību no ģeopolitikas.
5.15.1. Lēmumu par energoresursu piegādātāja izvēli būtu jāpieņem, pamatojoties tikai uz cenu, piegādes drošumu un pieejamo infrastruktūru.
5.16. Lauksaimniecības attīstībai LKS vēlas panākt:
5.16.1. dotāciju apjoma palielināšanu Latvijas zemniekiem no Eiropas fondiem, kamēr tie nesasniegs atbilstošu Rietumeiropas un Centrāleiropas zemnieku atbalsta līmeni;
5.16.2. valsts atbalstu dažādu biznesa formu attīstībai lauku reģionos, ieskaitot lauku tūrismu un ekoloģisku produktu ražošanu;
5.16.3. vienotas lauksaimniecības un lopkopības risku apdrošināšanas sistēmas izveide, ņemot vērā reģiona klimatiskās īpatnības.
6. LKS mērķi sociālajā jomā
6.1. Latvijai ir jākļūst par sociālu valsti. Valstij ir pienākums sniegt efektīvu un daudzpusīgu palīdzību mazaizsargātām iedzīvotāju grupām – bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, invalīdiem, uz laiku darba nespējīgiem cilvēkiem, kā arī bezdarbniekiem un bezpajumtniekiem.
6.1.1. LKS iestājas par ilgtermiņa efektīvas nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas stratēģijas izstrādi un tās ieviešanu Latvijā, kuras mērķis būs valsts iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana un nabadzības riska krasa mazināšana.
6.1.2. Latvijas Krievu savienība ir par pakāpenisku ar likuma noteiktā iztikas minimuma celšanu līdz reālajam iztikas minimuma līmenim, kas ietver sevī iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu, ņemot vērā pilnvērtīgu un kvalitatīvu uzturu, iespēju iegādāties nepieciešamās rūpniecības preces, apmaksāt dzīvesvietu un medicīnisko palīdzību.
6.2. LKS iestājas par taisnīgu sociālo garantiju sistēmu, kā arī pakāpenisku darba samaksas celšanu un darba aizsardzības uzlabošanu.
6.3. LKS ir par pensiju apmēra palielināšanu līdz līmenim, kas nav zemāks par reālo iztikas minimumu, un to ikgadējo indeksāciju, kas atbilst vismaz inflācijas līmenim, ka arī par sociālo pabalstu apmēra pārskatīšanu, kuriem kopumā ir jānodrošina ienākumu, kas sasniedz iztikas minimuma līmeni.
6.4. LKS iestājas par minimālā ienākuma jēdziena ieviešanu likumdošanā un tā nodrošināšanu katram Latvijas iedzīvotājam.
6.4.1. Minimālā ienākuma apmēram ir jāsastāda 100% no reālā iztikas minimuma darbnespējīgām personām.
6.5. LKS iestājas par progresīva atvieglojuma ieviešanu iedzīvotāju ienākuma nodoklim ģimenēm ar bērniem.
6.6. LKS ir par valstī noteiktās minimālās darba algas izmēra pārskatīšanu, kurai jābūt noteiktai pamatojoties uz reālo iztikas minimumu un nedrīkstētu būt zemākai par to.
6.6.1. Mēs iestājamies par minimālās darba algas ikgadēju indeksāciju, kas atbilst vismaz valstī esošajiem inflācijas rādītājiem.
6.7. Latvijas Krievu savienība uzskata, ka minimālās algas pieaugumam jābūt līdzvērtīgam vai straujākam par valsts vadības un pašvaldību darbinieku algu pieaugumu.
