Partija “Latvijas Krievu savienība” jeb LKS iestājas PAR:

visu Latvijas iedzīvotāju, neatkarīgi no viņu tautības, pilsonības, dzimuma un sociālā stāvokļa, līdztiesību un vienādām starta iespējām;

sabiedrību, kas balstās uz solidaritātes principiem;

krievu valodas lietošanu oficiālajā sfērā;

Latvijas pilsonības piešķiršanu bez nosacījumiem visiem tagadējiem nepilsoņiem reģistrācijas un naturalizācijas ceļā;

tiesībām mācīties dzimtajā valodā;

veselīgu apkārtējo vidi un saudzīgu izturēšanos pret dabas resursiem, rūpējoties par nākamo paaudžu interesēm;

reģionu un tautu vienoto Eiropu;

militāro izdevumu samazināšanu, piešķirot līdzekļus par labu medicīnai un izglītībai;

valsts palīdzību ģimenes nostiprināšanai;

pieejamu municipālo mājokļu fonda izveidi.

godīgu vēstures atzīšanu, patlaban dzīvojošo cilvēku tiesību un interešu prioritāti pār vēsturiskā taisnīguma apsvērumiem.

LKS sadarbojas ar nacionālo minoritāšu, zaļajām un kreisajām Eiropas Savienības partijām. Eiroparlamentā deputāte darbojas frakcijā Zaļie/Eiropas Brīvā Alianse.

LKS līdzpriekšsēdētāji ir Tatjana Ždanoka (Eiropas Parlamenta deputāte), Miroslavs Mitrofanovs un .

Apvienība PCTVL, vēlāk pārveidota par vienotu partiju un pārdēvēta par LKS, tika izveidota 1998. gadā. 2003. gadā apvienība PCTVL sekmīgi pārvarēja šķelšanās un tām sekojošo krīzi. Apvienības pēdējo gadu galvenās pūles tika veltītas cīņai par tiesību atgriešanu nepilsoņiem, par krievu lingvistiskās minoritātes aizstāvēšanu un krievu skolu saglabāšanu Latvijā. LKS cieši sadarbojas ar , nepametot novārtā arī aktīvu parlamentāro darbību, lai panāktu Latvijas akūto sociālo (piemēram, denacionalizēto namu iemītnieku) un tiesisko problēmu risināšanu.