6.8. Latvijas Krievu savienības ir par publiskas apspriešanas ierosināšanu par beznosacījuma pamatienākuma ieviešanu.
6.9. Latvijas Krievu savienība ir pārliecināta, ka katram valsts iedzīvotājam, kuram ir pietiekams darba stāžs, ir tiesības saņemt pensiju, kas nodrošina pienācīgu dzīvi. Likumdošanas līmenī pensiju jomā LKS iestājas par:
6.9.1. pret turpmāku pensijas vecuma paaugstināšanu;
6.9.2. tiesībām doties pensijā piecus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas tiem darbiniekiem, kuri ir nostrādājuši ne mazāk kā ceturtdaļu no sava kopīgā darba stāža īpaši bīstamos vai smagos apstākļos, darbiniekiem ar stāžu ne mazāk par 40 gadiem un vecākiem, kuri izaudzinājuši trīs vai vairāk bērnus;
6.9.2.1. aprēķinot pensijas apmēru, dodoties tajā pirms vispārējā pensionēšanas vecuma sasniegšanas, jāizmanto tie paši prognozētā mūža ilguma koeficienti kā pie vispārējā pensionēšanas vecuma sasniegšanas aprēķināšanas;
6.9.3. pensijas izmaksāšanu pilnā apmērā nenodarbinātām personām, kurām ir tiesības doties pensijā pirms vispārējā pensionēšanas vecuma sasniegšanas;
6.9.4. par vienlīdzīgām tiesībām visiem pensionāriem neatkarīgi no pensionēšanās laika, pilsonības un pensijas stāža uzkrāšanas vietas, tai skaitā par visu Latvijas iedzīvotāju pielīdzināšanu pilsoņiem tiesībās, ieskaitīt padomju darba periodu apdrošināšanas stāžā, kas uzkrāts ārpus Latvijas;
6.9.5. par tiesībām priekšlaicīgi pensionēties tiem vīriešiem un sievietēm, kuriem ir piešķirta invaliditāte uz mūžu;
6.9.6. pret pensijas aplikšanu ar iedzīvotāju ienākumu nodokli;
6.9.7. par otrā pensiju līmeņa uzkrājumu beznosacījuma mantošanu laulātajam vai partnerim.
6.10. LKS iestājas par efektīvas pirmspensijas darbinieku aizsardzības programmas realizāciju.
6.10.1. Nepieciešams ievest atsevišķas izglītojošas programmas darbiniekiem, kas vecāki par 50 gadiem, lai paaugstinātu viņu kvalifikāciju vai pārkvalificētu atbilstoši darba tirgus prasībām. Apmācībām ir jābūt, tai skaitā arī krievu valodā.
6.11. Latvijas Krievu savienība atzīmē, ka jaunieši saskaras ar problēmām iekārtoties darbā nepieciešamās pieredzes trūkuma dēļ. Lai palīdzētu jaunajiem speciālistiem iekļauties darba tirgū, ir nepieciešams:
6.11.1. Eiropas programmas “Jauniešu garantijas” kvalitātes revīzija un pielietojuma jomas paplašināšana;
6.11.2. subsidētu darba vietu ieviešana jauniešiem, ļaujot viņiem iegūt nodarbinātībai nepieciešamo pieredzi.
6.12. Latvijas Krievu savienība ir par stingru kontroli diskriminācijas novēršanai darba samaksas jomā vecuma vai dzimuma dēļ.
6.13. LKS ir par ilgstošu bezdarbnieku resocializācijas un pārkvalifikācijas nodrošināšanu, ņemot vērā viņu iemaņas, talantus un personīgās preferences, kā arī profesiju pieprasījumu darba tirgū un reģionālo specifiku.
6.14. Mēs iestājamies par katra darbinieka garantētām tiesībām uz darba un privātās dzīves līdzsvaru, kā arī tiesībām uz distancēšanos no darba pienākumiem ārpus darba laika.
6.14.1. Darba devējiem, kuri pieprasa no darbinieka nostrādāt papildu darba stundas, viss pārslogotais laiks ir pilnībā jākompensē finansiāli vai piešķirot papildus brīvo laiku.
6.15. Latvijas Krievu savienība iestājas pret mājokļa kadastrālās vērtības paaugstināšanu un par 100% atlaides ieviešanu nekustamā īpašuma nodoklim pirmajiem jebkura mājokļa 50 kvadrātmetriem.
6.16. LKS ir par tiesību uz mājokli kā neatņemamu daļu no cilvēktiesībām ieviešanu Satversmē.
6.17. Latvijas Krievu savienība iestājas par adekvātas kompensācijas izmaksāšanu par zaudēto mājokli visiem tiem denacionalizēto namu iedzīvotājiem, kuri par tādiem tiek uzskatīti kopš 1993. gada 1. janvāra un līdz šim brīdim vēl nav saņēmuši nekādas izmaksas vai palīdzību no valsts dzīvesvietas jautājuma risināšanā.
6.18. Latvijas Krievu savienība iestājas par PVN likmes samazināšanu pārtikas pamatproduktiem, ekoloģiskiem produktiem, bērnu pārtikai, vitāli nepieciešamiem medikamentiem, grāmatām un citiem drukātiem izdevumiem, kā arī medicīnas pakalpojumiem.
6.19. LKS ir par atbalstu no valsts puses mājokļu energoefektivitātes celšanai.
6.20. Latvijas Krievu savienība uzskata cilvēku veselību par svarīgu prioritāti un iestājas par privātklīniku vizīšu izdevumu kompensēšanu no valsts puses, ja cilvēkam tiek diagnosticēta vai ir aizdomas par slimību, kas apdraud viņa dzīvību, bet pēc kvotām viņu nevar izmeklēt tuvāko trīs mēnešu laikā.
7. LKS mērķi cilvēktiesību un diskriminācijas apkarošanas jomā
7.1. Cilvēktiesības nevar tikt nodrošinātas bez valsts atteikšanās no nodalīšanas politikas, kas mērķēta uz vienas iedzīvotāju grupas diskrimināciju. Latvijas Krievu savienība aicina atzīt faktu, ka valstī pastāv divas galvenās lingvistiskās kopienas – latviešu un krievu, kā arī nacionālas minoritātes, kurām ir tiesības uz savas valodas un kultūras saglabāšanu.
7.2. Latvijas Krievu savienība iestājas pret valsts iedzīvotāju diskrimināciju uz dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisku iezīmju, valodas, reliģijas un pārliecības, politiskiem un citu veidu viedokļiem, piederības pie nacionālajām minoritātēm, mantiskā stāvokļa, dzimšanas, darba nespējas, vecuma vai seksuālās orientācijas pamata saskaņā ar Eiropas Savienības pamattiesību hartas 21.pantu.
7.3. Diskriminācija nav pieļaujama ne tikai likumdošanas, bet arī sadzīves līmenī. Izteikumiem, kas aizskar cilvēka cieņu un godu pēc 7.2. punktā minētajām pazīmēm, ir jābūt pilnībā izslēgtiem no to izmantošanas publiskajā sfērā. Šāda veida izteikumus ir jāpārtrauc un par tiem ir jāsoda.
7.4. Latvijas Krievu savienība iestājas par vienlīdzīgu un solidāru Latvijas sabiedrību, kā arī par cieņpilnu attieksmi pret Latvijas vairākuma un nacionālo minoritāšu kultūru un valodu.
7.5. Kamēr Latvijā pastāv nepilsoņu institūts, tikmēr valsti nevar atzīt par patiesi demokrātisku, bet vēlēšanas Saeimā, pašvaldībās un Eiroparlamentā par vispārējām. Labākais veids kā atgriezt nepilsoņiem politiskās tiesības ir viņu atzīšana par Latvijas pilsoņiem ar vienreizēja likumdošanas akta palīdzību. Taisnīguma atjaunošana šajā jautājumā ir Latvijas Krievu savienības principiāls mērķis. Ceļā pie dotā mērķa sasniegšanas, Latvijas Krievu savienība atbalsta:
7.5.1. vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā arī tiesības piedalīties vietējos referendumos un iesniegt petīcijas. Šīs tiesības tiek piešķirtas ar valsts deklarāciju par nepilsoņu tiesību pielīdzināšanu pilsoņu tiesībām katrā konkrētajā jautājumā;
7.5.2. Pilsoņu, nepilsoņu un citu pastāvīgo Latvijas iedzīvotāju tiesību vienādošanu sociālo un ekonomisko tiesību jomā;
7.5.3. piešķiršanu nepilsoņiem visu pilsoņu tiesību apmēru Eiropas Savienības līmenī tajās jomās, kas ir iekļautas ES kompetencē;
7.5.4. naturalizācijas procedūras vienkāršošanu, automātisku pilsonības piešķiršanu visiem, kas piedzimuši Latvijā pēc 1991. gada un personām, kas vecākas par 70 gadiem.
7.6. Latvijas Krievu savienība iestājas par dzimumu līdztiesību un uzskata par nepieļaujamu diskrimināciju uz dzimuma pamata jebkurā dzīves jomā. Konkrētāk:
7.6.1. diskriminācija darba tirgū nav pieļaujama – darba pieņemšanas procesā, darba samaksā un apstākļos. Valstij ar likumā noteiktām garantijām un izglītības programmām ir jānodrošina līdztiesīgu attieksmi pret darbiniekiem kā publiskajā, tā arī privātajā sektorā;
7.6.2. sievietēm un vīriešiem ir vienādas tiesības jautājumos, kas skar ģimenes attiecības un vecāku lomu, kā arī tiesības uz valsts atbalstu reproduktīvās veselības jautājumos.
7.7. Vardarbība ģimenē nav pieļaujama. Šīs problēmas risināšanai, neskaitot stingru regulēšanu no likumdošanas puses, ir nepieciešams attīstīt palīdzības sistēmu vardarbības upuriem, kā arī realizēt vispārizglītojošas un informatīvas programmas.
7.8. Bērnu izņemšana no ģimenēm ir iespējama tikai kā galējs līdzeklis, kad tiek apdraudēta viņu veselība vai dzīvība.
7.9. LKS iestājas par oficiālā statusa piešķiršanu krievu valodai pašvaldību līmenī tajās pašvaldībās, kurās tā ir dzimtā valoda vismaz 10% iedzīvotāju.
7.10 Latvijas Krievu savienība iestājas par vārda brīvības un mediju neatkarības aizsardzības nodrošināšanu no valsts puses.
7.11. LKS ir par masu informācijas līdzekļu valsts finansēšanu projektu ietvaros, kas tiek raidīti un izdoti latviešu, krievu un citās valsts iedzīvotāju pieprasītās valodās.
7.12. Latvijas Krievu savienība panāks, lai pareizticīgo Lieldienas un Ziemassvētki, Uzvaras diena, kā arī citi datumi, kas ir svarīgi Latvijas krievu kopienai tiktu atzīti par svētku vai piemiņas dienām.
8. LKS mērķi demogrāfijas un ģimenes atbalsta jomā
8.1. Demogrāfiskā problēma ir viens no galvenajiem eksistenciālajiem draudiem Latvijai kopumā un it īpaši valsts krievu kopienai.
8.1.1. Dotās problēmas risinājumam ir jāapvieno sevī izglītojoša, organizatoriska, sociāla, ekonomiska un medicīniska rakstura mērus.
8.2. Latvijas Krievu savienība iestājas par efektīva valsts konsultatīvās palīdzības mehānisma izveidi sociālā atbalsta, finanšu, psiholoģijas, medicīnas jomā jauniešiem un ģimenēm. Šai palīdzībai jābūt mērķētai uz ģimenes attiecību atbalstu, ģimenes problēmu risināšanu un konfliktu novēršanu, kā arī labvēlīgu apstākļu izveidošanu ģimenes pieauguma plānošanai, bērnu dzemdēšanai un audzināšanai.
8.3. LKS iestājas par valsts finansēšanas palielināšanu jauno ģimeņu un ģimeņu ar bērniem atbalstam. Šiem mērķiem mēs piedāvājam:
8.3.1. palielināt bērnu pabalstu viņa dzīves pirmajam gadam līdz minimālās algas apjomam;
8.3.2. palielināt bērna piedzimšanas pabalstu;
8.3.3. palielināt pabalstu aizbildņiem;
8.3.4. palielināt piemaksu apmēru par bērna invalīda aprūpi vismaz līdz reālajam iztikas minimuma līmenim;
8.3.5. vienkāršot nosacījumus valsts galvojumu hipotēkas piešķiršanai ģimenēm pirmā mājokļa iegādei;
8.3.6. izveidot pašvaldības palīdzības sistēmu jaunajām ģimenēm mājokļa īrēšanai.
8.4. LKS ir par pirmsskolas sistēmas attīstību un bērnudārzu skaita palielināšanu visā valstī līdz būs pilnīgi apmierinātas vajadzības pēc tiem un tiks likvidētas rindas.
8.5. Latvijas Krievu savienība atbalsta bērniem pieejamu bezmaksas subsidēto aktivitāšu sistēmas izstrādi visās pašvaldībās – interešu pulciņus, jauniešu interešu pulciņus, sporta sekcijas.
8.6. LKS uzskata, ka ir nepieciešams paaugstināt jauniešu nodarbinātības līmeni. Šim mērķim katram reģionam ir jābūt izstrādātām atsevišķām un efektīvām nodarbinātības programmām.
8.7. Latvijas Krievu savienība iestājas par pilnīgu dzimumu līdztiesību visās dzīves jomās, tai skaitā izglītībā, nodarbinātībā, sociālās aktivitātēs, kā arī ģimenes dzīves plānošanā.
